Pirms 110 gadiem “Latviešu Avīzes” ziņoja, ka “Jelgavas pils dārzā šinīs dienās atvērts jauns elektrisks bilžu teātra nams, kurā ir telpas vairāk kā tūkstoš skatītājiem. Šis teātra nams ir ierīkots pēc visu jaunākiem un labākiem atradumiem un iztaisīts ļoti glīts un skaists, kā arī ar centrālapkurināšanu. Šī teātra nama direkcija, rūpējusies arī par laba sastāva mūzikas orķestri, kā arī iegādājusi jaunu Šrēdera koncertflīģeli priekš mūzikas priekšnesumiem, kas, kopā spēlējot ar harmonijumu, čello un vijoli, izdod spēcīgas un jaukas mūzikas skaņas. Tikai vecais harmonijums nespēj izpildīt vairs savu pienākumu, jo tas par daudz sabojājies, kas tikai traucē saskaņā citus mūzikas instrumentus. Šī teātra izrādes tiek apmeklētas katru dienu no skatītājiem lielā skaitā.”

Ēku projektējis Pauls Eplē. Pirmā pasaules kara laikā ēkā bija iekārtots sanitārais depo, vēlāk vācu "Frontes teātris". 1926. gadā par Pils teātra īpašnieku kļūst par rezerves pulkvežleitnants, uzņēmējs, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Ernests Alksnis, kurš kino izrādīšanu ar labiem panākumiem turpina. 1929. gadā kino draugi Jelgavā jau uz Ziemassvētkiem gaida skaņu filmu. Pils teātris, kas solījies demonstrēt kino tehnikas jaunāko sasniegumu, jau saņēmis attiecīgo projektoru, pastiprinātājus un skaļruņus, bet skaņu kino bums bija tā apkrāvis vācu fabrikas ar pasūtījumiem, ka sinhronizators vēl jāgaida. Pils teātris tomēr solīja īsi pēc svētkiem rādīt jelgavniekiem un galvenais pirmo reizi arī ļaut sadzirdēt pasaulslaveno Alu Jolsonu*, par ko jau jūsmo visa Rīga.

1931. gadā Jelgavā ir 5 kinoteātri, bet tikai Pils teātris apgādāts ar skaņu filmu aparātu.

30. gadu beigās Pils teātris līdz ar zemi pāriet valsts zemes fonda īpašumā. Zemkopības ministrija pieprasa Jelgavas pilsētas valdei sagādāt celtnes pirmplānus, pārrunās izskan doma, ka ēkā varētu iekārtot studentu namu.

1940. gada rudenī, kad Jelgavā plosās komunisti, tiek paziņots, ka pilsētā darbosies trīs kino teātri. Kino “Teika” ar bērnu, jaunatnes un dažkārt pieaugušo programu, “The Imperial Bio”, kam būs jāizrauga sociālistiskas valsts iekārtai piemērots nosaukums, un kino “Atpūta”, bet Pils teātris tiek likvidēts. Nākamā gada pavasarī zem āmuru sitieniem pazūd ložas un parteri, līmeniska kļūst slīpā grīda, laukuma galos paceļas grozi, maija svētku dienās atskan fizkultūriešu marši.

1944. gadā teātris daļēji izdeg, bet ir atjaunojams, taču “Jelgavas atbrīvotāji, atjaunotāji” pieņem lēmumu to nojaukt, lai iztaisnotu šoseju.

*Amerikāņu aktieris, dziedātājs, pirmās skaņu filmas “Jazz Singer” zvaigzne.

Vairāk:

E-katalogā

Britannica Library