Romāns ir kā literāra atklāsme par mūsdienu Dienvidkoreju, tas ir stāsts par kaunu, alkām un mūsu vilcināšanos saprast un ieklausīties citos. Jonghje dzīvo šķietami parastu dzīvi: viņa ir apzinīga sieva, bet viņas vīrs - kluss, pieklājīgs biroja darbinieks. Kādu dienu Jonghje nolemj kļūt par veģetārieti. Bet Dienvidkorejā, kur veģetārisms gandrīz nav zināms un tradīcijas tiek strikti ievērotas, tas tiek uzskatīts par šokējošu apvērsumu. Jonghjes pasīvās pretošanās izpausmes strauji kļūst vēl dīvainākas un biedējošākas - no seksuāla sadisma līdz pašnāvības mēģinājumam un arvien erotiskākiem un satraucoši nelīdzsvarotiem mākslas darbiem, kas viņu ievelk arvien dziļāk fantāziju pasaulē.

Sirsnīgs un aizkustinošs stāsts par ģimenes saitēm un mīlestību, par cilvēkiem, kuri reizēm apmaldas, reizēm bēg, bet vienmēr ilgojas pēc mājām un sapratnes. Ko darīt, ja esi noguris no pilsētas trokšņa, cilvēkiem un pats no sevis? Māsas Miječka un Ļiļička nolemj vasaru pavadīt bērnības mājā klusā Ukrainas ciemā. Vīteņos ieaugušais vecais nams kļūst par patvērumu no pasaules, kurā ir pārāk daudz jautājumu un pārāk viegli apmaldīties domās un vēlmēs. Taču dzīve neapstājas arī tur. Pie viņu vārtiem uzrodas cilvēki no pagātnes, tagadnes un nākotnes, nerimst sarunas, dārzā aug ķirbji, un visi - gan māsas, gan vecmāmiņa, gan māsīca no Indijas, gan bezvārda rudais runcis - ir uz pārmaiņu sliekšņa.

Jāko Kaunismā ir veiksmīgs trīsdesmit septiņus gadus vecs uzņēmējs sēņu biznesā, vīrs pašos spēka gados. Bet tad ārsts pavēsta šokējošu ziņu: Jāko mirst. Turklāt tiek noteikts arī iemesls - ilglaicīga saskarsme ar toksīniem, citiem vārdiem sakot, kāds viņu lēnītēm, bet pārliecinoši indē. Apņēmības pilns noskaidrot, kas tad vēlas viņu piebeigt, Jāko uzsāk galvu reibinošu izmeklēšanu - bīstamu spēli, kurā savijas spilgti personāži, absurdas situācijas un negaidīti pavērsieni. "Cilvēks, kas nomira" ir aizraujošs trilleris, no kura gluži vai dzirksteļo melnākā no melnajām komēdijām par dzīvi un nāvi, mīlestību un nodevību.

Lila ir vientuļā māte. Viņai vienai jātiek galā ar divām nevaldāmām meitām. Viņa ir sarakstījusi negaidīti veiksmīgu pašpalīdzības grāmatu. Viņa ir padevusies impulsīvai iegribai un nopirkusi stilīgu sporta auto. Un vēl viņai ir patēvs Bils, kurš pēc Lilas mātes nāves ir klusi pārvācies pie viņas. Tuvojas jaunās grāmatas iesniegšanas termiņš, bet grāmata nekādi negrib rakstīties. Pie bērnu skolas viņai regulāri nākas saskrieties ar bijušā vīra jauno draudzeni, kura gaida bērnu. Brīžiem šķiet, ka Lilai vienai pašai ir jāspēj saturēt kopā visu pasauli. Un vismazāk viņai būtu nepieciešams kāds svešinieks, kurš klauvē pie durvīm. Pat tad ne, ja viņš ir Holivudas zvaigzne. Kurš meklē vietu, kur apmesties. Ar miljons dolāru vērtu smaidu, kam viņa nenotic pat ne uz sekundi. Jo tas ir Džīns - tēvs, kuru viņa nav redzējusi 16 gadus.

Grāmatā aprakstīta augļu un ogu izcelsme, ieviešanas vēsture, pielietošana dažādu tautu tradicionālajā medicīnā, kā arī izmantošanas iespējas mūsdienās - veselības stiprināšanā, skaistumkopšanā un virtuvē dažādu ēdienu gatavošanā. Augļi un ogas ir veselībai nozīmīgu vielu krātuve - tie satur daudz vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un citu bioloģiski aktīvu vielu. Šīm dabas veltēm piemīt antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības, tās palīdz stiprināt imunitāti, mazināt stresu, uzlabot redzi, tikt galā saaukstēšanās gadījumos un novērst citas veselības problēmas. Augļi un ogas ārstē gan ar garšu, gan smaržu un krāsu, tie sniedz organismam ne tikai nepieciešamās uzturvielas, bet arī baudu un vispārēju labsajūtu. Tie ir lielisks enerģijas avots, kas palīdz saglabāt možumu un darbaspējas visa gada garumā. Receptes palīdzēs baudīt dabas veltes ikdienā - no dārza līdz virtuvei, saglabājot to dabisko garšu un vērtīgās īpašības.

Iekārtojot mājokli, daudzi vairāk uzmanības pievērš tā izskatam, nevis funkcionalitātei. Izmantojot konkrētus mērus, "zelta likumus" un profesionālus knifus, Frīda Ramstede paskaidro, kā izveidot harmoniskas un funkcionālas telpas. Kas jāņem vērā, iegādājoties un izvietojot mēbeles? Kuri mēri un detaļas ir īpaši svarīgi, izvēloties mēbeles? Kā vislabāk telpā apvienot dažāda izmēra mēbeles? Kas atšķir labu mēbeļu kvalitāti no sliktas? Kā izvairīties no dārgiem vai mājai nepiemērotiem pirkumiem? Vairs nekādu šaubu! Praktiskās zināšanas par ergonomiku, proporcijām un vizuālo līdzsvaru palīdzēs pieņemt labākus lēmumus saistībā ar mājokļa iekārtošanu - neatkarīgi no stila, budžeta un gaumes.

Kautrīgs, ar retu redzes defektu sirgstošs grāmatvedis Gvido sapņo reiz atkal ieraudzīt krāsas. Viņa sirdij straujāk pukstēt liek vienīgi domas par skaisto kolēģi Sandiju, kura tādam kā viņš šķiet nesasniedzama. Saskāries ar nedziedināmas slimības diagnozi, Gvido tuvojas mūžības vārtiem. Vai bailes no nāves izrādīsies spēcīgākas par viņa bailēm no dzīves? Pāris gadsimtu tālā nākotnē kāds zinātnieks risina savādu mistēriju. Pasaule, kas izskaudusi nāvi, saskaras ar tās atgriešanos pavisam neparastā formā. Pētījumi aizved zinātnieku līdz sadursmei ar pašu realitātes būtību. Vai notiekošais ir Dieva griba? Kas ir apmāns, un kas - īstenība? Kas viņus abus vieno? It kā nekas, bet vienlaikus tas, kas kopīgs mums visiem. Apziņa par dzīves trauslumu.

Veseris ir visnotaļ noderīgs darbarīks, vai ne? Ar to var paveikt daudz laba un vērtīga. Taču nedod Dievs, ja tas trāpa ne tur, kur vajadzētu! Tāds belziens var sagraut ne tikai visu, kas apkārt, bet arī pašu cilvēku, kura rokas ir turējušas šo rīku. Vai šī vēstījuma galvenais varonis Ardis Veseris, pavisam jauns, bet jau pieaudzis (vai pieaudzis?) vīrietis, tiks galā ar sava uzvārda uzlikto smagmi? Vai viņa dzīvi nesagraus viens aplams sitiens?

Plītis. Kamīni. Malkas krāsnis. Mūrētas krāsnis. Apkures aprīkojums. Koksne kā kurināmais.

Domes priekšsēdētāja uzruna; Jelgavas valstspilsētas raksturojums; Pilsētas attīstības plānošana; Pašvaldības budžeta pamatrādītāji; Budžeta līdzekļu izlietojums pašvaldības funkciju izpildei; Sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā; Informācija par Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem un ieteikumiem un pašvaldības veiktajiem pasākumiem atklāto trūkumu novēršanai; Pašvaldības galvenie uzdevumi un pasākumi 2026. gadā.

Ieva Auziņa Szentivanyi uzskatīja, ka senās latviešu dainas var daudz dot cilvēcei, un veltīja sevi tam, lai pēc iespējas vairāk angļu valodā runājošos iepazīstinātu ar dainām. Pastāv uzskats, ka latviešu dainas nav iespējams atdzejot citās valodās, taču ik pa laikam kāds mēģina pierādīt pretējo, lai vismaz daļēji iepazīstinātu latviski nelasošos ar latviešu folkloras maģisko spēku, poētiku un latvieša unikālo dvēseli. "Liela pasaules daļa runā angliski, dainas ir tikpat vērtīgas vai pat vēl vērtīgākas nekā Bībele, bet dainas neviens nezina ārpus Latvijas. Tā vērtība nedrīkst iet bojā," vērtē Ieva Auziņa Szentivanyi.

Plaši izplatīts uzskats, ka latviešu dainas nav iespējams atdzejot citās valodās, jo īpaši angliski, taču ik pa laikam kāds mēģina pierādīt pretējo, lai vismaz daļēji iepazīstinātu latviski nelasošos ar latviešu folkloras maģisko spēku, poētiku un latvieša unikālo dvēseli. "Liela pasaules daļa runā angliski, dainas ir tikpat vērtīgas vai pat vēl vērtīgākas nekā Bībele, bet dainas neviens nezina ārpus Latvijas. Tā vērtība nedrīkst iet bojā," vērtē Ieva Auziņa Szentivanyi.

Plaši izplatīts uzskats, ka latviešu dainas nav iespējams atdzejot citās valodās, jo īpaši angliski, taču ik pa laikam kāds mēģina pierādīt pretējo, lai vismaz daļēji iepazīstinātu latviski nelasošos ar latviešu folkloras maģisko spēku, poētiku un latvieša unikālo dvēseli. "Liela pasaules daļa runā angliski, dainas ir tikpat vērtīgas vai pat vēl vērtīgākas nekā Bībele, bet dainas neviens nezina ārpus Latvijas. Tā vērtība nedrīkst iet bojā," vērtē Ieva Auziņa Szentivanyi. Dainu izlase Ievas Auziņas Szentivanyi sakārtojumā un interpretācijā (viņa arī komentāru autore) pirmo reizi tik plašā apjomā piedāvā ieskatu latviešu tautas vērtību sistēmā un raksturo senā latvieša dzīves ritumu, nozīmīgākos notikumus, arī asprātību un humoru.

Plaši izplatīts uzskats, ka latviešu dainas nav iespējams atdzejot citās valodās, jo īpaši angliski, taču ik pa laikam kāds mēģina pierādīt pretējo, lai vismaz daļēji iepazīstinātu latviski nelasošos ar latviešu folkloras maģisko spēku, poētiku un latvieša unikālo dvēseli. "Liela pasaules daļa runā angliski, dainas ir tikpat vērtīgas vai pat vēl vērtīgākas nekā Bībele, bet dainas neviens nezina ārpus Latvijas. Tā vērtība nedrīkst iet bojā," vērtē Ieva Auziņa Szentivanyi. Dainu izlase Ievas Auziņas Szentivanyi sakārtojumā un interpretācijā (viņa arī komentāru autore) pirmo reizi tik plašā apjomā piedāvā ieskatu latviešu tautas vērtību sistēmā un raksturo senā latvieša dzīves ritumu, nozīmīgākos notikumus, arī asprātību un humoru

Grāmata "Atbalsis: atmiņas un vērtējumi" ir interviju krājums, kas izdots kā papildinošs sējums (pielikums) apjomīgajai kolektīvajai monogrāfijai "Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vēsture un personības". Krājumā apkopotas intervijas, personiski pieredzes stāsti, atmiņas un vērtējumi par Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas veidošanos, norisi un tās nozīmi Latvijas kultūrtelpā. Krājums kalpo kā dzīvā vēsture, kas caur personību prizmu un subjektīvām atmiņām palīdz saglabāt Latvijas kultūras mantojumu un nodot to nākamajām paaudzēm.

Kolektīvās monogrāfijas pamatā ir pētījumu sērija, kas atklāj svētku tapšanu, vēsturisko attīstību, repertuāra veidošanos, pārmaiņas dažādos laikmetos un daudzu personību ieguldījumu šīs tradīcijas uzturēšanā un pilnveidošanā. Grāmatas struktūra veidota hronoloģiski - no bērnu un jauniešu dziedāšanas svētku pirmsākumiem 19. gadsimtā un pirmajiem dziedāšanas svētkiem 1866. gadā Lazdonā, cauri starpkaru periodam un pirmajai Latvijas brīvvalstij, padomju okupācijas laikam līdz pat nacionālās neatkarības atjaunošanas periodam un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Grāmatā ļauj atgriezties 2025. gada vasarā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notikušās izstādes "Pļava. Ivetas Vecenānes gobelēni un Latvijas novadu amata meistaru segas" siltajās sajūtās. Izdevums veidots kā daudzslāņains ieskats Ivetas Vecenānes daiļradē, apvienojot dažādu autoru tekstus un rūpīgi atlasītu vizuālo materiālu. Grāmata strukturēta sešās nodaļās: "Ivetas Vecenānes pavedieni un to esība kopējā audumā", "Dieva dārza puķītes", "Mana pļava", "Dzintara pavedieni. Kas dzintaram vēl padomā?", "Tālāk par ainavu" un "Gredzenveida kompozīcija", iezīmējot mākslinieces pēdējo gadu vērienīgākās tekstildarbu kolekcijas.

Rīcībpolitikas rekomendācijas tapušas valsts pētījumu programmas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" projektā "Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju (2012-2018) uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024-2025)". Dokumenta pirmajā daļā koncentrētā veidā izklāstītas galvenās atziņas, sniegts esošās situācijas apraksts un rekomendācijas, pirms tam iezīmējot pētījuma un dokumenta konceptuālo ietvaru, tostarp definīcijas, saliedētības politikas mērķus, kā arī tiek izklāstīti politikas īstenošanas izvērtējuma indikatori. Otrajā daļā "Analītiskais izvērsums"- sniegts visaptverošs, padziļināts un argumentēts pētījumu kopums par visām izvirzītajām pētniecības tēmām un līdzās esošiem aspektiem. Analītiskās izvērsuma daļas uzdevums ir pamatot pirmajā daļā izvirzītos priekšlikumus, nodrošināt tiem konceptuālu dziļumu un sniegt plašāku kontekstu saliedētības politikas jautājumu izpratnei.

Bibliotēka, kur sastopas laiks, cilvēki un zināšanas / Ilga Erba. Liepājai un latviešu grāmatas piecsimtgadei / Dagnija Baltiņa. LIEPĀJAS GRĀMATNIECĪBA, KULTŪRAS MANTOJUMS: Grāmatniecības ceļi Liepājā / Andris Vilks, Jana Dreimane. Liepājas latviešu grāmatu izdevēji / Viesturs Zanders. Liepājas kalendāri 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā / Anita Helviga.Vēsturnieka Roberta Malvesa Liepājas piezīmes 20. gadsimta 30. gados: mantojums un laikmets / Mārtiņš Mintaurs. Lokālā un globālā dialektika un idejiskās nostādnes Andreja Kurcija rakstniecībā 20. gadsimta 20.–30. gados / Edgars Lāms. LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA UN TĀS VĒRTĪBAS: Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka no pirmsākumiem līdz 1990. gadam / Jana Dreimane. Liepājas pilsētas lasāmbibliotēkas monētu un medaļu kabinets (1777-1799) / Viktors Dāboliņš. Vērienīgais atmiņas institūciju projekts "vispārējas labklājības veicināšanai" Karla Gotlība Ūliha darbības laikā Liepājā / Beata Paškevica. Elzevīri un to elegance Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas krājumā / Kristīne Zaļuma. Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas muzikālijas (19. gadsimts – 20. gadsimta sākums) / Ilze Šarkovska-Liepiņa. Liepājas pilsētas bibliotēkas grāmatas – kultūrvēsturiski nozīmīgs dāvinājums Latvijas Universitātei / Laura Kreigere-Liepiņa, Ilga Mantiniece. Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas ēkas Zivju ielā 7 vēsture / Elīna Jurberga. PERSONĪBA BIBLIOTĒKĀ: Voldemārs Caune – bibliotēkas darba entuziasts un praktiķis / Aija Jansone. Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vadītāji no 1777. gada līdz mūsdienām: biogrāfijas / Zigrīda Knostenberga.

Grāmata "Saliedētība: stāsti par kopābūšanu" tapusi valsts pētījuma projektā "Sabiedrības saliedētības vektori", un tajā apkopotas intervijas ar aktīviem iedzīvotājiem no trim pētījuma kopienām - Čiekurkalna Rīgā, Jaunliepājas Liepājā un Gulbenes novada. Grāmata apkopo stāstus un kopienas pasākumu receptes, atklājot kopienu būšanas praktisko ikdienu, un atklāj personīgus stāstus par līdzdalību, uzticēšanos, sadarbību un kopā būšanu.

Grāmata ir apjomīgs Nigaras Sultanovas, politikas zinātņu doktores, pētījums plašam lasītāju lokam, kas interesējas par migrācijas vēsturiskajiem procesiem, starpkultūru kontaktiem un transreģionāliem sakariem starp Azerbaidžānu un Latviju. Šīs tēmas izpēte pamatos tika pabeigta līdz 2026. gada sākumam un tēma joprojām ir atvērta turpmākai izpētei, un nākamie pētījumi neapšaubāmi paplašinās un precizēs mūsu izpratni par šajā darbā aplūkotajiem vēsturiskajiem procesiem.

Tas ir stāsts par vietu, laiku un cilvēkiem - par tiem, kas reiz "Donas" (tagad - Lielkalnu) muižā dzīvojuši, strādājuši un atstājuši savu pēdu zīmju rakstā. Tas ir stāsts par to, kā vieta var glabāt atmiņas, klusēt par sāpēm un vienlaikus iedvesmot jaunam sākumam. "Donas" nekad nebūtu kļuvušas par to, kas tās ir šodien, bez cilvēkiem, kuri autorei bijuši līdzās. Šī vieta ir dzīva, tā pulsē ar emocijām, atmiņām un stāstiem, kas tajā radīti. Lai grāmatas lappuses iedvesmo, aizved vēstures līkločos un ļauj sajust senās ēkas dvēseli mūsdienās!

“Mēs piederam laikam” ir Intas Špilleres emocionāls dzīvesstāstu krājums, kurā skarbi un maigi vienlaikus atklājas cilvēka likteņa līkloči XX un XXI gadsimta Latvijā. Autore, balstoties personiskās atmiņās un pieredzē, savij ģimenes vēstures epizodes ar sabiedrības pārmaiņu fonu – no bērnības nospiedumiem līdz pieauguša cilvēka izvēlēm, kas izšķir attiecības, piederību un atbildību. Grāmatas centrā ir laika tēma: kā tas mūs veido, ko atņem un ko iemāca, un kā atcerēšanās kļūst par spēku turpināt. Špilleres valoda ir tieša un siltu detaļu pilna; viņa ielaiž lasītāju tuvplānā brīžos, kad jāklausa sirdij vai jāpieņem neizbēgamais. Ezerrozes izdevumā autori balstītais stāstījums atklāj gan ikdienas ritumu, gan svinīgus pagrieziena punktus, ļaujot ieraudzīt, ka katrs dzīves gabaliņš ir daļa no lielāka laika auduma. Lasītājiem, kuri meklē patiesu, atmiņu un pārdzīvojumu piesātinātu prozu par piederību un saknēm.

Grāmatu veido divas savstarpēji papildinošas daļas. Pirmā ir autores vēsturisks pētījums par hipiju kustību Latvijā no 20. gadsimta 60. gadiem līdz 90. gadiem. Tas balstīts dokumentālā materiālā, preses izdevumos, atmiņās un intervijās, vienlaikus saglabājot lasītājiem pieejamu un dzīvu valodu. Pētījumā aplūkota hipiju kustības attīstība, tās vide, ikdiena, vērtības, mūzika, neformālie tīkli un dažādās kopienas Latvijā. Otru grāmatas daļu veido plašas intervijas ar pašiem hipiju kustības dalībniekiem - viņu atmiņas, dzīvesstāsti un personiskā pieredze. Izdevuma pamatā ir vairāku gadu laikā vāktas intervijas, dienasgrāmatas un atmiņu stāsti, ko papildina bagātīgs, iepriekš nepublicēts fotomateriāls no privātkolekcijām.

Iepriekš nepublicētu, dokumentāli biogrāfisku stāstu krājums par 15 latviešu leģionāriem, kuru dzīves likteņus neatgriezeniski izmainīja II pasaules karš. Viesturs Radovics saticis un intervējis vīrus, kuri jaunības gados nonāca kara frontē un pēc daudziem gadiem atklāti stāsta par bailēm, draudzību, izdzīvošanu, nejaušībām un zaudējumiem. Grāmata necenšas radīt varoņus vai tiesāt pagātni - tā ļauj runāt, iespējams, pēdējiem kara dalībniekiem un aculieciniekiem. Tā ir nozīmīga Latvijas mutvārdu vēstures liecība, kas saglabā nākamajām paaudzēm personiskas atmiņas par karu, kuras drīz vairs nebūs kam izstāstīt. Grāmatu papildina unikāli, visdrīzāk iepriekš nepublicēti attēli no privātām kolekcijām.

Ceļš uz bērēm šajā stāstā kļūst par ceļu atpakaļ pie sevis. Pēc gadiem ilgas klaiņošanas pa Eiropu Rina atgriežas dzimtajos Marjas purvos, lai atvadītos no simtgadīgās vecāsmātes Darafejas - dziednieces, stāstnieces un pēdējās senās pasaules glabātājas. Taču ar nāvi neatnāk miers. Vecāsmātes pieraksti, ciema leģendas, purvu noslēpumi un neatbildēti pagātnes jautājumi pamazām ievelk Rinu pasaulē, kur robeža starp dzīvajiem un mirušajiem, atmiņu un īstenību, ticējumiem un vēsturi kļūst arvien nemanāmāka. Tas ir vēstījums par mājupceļu, kuru reizēm nākas mērot cauri zaudējumiem, vientulībai un paša dvēseles tumšākajiem nostūriem, lai atklātu, kas patiesībā ir saglabājams un ko nav iespējams pazaudēt.

Mūsdienās šādas grāmatas iznākšanai ir īpaša nozīme, jo infekcijas slimības joprojām ir viens no būtiskajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem. Tās skar plašu sabiedrības daļu un atgādina, cik nozīmīgas ir zināšanas, modrība un izpratne par profilakses lomu. Autori pauž cerību, ka grāmata būs vērtīgs palīgs gan medicīnas studentiem, gan ārstiem, īpaši tiem speciālistiem, kuru ikdienas darbs nav tieši saistīts ar infekcijas slimībām, kā arī citiem veselības aprūpes nozares profesionāļiem. Izdevums paplašina izpratni par infekcijas slimībām, profilakses nozīmi un dzīvās dabas mainīgumu infekciju kontekstā.

Martina Heidegera darbs "Esamība un laiks" ir viens no eksistenciālisma filosofijas pamatdarbiem. Tas tika publicēts 1927. gadā Edmunda Huserla rediģētajā fenomenoloģijas gadagrāmatā. Tas arīdzan ir Heidegera viszināmākais un svarīgākais darbs. Tajā apskatītas tādas tēmas kā ontoloģijas pamati, esamības jēga, laika nozīme esamības izpratnē, kā arī nāve un trauksme. Darbs ir savdabīgs tā unikālās valodas dēļ.

Grāmata aicina lasītāju iedziļināties mūsdienu sabiedrības un realitātes attiecību problemātikā, analizējot laikmeta sociālās, kultūras un filozofiskās pārmaiņas. Autors, balstoties vairāku gadu pētījumos un pārdomās, piedāvā konceptus "sabiedrība bez pasaules" un "pasaule bez sabiedrības", lai skaidrotu mūsdienu procesu būtību. Grāmatā aplūkotas vēlīnās modernitātes pretrunas, kultūrkritikas jautājumi un Rietumu sabiedrību attīstības perspektīvas. Tas ir reflektīvs un intelektuāli rosinošs darbs, kas mudina kritiski izvērtēt gan mūsdienu izaicinājumus, gan iespējas, palīdzot dziļāk izprast pasauli, kurā dzīvojam.

Grāmata "Svešās debesis" veidota kā divu grāmatu apkopojums: "Cīruļputeņu gads" - jau iepriekš izdots romāns, ar sižetu par atrasto biļeti uz koncertu, un jaunais - "Citas debesis" - kā turpinājums šim sižetam. Ko darītu tu, ja strādātu secondhand veikalā un pārdodamas žaketes iekškabatā atrastu biļeti uz Eda Šīrana koncertu? Laine nolemj, ka tā ir zīme kravāt somas un izmēģināt laimi citur. Latvijā viņai galu galā ir tikai jau krietni apnikušais darbs, draudzene un mamma. Šķirtais vīrs vij jaunu ligzdiņu, bet karstais vasaras romāns ar Justu šķiet izplēnējis tikpat ātri kā uzšvirkstēja. Arī Īrijas durvis neslēdzas gluži tik viegli, kā sākumā cerēts. Tomēr ķiršu ziedi, kas Laini sagaida iebraucot, dod spēku nepadoties un meklēt savu vietu zem svešajām debesīm.

Vai tu glābtu vīrieti, kurš nupat sagrāvis tavu dzīvi? Sāra Morgana ir viena no ietekmīgākajām krimināllietu advokātēm Vašingtonā. Trīsdesmit trīs gadu vecumā viņa ir sasniegusi visu, par ko sapņojusi: kļuvusi par vadošo partneri prestižā advokātu birojā un izveidojusi dzīvi, kas šķiet nevainojama. Bet to pašu nevar teikt par viņas vīru Ādamu - neveiksmīgu autoru, kuram ir arvien grūtāk samierināties ar sievas panākumiem un kurš ir pārliecināts, ka karjera viņai nozīmē vairāk nekā laulība. Mierinājumu viņš meklē brīvdienu mājā pie ezera, kur viņu slepeni apciemo kaislīgā Kellija Samersa. Bet tad Kellija tiek atrasta mirusi, un Ādamu apsūdz viņas slepkavībā. Nu Sārai ir jāizlemj, vai kļūt par advokāti vīrietim, kurš viņu nodevis. Ādams ir vainīgs neuzticībā - to Sāra zina droši. Bet vai viņš spētu nogalināt?

Romāns turpina autora iemīļoto tradīciju savīt vēsturiskus faktus, mākslu, simbolus, mūsdienu zinātnes atziņas un neparedzamus sižeta pavērsienus vienotā stāstā, liekot lasītājiem apšaubīt šķietami pašsaprotamo. Hārvarda simboloģijas profesors Roberts Lengdons dodas uz Prāgu, lai apmeklētu mīļotās sievietes, pasaulslavenās akadēmiķes Ketrinas Solomonas, lekciju. Ketrina sagatavojusi manuskriptu, kas apstrīd gadsimtiem senus uzskatus, un tā publikācijai jākļūst par sensāciju. Taču Lengdona pasaule pārvēršas haosā brīdī, kad Ketrina pazūd no viņu viesnīcas numura. Līdz ar autori izgaisis arī manuskripts. Tālu no mājām un ārpus komforta zonas Lengdonam jāliek lietā visas savas zināšanas, lai atklātu sazvērestību, kas pārbaudīs pat viņa ievērojamo intelektu un apdraudēs visu, kas dārgs...

Biogrāfijas ir vissirsnīgākās vēstures liecības. Iespējams, tās ir arī vispatiesākās, jo atminēšanās pēc savas būtības ir dziļi personisks notikums. Laikam ritot, šīs atsevišķās domu daļiņas kopā saliekot, veidojas mūsu kopīgais stāsts - kā ģimenes, tā tautas un visas cilvēces. Tiesa, atcerēšanās prasa pagājušā laika izjušanu, kas patiesībā it kā nemaz nav iespējams, vismaz ne tādā ziņā, lai apgalvotu, ka šīsdienas izjūtas atbilst tam, ko izjutām kādreiz senāk. Un tāpēc katra atmiņa ar laiku kļūst teiksmaina, pierimstot un iedzimstot citā mērogā un citā saprašanā. Grāmata iekļauj ne vien komponista atmiņu stāstījumu, bet arī krāšņu fotoalbumu un detalizētu komponista skaņdarbu apkopojumu, kāds līdz šim nav bijis pieejams.

Slaveno rakstnieku Īenu O'Šeliju atrod mirušu viņa kotedžā Ēlzreivenā ar blakus atstātu pirmsnāves vēstuli. Būdama kaislīga autora daiļrades cienītāja, Natālija Eimza rūpīgi seko līdzi slepkavības izmeklēšanai. Viņa noskaidro, ka O'Šelijam bijis daudz noslēpumu, bet vai tā tiešām bijusi pašnāvība? Vai arī jaukais dižpārdokļu autors tomēr nogalināts? Kamēr Natālija iedziļinās O'Šelija pagātnē, pārcelšanās uz gleznaino Ēlzreivenu apdraud viņas pašas privāto dzīvi.

Vai iespējams nedziedāt nevienā korī, bet tomēr nonākt Dziesmu svētku virpulī? "Dziesmu svētku pieklīdenis" nav tikai stāsts par Dziesmu svētkiem, taču šis īpašais notikums ir neparasta un vienlaikus daudziem atpazīstama vide, kurā parādīt dzīves realitāti un raksturus. Autore asprātīgi apspēlē sadzīviskas situācijas, izceļot tajā netipisko un vienreizējo. Tas ir stāsts par kādu vīrieti bez mājām, kurš Dziesmu svētku nedēļu izmanto savtīgos nolūkos - nodrošinot savas pamatvajadzības. Sapazinies ar koristēm, viņš dala ar tām savu dzīves telpu, radot dažnedažādus amizantus izaicinājumus un situāciju līkločus.

Biogrāfisks, dokumentāls un tomēr dzīvīgs, ieintriģējošs un ļoti enerģētisks romāns, šoreiz par veciem laikiem - par deviņdesmitajiem un divtūkstošo sākumu. Centrālā tēma ir mūzika un tās spēlēšana, turklāt divās paralēlās pasaulēs: paša Lācīša piedzīvojumi sviestrokā, kā arī atmiņas par piedzīvojumiem ar senu draugu Rolandu Ūdri - Ūdrīti no grupas The Hobos. Šajā grāmatā daudz uzmanības veltīts sviestroka spēlēšanai un vētrainajai jaunībai, taču ne tikai. Nu jau sešus gadus Lācītis dzīvo Kanādā, kur, ieguvis psihoterapeita kvalifikāciju, cenšas pārvērst jaunības dulluma pieredzi palīdzībā cilvēkiem, kuri cīnās ar mentālas dabas izaicinājumiem un atkarībām - tāpēc vārds "narkotikas" nosaukumā nav ne joks, ne koķetērija, tā ir būtiska un visai nozīmīga grāmatas vēstījuma šķautne nopietnām pārdomām. Tomēr, kā jau Lācītis, autors, joprojām labvēlīgas ironijas pilns, palaikam mīļi pavīpsnā par mūsu katra centieniem risināt dzīves lielās problēmas un atgādina - humors ir universālas zāles pret jebkuru kaiti.

Īsie prozas stāsti sniedz emocionāli piesātinātu un poētisku skatījumu uz kara radītajām humānajām traģēdijām. Šis darbs izgaismo nevis frontes līnijas stratēģijas, bet dažādu, atšķirīgu cilvēku emocionālās ainavas. Grāmatā, kurā dokumentāls patiesums savijas ar lirisku valodu, katrs stāsts kļūst par individuālu liecība - ne tikai par karu, bet par cilvēcību, ievainojamību un spēju saglabāt cieņu pat vistrauslākajos apstākļos.

Džuzepe Tomazi di Lampedūza - itāliešu rakstnieks, pēdējais senas aristokrātu dzimtas pārstāvis. Vairākus mūža gadus pavadījis Latvijā, Stāmerienas muižā. Bija precējies ar tās īpašnieci baronesi Aleksandru fon Volfu. "Gepards" ir daļēji autobiogrāfisks romāns par kādreiz dižu dzimtu gadsimtu mijā, "Dievu mijkrēslī", kad sensenās vērtības tiek strauji nomainītas pret citām un pa varas gaiteņiem soļo jauni ļaudis. Reizē tas ir stāsts par mazu, lepnu tautu, kura daudzus gadsimtus pavadījusi citu tautu ēnā. - Vāka noformējumā izmantota Alekseja Naumova glezna "Palermo. Veltījums Džuzepem Tomazi di Lampedūzam".

Jogas pamatu ceļvedis ir estētiski skaista un praktiska grāmata, kurā vienkāršā valodā ir apkopots viss svarīgākais jogas prakses pamatiem. Grāmatā atradīsi jogas pamata pozas, prānājāmas mudras un bandhas. Īsā, skaidrā un saprotamā formā grāmatā tiek aprakstītas jogas pozu, mudru, bandhu un prānājāmu izpildes tehnikas, ieguvumi un kontrindikācijas. Ceļvedī ir apkopota visa nepieciešamā informācija, lai Tu jogu varētu praktizēt patstāvīgi, savā tempā, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Lieliski piemērota iesācējiem, kā arī jau praktizējošiem jogotājiem - kā atgādinājums par svarīgāko un aicinājums arvien atgriezties uz jogas paklāja.

Kad debesis atkal lēni aizvelkas, sakrājas stāsti, kas nekur nesteidzas. Šī grāmata ir ceļojums pa starpstāvokļiem - starp gaismu un ēnu, starp teikto un noklusēto, starp to, kas paliek uz mēles, un to, kas ilgi skan prātā. Smalki, nosvērti teksti pievērš uzmanību ikdienas detaļām: lietus smaržai uz bruģa, ieglaustam vējam aiz loga, kafijas krūzes tvaikam, klusumam starp diviem vārdiem. No šīm sīkajām zīmēm izaug plašas ainavas par atmiņu, tuvību un laika gājumu. Valoda ir lakoniska un muzikāla. Precīzi vērojumi te savijas ar maigu ironiju un siltumu, atstājot pēcgaršu, kādu dod tikai atpazīta patiesība. Katrs teksts ir kā mākoņa mala: brīdi atsedz skaidrību, lai atkal pieklātu un aicinātu ieskatīties dziļāk.

Gatis Vanags (1981-2024) dzeju rakstīja jau kopš šīs tūkstošgades sākuma, tomēr viņa dzīves laikā tā publicēta vienīgi portālā satori.lv 2007. gadā. Grāmatā apkopota lielākā daļa viņa dzīves laikā sarakstīto dzejoļu, cenšoties ievērot sarakstīšanas secību un uzminēt, kā Gatis būtu gribējis tekstu noformēt un sakārtot, ko būtu gribējis publiskot un ko - paslēpt. Krājums iznākt pusotru gadu pēc Gata pāragrās nāves. Daudzi no šajā krājumā iekļautajiem dzejoļiem viņa draugu un paziņu vidū bija kļuvuši par klasiku, neraugoties uz to, ka iepriekš publicēti vien sociālajos medijos vai vēstulēs, vai dzirdēti Gata paša neaizmirstamajā izpildījumā virtuvēs, bāros un uz ielas.

Šī dzejas grāmata ir ceļojums cauri dažādām dvēselēm - tām, kas ienāk mūsu dzīvē uz mirkli, un tām, kas atstāj nospiedumus uz mūžu. Katrs dzejolis ir kā pieskāriens, saruna vai atmiņa, kas atklāj cilvēka trauslumu, spēku un ilgas pēc sapratnes. Tajā līdzās ziediem, vakara debesīm un dabas ritmam atspoguļojas arī autores personīgā pieredze un sastapšanās ar citiem cilvēkiem. Tā ir grāmata par tuvību, kas ne vienmēr izsakāma vārdos, un par saiknēm, kuras reizēm jūtam spēcīgāk nekā spējam izskaidrot.

Šis ir unikāls izdevums Latvijā un piedāvā visaptverošu ieskatu laboratorisko izmeklējumu nozīmībā dažādu slimību diagnostikā. Grāmata, kuru izstrādājusi augstas raudzes speciālistu komanda, kalpos par svarīgu resursu gan ārstiem, gan citiem veselības aprūpes profesionāļiem, sniedzot padziļinātas zināšanas par mūsdienu diagnostikas iespējām un pielietojumu praksē. Izdevumā iekļautie klīniskie gadījumi un pētījumu apkopojumi palīdzēs ārstiem uzlabot diagnostikas precizitāti un izvēlēties personalizētāku pieeju pacientu ārstēšanā.

Ekscentriskās intelektuāles Franas Lībovicas eseju krājumā "Franas Lībovicas lasāmgrāmata" (1994) ietverti divi rakstnieces darbi - "Lielpilsētas dzīve" (1978) un "Sabiedrības studijas" (1981). 20. gadsimta 70.-80. gadu Manhatanas intelektuāļu aprindām piederošās Lībovicas esejas cieši saistītas ar Ņujorkas dzīvi, un tajās vietu radušas daudzas ievērojamas tā laika mākslas un kultūras scēnas personības. Līdztekus spriedumiem par sabiedrību, politiku un kultūru rakstnieces tekstos lielu vietu ieņem arī lielpilsētas ielas, kafejnīcas, bāri un pat metro stacijas, vēršot savdabīgu skatpunktu pret bieži vien nepamanāmo.

Kristīnes Ogles iejūtīgi sniegtais Margrietas Celmiņas dzīvesstāsts apbrīnojami plašā spektrā atklāj gan mūsu kultūrvēstures stūrakmeņu izveidošanos, gan izcilu kultūras personību tapšanu un noturēšanos smagos vēstures brīžos, kas Latviju piemeklējuši 20. gadsimtā. Būtībā šis pētījums, lai arī pamatā pievēršas glezniecībai, daudz vairāk un pat būtiskāk vēsta par sievietes, ne tikai inteliģences pārstāves, bet jebkuras sievietes neapskaužamo likteni pasaules lielvaru sapostītā un piesmietā valstī, par spītu un spēku izturēt agresiju, izsūtījumu, nievas un turpināt radīt mākslas vērtības, kas liekamas mūsu kultūras zelta fondā.

Grāmatas mērķauditorija ir plaša - gan lasītāji, kurus interesē latviešu kultūra visdažādākajos aspektos (latviešu literatūra, latviešu valoda, folklora, māksla, latviskā identitāte, vēsture), gan skolotāji un studenti. Janīnas Kursītes darbs ir pirmreizīgs pētījums par latviešu humoru un tā izpausmēm dzejā. Autores pētījumā aplūkots latviešu humors gan teorētiskā, gan praktiskā izpildījumā. Ietverta arī humoristiskā dzeja izlokšņu formā. Apcerējuma daļā autore analizē humoristiskās un satīriskās dzejas žanrus un to specifiku. Aplūkoti arī humoram un satīrai veltītie periodiskie izdevumi (avīzes, žurnāli, kalendāri), sākot no "Vārdotāja" (1906–1907) un beidzot ar izdevumiem Latvijā un trimdā pēc Otrā pasaules kara.

Pālenu dzimtas celtā Kaucmindes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Rundāles pagasta Saulainē. Starp pasaules kariem tajā darbojās Kaucmindes mājturības skola, ko 1944. gadā pārveidoja par Saulaines lauksaimniecības tehnikumu, padomju laikā - par Saulaines sovhoztehnikumu. Andris Grīnbergs iezīmē muižas ceļu no Pālenu dzimtas rezidences līdz teju pilnīgam sabrukumam un cerībai uz atjaunotni, īpaši pakavējoties pie perioda, kurā tajā izglītojušās meitenes kļuva par zinošas latviešu saimnieces simbolu.

Monogrāfijā ir izklāstītas galvenās idejas un zinātniskie atzinumi par izziņas darbību teorētiskajiem pamatiem pirmstiesas kriminālprocesā Latvijā. Darbā sniegta detalizēta kriminālistiskās taktikas jēdziena loģiskā apjoma un satura ģenēzes un ontoloģijas analīze. Autora nostāja ir balstīta uz mūsdienu sacīkstes kriminālprocesa koncepcijām un noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas būtību Latvijā. Autors īpašu uzmanību pievērš mūsdienu kriminālistiskās taktikas jēdziena izpratnes specifikai kā izziņas kriminālprocesuālu darbību sistēmai, kas tieši vērsta uz noziedzīga nodarījuma notikuma un ar to saistīto apstākļu noskaidrošanu. Darbs ir balstīts uz mūsdienu zinātniskās izziņas koncepcijām un pašreizējo kriminālprocesa stāvokli Latvijā.

Kad slepens Šveices institūts lūdz Hārvarda simboloģijas profesoru Robertu Lengdonu izanalizēt noslēpumainu simbolu, kas iededzināts uz nogalināta fiziķa krūtīm, viņš atklāj neiedomājamo. Gadsimtiem aizliegtā brālība ir atgriezusies, lai beidzot no zemes virsas noslaucītu savu visvairāk nīsto ienaidnieku - katoļu baznīcu. Kopā ar noslēpumaino zinātnieci Vitoriju Vetru Lengdons uzsāk drudžainu skrējienu cauri aizzīmogotām kriptām, pamestām katedrālēm un bīstamām katakombām, lai atrastu vislabāk apslēpto vietu zemes virsū - seno "Illuminati" vadības centru, kurā slēpjas vienīgā cerība glābt Vatikānu.

Hārvarda simboloģijas profesoru Robertu Lengdonu nakts vidū pamodina telefona zvans - darba vietā noslepkavots Luvras muzeja pārzinis, taču pirms nāves viņam izdevies atstāt mīklainu vēstījumu. Kad Lengdons un talantīgā franču kriptogrāfe Sofija Nevē ķeras pie neparastā uzdevuma, pavedieni norāda uz Leonardo da Vinči mākslas darbiem un tajos prasmīgi paslēptiem mājieniem. Vēl pārsteidzošāku uzdevumu padara tas, ka mirušais pārzinis vadījis Sionas Prioriju - gadsimtiem senu slepeno brālību, kuras biedru vidū bijuši arī sers Īzaks Ņūtons, Viktors Igo un Leonardo da Vinči. Lengdonam un Nevē jāatklāj rūpīgi glabātais noslēpums, vienlaikus izvairoties no pretinieka, kurš vēro katru viņu soli…

Kas notiek, kad vairs nezini, kā dzīvot tālāk? Un vispār - vai ir vērts? Krista ir pieņēmusi lēmumu. Viņa vairs nespēj bēgt - ne no sevis, ne sāpēm, ne jautājumiem bez atbildēm. Savādu sakritību virknē Krista nonāk nomaļā pierobežas ciematā - vietā, kur laiks apstājies ievilkt elpu. Tomēr nekurienes iluzorais miers nav ilgs. Bez vēsts pazūd cilvēki. Notiek neizskaidrojami nelaimes gadījumi. Katrs šeit, Mežciematā, glabā kādu noslēpumu, kas cieši savij tagadni ar pagātni vīteņaugu mezglos. Šķiet, pat aizgājēji neapklust pavisam. Tauriņa spārna liegais vēziens izpludina robežu starp dzīvību un nāvi un liek prātot - vai tā šajā vietā vēl pastāv? Iestrēgusi starp vēlmi pazust un nespēju doties prom, Krista ļaujas introspektīvam ceļojumam cauri sērām, jēgas meklējumiem, dzimtas saknēm, patiesas draudzības saiknei un nejaušībām, kas varbūt nav nemaz tik nejaušas.

"Lindas Mences dzejoļi ir atvērti cilvēkiem un pasaulei. Ar iejūtību un nereti pat pazemību autore aplūko dažādas vietas, laikus, amatus un likteņus. Viņas vērojumi ir pieklusināti un uzmanīgi. Tie nevis apliecina jau gatavas formas un priekšstatus, bet gan ieklausās citās būtnēs un lietās un ļauj tām noteikt teksta saturu, toni un formu. Mences otrajā dzejoļu krājumā harmoniski sadzīvo interese par vēsturi, raizes par tagadni un rūpes par valodu. Šī ir viena no tām grāmatām, kas palīdz saglabāt ticību literatūrai un cilvēkiem." (Artis Ostups).

Pirms romāna rakstīšanas Džeina Ostina rakstīja: "Es grasos radīt varoni, kuru, iespējams, neviens cits bez manis īpaši nemīlēs." Un tā lasītājs iepazīst Emmu Vudhausu - skaistu, gudru un turīgu jaunu sievieti, kura ir pārliecināta, ka lieliski izprot cilvēku jūtas un prot savest kopā īstos cilvēkus. Taču viņas iejaukšanās citu dzīvē rada pārpratumus, ievaino jūtas un noved pie negaidītām atklāsmēm. Asprātīgā, smalkā un ironijas pilnā "Emma" ir stāsts par maldiem, pieaugšanu un mīlestību - un par to, cik grūti reizēm ir ieraudzīt patiesību pašiem par sevi.

Monogrāfijas autore Inese Žune veltījusi darbu leģendārā latviešu operdziedātāja Kārļa Zariņa dzīvei un radošajam ceļam. Vairāk nekā 45 sava mūža gadus viņš dziedājis uz Latvijas Nacionālās operas skatuves un neskaitāmos koncertos, un jau cienījamā vecumā vēl spējis izpildīt vissarežģītākās tenora partijas. Viņa operlomu un dziedāto kamermūzikas skaņdarbu un vokāli simfonisko lielformas darbu saraksts ir iespaidīgs. Viņš dziedājis uz daudzām pasaules skatuvēm, sadarbojies ar izciliem mūziķiem, dziedātājiem un diriģentiem. Sešdesmit divus mūža gadus Kārlis Zariņš vadījis kopā ar dzīvesbiedri Regīnu, kura bija viņa pirmā kritiķe, padomdevēja un atbalsts. Kopā piedzīvoti skaisti un arī bezgala rūgti brīži. Regīna Zariņa ir šīs grāmatas tapšanas iniciatore, jo līdz šim nekādu apkopojumu par Kārļa Zariņa nozīmīgo un daudzpusīgo darbību nebija.

"Mūsdienu sociālo tīklu pasaulei raksturīgi savi nerakstīti likumi un arī tikumi - mēs tiekam iesaistīti savdabīgā "teātra" uzvedumā, kur, spēlējot galveno lomu, filtrējam, izvēlamies un konstruējam sevi tā, lai izskatītos pēc savas labākās versijas. Tieši tāpēc daudzkārt Nobela prēmijai literatūrā nominētā šveiciešu rakstnieka Maksa Friša romāns "Saukšu sevi par Gantenbeinu" mani ļoti uzrunā. Tas atgādina, ka cilvēka identitāte ir stāsts, ko paši rakstām. Gantenbeins izmēģina dažādus "es", un, par to lasot, saprotam - mēs darām tieši tāpat, tikai Facebook vai Instagram. Romāns liek domāt par to, cik tālu drīkst aiziet šajā sevis izgudrošanā. Tas provocē jautājumu, vai autentiskums ir kaut kas jau mūsos esošs vai varbūt radāms. Ja patīk domāt par to, kas mēs esam, šis romāns ir patīkams un rosinošs intelektuāls piedzīvojums." (Mārcis Auziņš)

Karš sākas tur, kur beidzas bailes. Vēsturisks romāns par izdzīvošanu, brīvību un cilvēka gara spēku kara un senlatviešu mitoloģijas pasaulē. Kad Jānis pamostas aukstā, tumšā mežā, viņš neatceras, kā tur nokļuvis. Viņa ķermeni moka sāpes, galvā pulsē miglainas atmiņas par asiņainu upi, sarkanu saulrietu un iznīcību. Meklējot ceļu mājup, viņš pamazām atklāj biedējošo patiesību - viņa cilts ir izpostīta, dzimtās mājas nodedzinātas un izdzīvojušajiem nākas bēgt purvu un mežu dziļumos. Kamēr svešzemju karotāji medī pēdējos izdzīvojušos, Jāņa brālis Miķelis apvieno cilti izmisīgai cīņai par brīvību. Likteņpurva tumšajos ūdeņos dzimst jauns karš - nežēlīgs, asiņains un pilns ar bailēm, atriebību un cerību.

Šī grāmata ir nozīmīgs ieguldījums mūsdienu izglītības domāšanā, kurā filozofisks skatījums cieši savienots ar dzīvu un pārbaudītu skolas praksi. Autors piedāvā pārliecinošu redzējumu par skolu kā cieņas, dialoga, gribas, radošuma un akadēmiskā prasīguma telpu, kur izglītība nav tikai zināšanu nodošana, bet cilvēka personības, domāšanas un vērtību veidošanās process. Grāmata būs vērtīgs resurss skolu vadītājiem, skolotājiem, izglītības politikas veidotājiem, pētniekiem un ikvienam lasītājam, kurš meklē dziļāku atbildi uz jautājumu, kādai jābūt skolai, lai tā veidotu brīvu, domājošu, radošu un atbildīgu cilvēku.

Monogrāfijas otrā daļa sniedz padziļinātu ieskatu astronomijas attīstībā Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā. Tajā aplūkota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas izveide un darbība, astronomijas amatieru kustības attīstība, astronomijas mācīšana skolās, zinātnes popularizēšanas iniciatīvas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra nozīme. Balstoties arhīvu materiālos, periodikā un Latvijas Universitātes Muzeja krājumā, autors rekonstruē nozīmīgus notikumus un personību ieguldījumu Latvijas astronomijas vēsturē. Grāmata būs vērtīgs izziņas avots astronomiem, zinātnes vēsturniekiem, studentiem un visiem interesentiem par astronomijas attīstību Latvijā.

Emocionālā ēšana ir ļoti efektīva ķermeņa krīzes reakcija. Stress darbā? Strīdi attiecībās? Ķermenis neatbilst skaistuma ideāliem? Trūkst disciplīnas, kad runa ir par ēšanu? Pēkšņi parādās iekšēja ēšanas dziņa, kas šķiet nepārvarama un liek mums negausīgi pārēsties. Kad notiesāta vesela šokolādes tāfelīte vai iztukšota cepumu paciņa, seko vainas apziņa - kādēļ gan nevarēju sevi savaldīt? Uztura psiholoģe Kornēlija Fīhtla specializējas emocionālajā ēšanā. Viņa labi pazīst pazīmes, uzvedību un mokošās emocijas, kas rodas, zaudējot kontroli pār ēdienu. Balstoties savā pieredzē un zināšanās, viņa skaidro emocionālās ēšanas iemeslus, parāda, kādēļ psiholoģiskais un fiziskais izsalkums nav viens un tas pats, kliedē maldīgo uzskatu, ka mums jāturas pretī kārei pēc saldumiem vai trekna ēdiena, un sniedz atbalstu ceļā uz brīvām un apzinātām attiecībām ar ēdienu, kurās nav vietas sirdsapziņas pārmetumiem.

Kas īsti ir prieks - nejaušs mirklis vai iemaņa, ko var audzēt ikdienā? Šī grāmata aicina uz atklātām sarunām par prieka anatomiju, iedziļinoties gan zinātnē, gan dzīves pieredzē. No prāta paradumiem un emociju regulācijas līdz elpošanas ietekmei uz nervu sistēmu, no dabas un skaistuma dziedinošā spēka līdz kino un mākslas dotajai perspektīvai - autori un viesi rāda, kā prieks rodas mijiedarbībā starp ķermeni, domām, attiecībām un vidi. Stāsti un atziņas ir praktiski un sirsnīgi: bez liekas idealizācijas, ar reāliem soļiem, ko iespējams ieviest jau šodien.

Dusmas ir duālas, tās var būt gan destruktīvas, gan kļūt par spēcīgu, pozitīvi motivējošu instrumentu. Emocijas šajā grāmatā tiek aplūkotas ne tikai kā psiholoģisks stāvoklis, bet arī kā kultūras, ķermeniska un simboliska pieredze medicīnas, filozofijas, mākslas, Austrumu tradīciju un augu pasaules perspektīvā. Izdevums apvieno izzinošu informāciju, pieredzes stāstus, refleksijas un praktiskas pieejas emociju izpratnei un regulēšanai.

Izglītība mūsdienās ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo pasaule mainās un attīstās vēl nepieredzētā ātrumā. Pirmo reizi vēsturē tie, kas teicami mācījušies skolā, var saskarties ar tādām pašām ekonomiskajām grūtībām, kādas ir tiem, kuriem skolā mācībās neveicās. Mums visiem jāņem vērā, ka baņķieri prasa uzrādīt finanšu pārskatu, nevis sekmju liecību. Tā baņķieri cenšas mums ko ieskaidrot. Šī grāmata stāsta, kas ir jāiemācās bērniem, lai viņi gūtu personīgus un finansiālus panākumus reālajā dzīvē.

Mācību līdzeklis "Ķīmija pamatskolai: jēdzieni, likumi, formulas" ir ideāls palīgs, lai ātri un efektīvi atkārtotu visu pamatskolā apgūstamo mācību vielu ķīmijā. Silvija Skrinda šajā darbā strukturētā un pārskatāmā veidā izskaidro katrā ķīmijas tematā aplūkotos jēdzienus, svarīgākos likumus, kā arī apraksta aprēķinu formulu izmantošanas gadījumus. Skaidrojumus papildina viegli saprotami piemēri un attēli, kuri palīdz nostiprināt iegūtās zināšanas.

Vladis Spāre ir mūsdienu īsā stāsta Maestro. Viņa varoņi... teju ikvienā no viņiem atmirdz kāda kristālskaudra šķautnīte no rakstnieka plašās dvēseles, un teju ikvienā no viņiem mēs ieraugām paši sevi. Ne vienmēr tādu, kādu pazīstam.

Autors satīriskā veidā apraksta racionāli veidotas, ideālas sabiedriskās iekārtas modeli uz izdomātas salas, tādējādi ne tikai kritizējot sava laika politisko un sociālo kārtību, bet arī ierosinot jaunu tās sistēmu, kas būtu balstīta uz mūžam nemainīgajiem dabas likumu principiem. Tomasa Mora "Utopija" pasaules literatūrā iedibināja jaunu žanru - utopisko literatūru, kuras uzmanības centrā ir neeksistējošas, visticamāk, neiespējamas ideālas sabiedrības tēlojums. Sarakstīta latīņu valodā un pirmo reizi publicēta 1516. gadā, tā kļuva par vienu no ietekmīgākajiem darbiem Rietumu politiskās filozofijas un literatūras vēsturē un tāda saglabājas līdz pat mūsu dienām. Šis izdevums ir aicinājums mūsdienu lasītājam pārskatīt savus uzskatus par taisnīgāku un vienlīdzīgāku pasauli, atgriežoties pie avota, kas šo diskusiju aizsāka.

Skumjas ir daļa no dzīves, un reizēm tieši tās palīdz ieraudzīt, kas patiesībā ir svarīgs. Skumjas nav kļūme, ko salabot, bet cilvēka pieredzes jutīgā daļa, kas atklāj, kas mums patiešām svarīgs. Šī grāmata aicina uz atklātu, cilvēcīgu sarunu par to, kā skumjas rodas, ko tās māca un kā ar tām sadzīvot, neapspiežot un nepārvērtējot. Grāmata, kas neliek steigā "saņemties", bet ir kā siltā, mierpilnā un vienlaikus skaidrā valodā veidots ceļvedis ikvienam, kurš meklē sapratni un orientierus skumju brīžos.

Emocijas nav tikai psiholoģisks stāvoklis. Tās ir vieta, kur satiekas ķermenis, domāšana, attiecības, kultūra, atmiņa, māksla un ikdienas pieredze. Tās ir daļa no mūsu dzīves un vienlaikus arī informācija par mums pašiem un to, kā uztveram pasauli. Spēja šo vēstījumu pamanīt un saprast ir viens no emociju pratības pamatiem. Riebums ir daudzu mūsdienu psihiskās un fiziskās veselības problēmu pamatā. Tas ietekmē gan cilvēku savstarpējās attiecības, gan to, kādas morālās izvēles izdarām kā sabiedrība.

Sērās un skumjās var noslīkt, bet var arī iemācīties peldēt un atrast jaunu sevis versiju! Grāmata "Nepalikt tumsā" ir praktisks rīcības plāns, kā no sēru tumsas soli pa solim atgriezties dzīves Grāmatā autore ir apkopojusi pašas pārbaudītus, iedarbīgus izmaiņu tehniku paņēmienus, kas sērojošam cilvēkam var palīdzēt atkal just dzīves vērtību, spēku un prieku. Autore saka: "Rakstot šo grāmatu, es vēlējos palīdzēt tiem, kuri zaudējuši savu mīļoto, tiem, kuri piedzīvojuši tuva cilvēka - bērna, vecāku, drauga - nāvi un atrodas tādā pašā tumsā, kādā biju es 2020. gadā".

Bijušie laiki ir kā augsne, no kuras izaug šodiena, un aizgājušās paaudzes kā mūsu saknes ļauj smelt spēku no tās. Gata Līduma "Mirušo kurzemnieku stāsti" rāda daļu mūsu vēstures, kas atdzīvojas nevis vietās un gadskaitļos, bet gan cilvēku likteņos. Lai arī stāstītāji ir jau miruši, viņu stāsti ir dzīvi, jo stāsti dzīvo ilgāk nekā cilvēki. Tajos var pasmelties kurzemniecisku spītu un pašapziņu, cilvēcisku sadarbību, apņēmību un, jā, krietnu tiesu veiksmes, kas ļauj izdzīvot un dzīvot arī visgrūtākajos laikos, kad dzīve sit no negaidītas puses.

Mareks, Ernests un Signe pavasara palu laikā dodas braucienā pa upi. Piedzīvojums diemžēl apraujas traģiski - laiva avarē, viens no ceļotājiem pazūd aukstajā straumē. Kas ar viņu noticis? Dienām ilgi ne labu, ne sliktu ziņu. Pieņemt, ka noticis nenovēršamais? Spītējot skaidrajam saprātam, cerēt uz neiespējamo? Romāns liek domāt par nejaušību, kad piedzīvojums nākamajā brīdī pārvēršas cīņā par izdzīvošanu, savukārt tā savērpj cilvēku attiecības grūti atšķetināmā kamolā. Tomēr ne par izdzīvošanu ir romāns, bet par mīlestību, pretstatot sievietes un vīrieša jūtu gammu, meklējot atbildes uz jautājumiem, vai mīlestība ir stiprāka par aizvainojumu, vēlēšanos aizmirst un vai to iespējams aizstāt ar jaunu mīlestību.

Grāmata piedāvā ieskatu mākslinieces radošajā darbā, šoreiz izceļot Lolitu Zikmani kā gleznotāju. Lai gan māksliniece mākslas pasaulē bieži asociējas ar smalko grafikas darbu estētiku, jaunā grāmata atklāj viņas talanta otru, ne mazāk iespaidīgo pusi. Grāmatā galvenokārt apkopoti un parādīti autores glezniecības darbi, kas tapuši laika posmā no 20. gadsimta 70. gadiem līdz pat mūsdienām, iezīmējot viņas izsmalcināto krāsu izjūtu. Izdevuma autoru mērķis bija radīt paliekošu liecību par Lolitas Zikmanes devumu Latvijas mākslas vēsturē, un tas ļauj no jauna pārvērtēt un apbrīnot mākslinieces daudzpusību.