Psihoanalīzes pamatlicēja Zigmunda Freida grāmatā aplūkotas asprātības tehnikas, tās sabalsošanās ar tādiem fenomeniem kā humors, komiskais, parodija, karikatūra u. tml. Freids analizē asprātību motīvus, to iekļaušanos sociālpolitiskajās norisēs. Tiek skatīta arī asprātību psihoģenēze (spēle, joks, asprātība) un tīksmes, baudas gūšanas veidi. Vienlaikus grāmatā ir sniegts arī zīmīgāko ebrejjoku apkopojums un raksturojums. Darbs ļauj izprast smieklu funkciju cilvēku dzīvē, asprātību (jokošanas, izsmiešanas utt.) lomu attiecībās ar varu un tās pārstāvjiem; atsedz asprātību atveidi literatūrā, teātrī un mākslā; tajā analizētas nevainīgās un tendenciozās asprātības.

Pētnieciskais žurnālists Skots Kārnijs ir apņēmies atmaskot Ledusvīru. Šis nīderlandiešu guru ir Vims Hofs, kura spēja kontrolēt ķermeņa temperatūru ekstremālā aukstumā iedvesmojusi virkni zinātnisku pētījumu. Kārnijs pārbauda Hofa metodi uz savas ādas: dažādus elpošanas vingrinājumus apvienojumā ar meditāciju un sevis pakļaušanu aukstuma iedarbībai. "Pirmatnīgais spēks" ir ambiciozs pētnieciskās un personīgās iesaistes žurnālistikas darbs, kas izzina patieso saikni starp prātu un ķermeni un vēsta par zinātnes sasniegumiem, kuri ļauj mums pārspēt pašu iedomātās robežas.

Šis nav mīlasstāsts. Tas ir stāsts par mīlestību. Dzeltenajai presei Heiss Kempbels ir slavena britu popzvaigzne, kura gaitām seko līdzi teju visa pasaule. Faniem viņš ir sekssimbols, kura balsij un bedrītēm vaigos nespēj pretoties neviena. Taču Solēnai viņš ir vienkārši simpātisks puisis no plakāta, kas rotā viņas pusaugu meitas istabas sienu. Bet tad liktenīga tikšanās saved viņus kopā. Pievilkšanās ir tūlītēja. Ķīmija elektrizē. Jūtām nav iespējams pretoties. Tomēr Solēna skaidri apzinās - neviens par šīm attiecībām nedrīkst uzzināt, jo patiesība sāpinās to, kuru Solēna mīl vairāk par visu.

“Gredzena brālība” — pirmais triloģijas sējums — stāsta par viena gredzena liktenīgo spēku. Tas aizsāk brīnišķīgu stāstu par piedzīvojumiem, kas iegremdēs Gredzena brālības dalībniekus bīstamos meklējumos un radīs pamatu pēdējai labo un ļauno spēku sadursmei. Šajā lieliskajā Tolkīna darbā visi maģiskā Visuma iemītnieki — hobiti, elfi un burvji — krāsaini ienāk ikviena lasītāja dzīvē. Džona Ronalda Rūela Tolkīna “Gredzenu pavēlnieks” ir kas vairāk par baisu, tomēr aizraujošu piedzīvojumu, kādā liktenis ierauj pirmajā brīdī tam it kā pavisam nepiemērotus varoņus. Tas ir stāsts, kurš iz-audzis tikai tāpēc, ka izskaidrojumu prasīja vispirms bērniem sarakstītajā grāmatā “Hobits jeb Turp un atpakaļ” piepeši uzniris gredzens. Vēl vairāk — tas ir stāsts par to, cik liela vara ir valodai — pats autors, atstājis norādes darba iespējamiem tulkotājiem, turējās pie pārliecības, ka Viduszeme nekādā ziņā nav Lielbritānija: Viduszeme katram -jāuzbur pašam savas valodas pasaulē.

Pirts ir vieta, kur ķermenis, prāts un emocijas tiek dziedināti. Kad mēs atlaižamies uz lāvas un slota pieskaras mūsu ādai, mēs sajūtam, kā spriedze, kas mūsos ir uzkrājusies, lēnām izzūd. Vai esi gatavs ienirt pirts noslēpumu pasaulē? Grāmata ir personīgais ceļvedis pirts slotu mākslā - sākot no ievākšanas līdz rituāliem, kas dziedina ķermeni, prātu un garu.​ Katra lapa soli pa solim vedīs cauri pirts tradīcijām, palīdzot izprast, kā katrs koks un augs var kļūt par dziedinošu instrumentu ķermenim un prātam

Vai vari iedomāties, ka ikdienas darba nogurums un spriedze varētu pazust? Ka telpa, kurā tu strādā vai uzņem klientus, pārvērstos par oāzi, un tavs darbs - par vieglu, nepiespiestu plūsmu? Šī grāmata ir tieši par to, tā atklāj ēterisko eļļu spēku, kas nav tikai aromāti, bet arī spēcīgi sabiedrotie, kas palīdz saglabāt enerģiju, veidot dziļāku saikni ar klientiem un uzlabo tavus un klientu rezultātus ātrāk, pieliekot mazāk pūļu.

Bruno Šulcs - izcils poļu rakstnieks, pieder 20. gadsimta Eiropas literārajam kanonam. B. Šulca stāsti tulkoti vismaz 50 valodās. Kas ir tik īpašs viņa stāstos? Pārņem sajūta, ka autors nevis apraksta tā laika realitāti, bet uzbūvē savu pasauli, kurā notiekošais savijas ar reālā laikā notiekošo neradot disonansi, bet veidojot savdabīgu eiforijas sajūtu. Varbūt tieši šī sajūta liek lasītājam pilnībā pazust Šulca aprakstītajā pasaulē, notikumos?

Autoru pārstrādāta un ar informāciju papildināta 2008. gadā izdotā grāmata, un īpaša uzmanība pievērsta anatomisko struktūru novietojumam un to savstarpējām attiecībām. Iedvesmu grāmatas pārstrādāšanai deva arī studentu piedalīšanās starptautiskajās olimpiādēs, tas ļāva izvērtēt studentu zināšanu apjomu un konkurētspēju. Tika pārskatīts viss iepriekšējā izdevuma teksts, un grāmata atbilstoši anatomijas studiju kursa izmaiņām, kā arī anatomijas mācīšanas nostādnēm mūsdienās tika papildināta ar iepriekšējā izdevumā neiekļautiem nerviem un asinsvadu zariem, uzsverot to novietojumu, gaitu un funkciju. Pilnībā pārrakstīta ekstremitāšu limfas attece, uzsverot tās praktisko nozīmi. Īpaši plašāka un apjomīgāka ir tapusi sadaļa par rokas un kājas topogrāfiju, no jauna aprakstīti ekstremitāšu muskuļu fasciju nodalījumi ar tur esošajām anatomiskajām struktūrām. Grāmatas jaunais, pārstrādātais un papildinātais izdevums palīdzēs studentiem un rezidentiem apgūt anatomijas kursu, kā arī noderēs dažādu specialitāšu ārstiem.

Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam mēdz saukt par “baigo gadu”. Šā gada laikā čeka arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja 400. Šī grāmata ir veltīta tam, kas notika Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 27.–29. jūnijā, kad padomju vara bez tiesas noslepkavoja 99 Latvijas iedzīvotājus. Rīgas Centrālcietumā notikusī traģēdija bija Rīgā masveidīgākā, taču līdzīgas traģēdijas notika arī citviet, piemēram, Liepājā, Ludzā, Rēzeknē, Valmierā un Krustpils aerodromā. Komunistiskā režīma represīvās metodes 1941. gada vasarā bija nežēlīgas arī citās okupētajās valstīs: Lietuvā, Igaunijā, kā arī Ukrainas un Baltkrievijas rietumu daļās. Pēc Otrā pasaules kara komunistu okupētajā Latvijā par notikušo klusēja, baidoties no iespējamām represijām. Piespiedu klusēšanas rezultāts bija dramatisks –– sākoties iespējai brīvi runāt, līdzās patiesiem faktiem vairojās arī mīti un izdomājumi. Darbs pie grāmatas tika uzsākts 2014. gadā un prasīja 10 gadus. Tā ir ne tikai nogalināto piemiņa, bet arī mēģinājums restaurēt vēsturisko patiesību.

Vismaz reizi dzīvē katrs nonākam dziļās pārdomās - vai tas, ko daru, ir tas, ko patiesi vēlos? Vai tas ir mans īstais aicinājums? Vai esmu īstajā vietā un daru lietas, kas man patiešām patīk? Vai man vajadzētu darīt ko citu? Ko? Kā to atklāt? Un, ja esmu atklājis, vai man tagad būtu jāmaina darbs? Vai ar to varēšu nodrošināt sev iztiku? Šādos pārdomu brīžos mēs nonākam krustcelēs. Krustcelēs starp "VAJAG" un "GRIBU".

Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.

Ar šo darbu, kā Rāners rakstījis grāmatas priekšvārdā, viņš vēlējies pārliecināt lasītāju, ka kristietības vēsts ir jāizprot no jauna, ka kristietība, nekaitējot tās vienreizīgumam un nesalīdzināmībai, cik vien iespējams, jāievirza mūsdienu cilvēka izpratnes horizontā. Rāners savā darbā vienlaikus uzdod jautājumus un meklē atbildes uz fundamentāliem filosofijai un teoloģijai vienlīdz svarīgiem jautājumiem. Kas ir cilvēks, un kāds viņš ir savās dažādajās izpausmēs?

Ar grāmatu "Minimismi. Merķelis" autori aicina mainīt šo virs latvietības galvām pacelto liktenīgo "Dāmokla zobenu" – sak, "ko ta' mēs, nabadziņi no vergu kārtas". Lasot Merķeļa rakstītos "īsos teikumus ar lielo domu – ziedoniskos minimismus", aicinām atklāt laikmetīgo un joprojām aktuālo Garlību Merķeli, kura idejas veido pašapziņu un stiprina identitāti ne tikai viņa laikā, bet arī mūsdienās. Viņa darbi aicina domāt, iedziļināties un vērtēt no jauna, rosinot pārdomas par to, kas veido mūs kā tautu un sabiedrību.

Slēdzam pasta nodaļas. Slēdzam bibliotēkas. Slēdzam skolas. Reformējam, un tomēr nekas labs nesanāk. Trūkst skolēnu un skolotāju. Trūkst ugunsdzēsēju, būvstrādnieku, policistu, ārstu un medicīnas māsu... Tik tālu esam nonākuši. Joprojām neapzināmies, ka visām šīm nelaimēm ir viens kopīgs pirmavots - demogrāfija. Mums trūkst pēcnācēju. Bet šodienas problēmas ir tikai sīkums salīdzinājumā ar to, kas mūsu tautu gaida nākotnē.

Turpinot 2009. gadā izdoto Normunda Naumaņa grāmatu "Kultūrnieze", šajā - "otrajā sējumā" iekļauti teksti, kas publicēti no 2008. gada līdz 2014. gada rudens sākumam, kad Normunds aizgāja mūžībā. Grāmatu noslēdz tuvāko laikabiedru refleksijas par NN, kā viņam patika sevi apzīmēt. Krājumā iekļautas arī publikācijas no žurnāla "Teātra Vēstnesis", ievadā dažādas NN personības šķautnes akcentē Sarmīte Ēlerte, teātra zinātniece Edīte Tišheizere, kinoteorētiķe Dita Rietuma un dramaturģe Ance Muižniece. Grāmatu noslēdz Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā laureātu saraksts.

Grāmata ir daudzšķautņains kultūrvēsturisks darbs, kurā uzņēmējs un mecenāts Jevgenijs Gombergs atklāj savu pieeju Latvijas vēstures mantojuma saglabāšanai un aktualizācijai. Autors iepazīstina lasītāju ar sarežģīto vēsturisko pieminekļu atjaunošanas procesu, vienlaikus sniedzot dziļu ieskatu šo objektu nozīmē kultūras un sociālā kontekstā. Grāmata piedāvā ne tikai pārskatu par atjaunoto pieminekļu vēsturi, bet arī atspoguļo autora pārliecību un neatlaidību, kas izpaužas viņa rīcībā gan pret sabiedrības vienaldzību, gan institucionālām pretrunām. Šis darbs kalpo kā vērtīgs avots gan Latvijas sabiedrības kultūras attīstības izpratnei, gan politisko un sociālo procesu ietekmes izzināšanai uz vēstures interpretāciju dažādos laikos.

Irmai Hermionei Baltacei ir neparastas acis, gudra galva un prasmīgas rokas. Tomēr visas šīs priekšrocības nobāl viņas garā un ne sevišķi veiklā auguma priekšā. Kā saka pati Irma Hermione: "Deviņdesmit deviņi labsirdības kilogrami, jo – esmu liela un laba." Un vēl viņai piemīt neapskaužama īpašība izvēlēties nepareizos vīriešus un iekulties nepatikšanās...

Desmit jūras jūdzes no Francijas rietumu piekrastes plešas Bretaņas lepnums – leģendām apvītās un gleznainās Glēnanas salas. Liedaga baltās smiltis un kristāldzidrais ūdens atgādina Karību paradīzi līdz brīdim, kad agrā maija rītā no jūras izskalo trīs līķus. Sākotnēji viss liecina par vētras izraisītu nelaimes gadījumu, taču drīz vien izmeklēšanas pavedieni norāda uz aukstasinīgu slepkavību. Lai atrisinātu noziegumus, no Parīzes “emigrējušais” komisārs Dipēns iepazīst salu un Bretaņas klaidu spītīgo iedzīvotāju pagātni, atklājot ne vienu vien dramatisku notikumu….

Šī ir sērijas "Stāsti vieglajā valodā" 2. grāmata, un tā turpina darbu pie vieglās latviešu valodas oriģinālliteratūras pieejamības veicināšanas Latvijā. Grāmata sastādīta, domājot par pusaudžu auditorijas interesēm un tēmām, kas ir saistītas ar viņu personīgo attīstību un pašizpausmi, pievēršoties sevis meklējumiem un piederības izjūtai, individualitātei, pieņemšanai un drosmei būt citādam. Būtiski ir arī jautājumi, kas skar attiecību veidošanu: personīgā loma ģimenē, vienaudžu vidū un plašākā sabiedrībā, kā arī konfliktu risināšana un komunikācija. Tāpat stāstos tiek skarti sabiedrībai aktuāli jautājumi.

Divi avantūristiski policisti centīgi "pilda" Eiropas direktīvu prasības, uzturot to minimālo noziedzības līmeni, kas nepieciešams, lai viņu pilsētiņā tiktu saglabāts policijas iecirknis. Kad no Policijas akadēmijas pie viņiem ierodas jauns darbinieks, pamazām kļūst skaidrs, ka šie noziegumi tiks atklāti un drīz sitīs atmaksas stunda.

2024. gada sākumā Liepājas izdevniecība "Palasi" sadarbībā ar Piejūras pilsētu literāro akadēmiju izsludināja īso stāstu konkursu. No 45 iesūtītajiem stāstiem žūrijas komisija izvēlējās vienu uzvarētāju un desmit laureātu stāstus publicēšanai šajā krājumā. "Stāsts ar morāli. Pārliecinošs. Dzīva valoda", "Ļoti sirsnīgs, atmiņā paliekošs stāsts", "It kā smaga tēma (jauniešu bulings), bet lasījās viegli" - tā žūrija novērtējusi M. Kalniņas stāstu "Zilā ieleja", kas izpelnījās visu žūrijas locekļu atzinību un galveno balvu. Nododam šos vienpadsmit stāstus lasītāju vērtējumam un ceram, ka iekļūšana šajā krājumā autoriem dos iedvesmu jaunu darbu radīšanai.

Rokasgrāmata ir grāmatveža darba ceļvedis - gan iesācējiem, gan tiem, kam ir pieredze. Grāmata ir mācību kurss finanšu grāmatvedībā, kas ietver visas finanšu likumdošanas izmaiņas no 2025. gada 1. janvāra. Lasītājiem tiek piedāvāti praktisku piemēru risinājumi un pārdomātie uzdevumi, kas ir autores ilgu gadu pedagoģiskā darba un praktiskās darbības pieredzes apkopojums. Profesionālā ziņā noderīgs izziņas materiāls, kurā nepieciešamības gadījumā iespējams rast atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar ilgtermiņa ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļi uzskaiti līdz pat sīkākām niansēm.

"Viktors Lapčenoks. Viņš mums tāds ir viens. Dziedātājs, kuram Raimonds Pauls rakstījis un uzticējis savas skaistākās dziesmas. Izcila balss, perfekta dikcija, pašcieņas pilna stāja, mīlestības pilna sirds, ko klausītājs nemaldīgi sajūt arī ar savējo. No brīža, kad par Viktoru Lapčenoku iznāca Sandras Landorfas grāmata, pagājis 21 gads. Un viss joprojām notiek — Viktors dzied, klausītāji viņu jau sagaida ar ovācijām. Kad “Jumava” vēlējās Viktora Lapčenoka dzīvē iemūžināt arī šo laiku, biju priecīga, ka to darīt uzticēja man. Manas sirds paldies Viktoram par gaišumu un atsaucību, jo šīs grāmatas otrajā daļā viņš runā pats, atmiņās pārstaigājot arī "Mikrofona" takas, kas mums abiem ritējušas kopā. Viktoram Lapčenokam Dievs bija lēmis būt par DZIESMAS Bruņinieku. Šo uzticību viņš godam attaisnojis un pilda joprojām." - Lia Guļevska.

reijai Abalonei ir itin viss, ko cilvēks varētu vēlēties: mīlošs vīrs, trīs burvīgi bērni, galvu reibinoša pavāres karjera un jauna māja. Jebkurš gribētu dzīvot šādu dzīvi. Tikai ne viņa pati. Jo viss nemaz nav tik ideāli, kā izskatās. Patiesībā Freijai kļūst arvien grūtāk izlavierēt cauri ikdienai, turpināt smaidīt un izlikties, ka viss ir kārtībā...

Dienā, kad manu māti nogalināja, es biju vēl maza meitene, biju aizmigusi ratiņos. Es neatceros neko par to saulaino dienu, kura ātri vien pielija ar tumsu. Ir pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi. Mamma priecātos par mani, jo es patiešām mīlu savu darbu. Esmu fotogrāfe. Un zinu, ka viņai patiktu mans jaunais puisis. Gabriels. Bet laimīgā dzīve pagaist tik ātri… man tuvojas cilvēks no pagātnes, viņa acis kavējas pie manis vien sekundi par ilgu. Es atceros, ka šo seju esmu redzējusi laikrakstos. Viņš noslepkavoja manu māti. Es pūlos aizbēgt, viņš grib, lai uzklausu. Viņš apgalvo, ka nav vainīgs, ka mana ģimene ir man melojusi jau gadiem ilgi. Tēvs un māsa brīdina netuvoties viņam. Arī Gabriels domā, ka viņš varētu būt bīstams. Taču, kad šo cilvēku atrod mirušu, man ir jāsaprot, kurš ir vēlējies viņu apklusināt. Ir jānoskaidro, ko viņš gribēja man pateikt. Jo vairāk es uzzinu, jo skaidrāk kļūst tas, ka uzticēties nevar nevienam. Tagad briesmas draud arī man pašai. Un tomēr es nepadošos….

1970. gadā, uzzinājusi par vīra nāvi Vjetnamas karā, grūtniece Kerolaina Sērsa jeb Kārlija pārceļas pie māsas Patijas un svaiņa Hantera uz viņu pludmales māju Nagshedā, Ziemeļkarolīnas štatā. Neilgi pēc pārvākšanās Kārlija atklāj, ka viņas nedzimušajam bērnam ir letāls sirds defekts un ka ārsti nespēj palīdzēt. Taču Hanters – ziķis ar noslēpumainu pagātni – apgalvo, ka mazuli var glābt. Viņš atklāj, ka ir ceļotājs laikā, ieradies no nākotnes, un piedāvā risinājumu: Kārlija var doties uz 2001. gadu, kur bērnam būs iespējams veikt sirds operāciju. Šis ierosinājums sagrauj visus Kārlijas priekšstatus. Tas prasīs tādu spēku un drosmi, kādu viņa nekad nav pazinusi, jo ne viss notiks atbilstoši ieplānotajam..

Savā trešajā vēsturiskajā romānā autore aizved mūs uz Anglijas dienvidrietumiem. 1799. gads, jaunais lords Ričards Klārks no Koldeštonas muižas un farmaceita meita Ambera Devaneja iemīlas, bet kopīga nākotne šķiet neiespējama. Neskatoties uz spēcīgo mīlestību un Amberas mazo noslēpumu, ko viņa glabā zem savas sirds, pārāk lielās statusa atšķirības dēļ viņi tiek izšķirti. Nepadodoties savu vecāku spiedienam, Ričards tomēr nolemj lūgt viņas roku, bet Ambera ir pazudusi. Kad pēc ilgiem meklējumiem viņš neatrod nekādus pavedienus, Ričards sāk šaubīties, vai jebkad vēl satiks Amberu.

Viss sākās 1928. gada vasarā... Minijai ir jāatrod jauks vīrietis, jāapprecas un jālaiž pasaulē bērni. Problēma ir tā, ka tas viņu nemaz neinteresē. Viņa strādā par mašīnrakstītāju, taču ilgojas kaut ko mainīt pasaulē. Tad kādu dienu rodas iespēja. Lielbritānijas valdība viņu pieņem darbā kā spiedzi. Dabūjusi stingrus norādījumus nevienam neko nestāstīt, pat ģimenei, viņa pārceļas uz Londonu un sāk savu misiju - iefiltrēties komunistu kustībā. Drīz vien viņa iegūst vadītāju uzticību. Taču, arvien vairāk un vairāk iefiltrējoties kustības darbībā, Minijas darbs kļūst arvien bīstamāks. Dubultā dzīve sāk ietekmēt viņas attiecības ar citiem, un, jūtoties izolētāka nekā jebkad agrāk, viņa sāk domāt par to, kā tas viss beigsies. Ja nu patiesība nāk gaismā?

Ēģiptes slavenākās valdnieces Kleopatras un romieša Marka Antonija meitas Selēnes leģendārie vecāki ir miruši, viņas valsts ir iekarota, bet viņa pati – aizvesta uz Romu. Tikai Selēnes dvīņubrālis Aleksandrs atgādina par mājām un visu, kas viņai reiz piederēja. Dzīvodami Romas valdošās ģimenes modro acu uzraudzībā, Selēne un Aleksandrs iepazīst mūžīgās pilsētas ikdienu – triumfa gājienus, dzīres, kaujasratu sacīkstes, azartspēles un verdzības iekārtas skumjākās nianses. Tāpat viņi diezgan ātri iemācās uzvesties kā romieši un apgūst to, kā būt noderīgiem, lai Cēzars saglabātu viņiem dzīvību un varbūt galu galā atļautu atgriezties Ēģiptē. Lai sasniegtu mērķi, Selēne liek lietā visas savas mākslas. Drīz vien viņu savaldzina jaunais un pievilcīgais impērijas troņmantnieks. Kad nenotveramais Sarkanais Ērglis nāk klajā ar aicinājumiem izbeigt verdzību, Selēnei un Aleksandram draud nāves briesmas. Vai šis noslēpumainais cilvēks atnesīs viņiem brīvību vai bojāeju?

Pēc traģiska notikuma bērnībā fotogrāfe Neiomija Kārsone dara visu, lai aizbēgtu no pagātnes. Viņa nomaina uzvārdu un izskatu, viņa ceļo no vienas vietas uz nākamo, bet nekur neapmetas uz palikšanu. Neiomija nocietina savu sirdi pret ikvienu, kurš vēlas viņai tuvoties. Jo mīlestība ievaino. Jo pieķeršanās vietai vai cilvēkiem nozīmē atklāties un būt pašai, no kā Neiomija baidās visvairāk. Un vienlaikus – pēc tā viņa alkst visvairāk. Neilgi pēc tam, kad Neiomijai izdodas atrast māju Saullēkta līcī, kuru gribētos saukt par savu uz visiem laikiem, apkaimē notiek šausminošs noziegums, un visas pēdas ved Neiomijas virzienā….

"XVIII gadsimta latviešiem bija pamats domāt, ka pār zemi nākusi Dieva dusmība. Sācies ar Ziemeļu karu un Lielo mēri, gadsimts noslēdzas ar visskarbākās dzimtbūšanas laikmetu un visu Latvijas novadu iekļaušanu Krievijas impērijā. Šo pārmaiņās mutuļojošo laikmetu Jānis Lejiņš izvēlējies par sava romāna darbības vidi, tēlodams Vidzemes mācītāja Liborija Bēra un viņa dzimtas likteni. Bērs vēlas būt stingrs kristīgi luteriskās dzīvesziņas sargs, taču vai iespējams uzvarēt cīņā, ja tā nonāk pretrunā ar cilvēcību?" (Vents Zvaigzne).

Alekss Volkovs ir velns eņģeļa veidolā, kurš nespēj aizbēgt no savas pagātnes. Traģēdija, kas viņu vajājusi lielāko dzīves daļu, ir veidojusi viņa nežēlīgo tiekšanos pēc panākumiem un atriebības, atstājot tikai mazu vietu jūtām. Bet, kad viņš ir spiests rūpēties par labākā drauga māsu, Aleksa ledainā sirds sāk plaisāt. Un tas var sagraut viņa pasauli. Ava Čena ir studente, kuru nomāc bērnības murgaino atmiņu uzplaiksnījumi. Tomēr, neskatoties uz savu smago bērnību, viņa nekad nav pārstājusi saskatīt pasaules skaistumu un redz arī viņa silto sirdi, kas slēpjas zem ledainās ārienes.

Ceļvedis aktīvam pilsoniskumam Eiropas Savienībā.

Kas ir vīrišķība? Tā ir vēsture, kuru tu pats sev saceri, lai turpinātu ceļojumu, kurā viss noticis ne gluži tā, kā iecerēts. Kad cerība izkāpusi pēdējā pieturā, atstājot aiz sevis tikai saburzītu, netīru veļu un neizdzertu tējas glāzi, kurā izaicinoši rēgojas karotīte. Kad tavs skatiens neviļus apstājas pie tā ilgotā sarkanā roktura, aiz kura būs game over un mūžīgs miers. Kad katrs nākamais ceļabiedrs blenž uz tevi kā spoku, neslēpjot izbrīnu, ka vēl esi šoviet. Un, lūk, — kad tikai mirklis šķir tevi no tā velnišķīgā roktura, tu atkal atsauc atmiņā to nobružāto pārstāstu, kas salipināts no sapņu un dievišķi skaistu vēlmju driskām… Un ej tālāk… Šajā krājumā apkopotas Oleksandra Tereščenko piezīmes — spēcīgas, vīrišķīgas un gudras personības iekšējais monologs. Autors ir kauju dalībnieks, kas cīnījies pie Doņeckas lidostas, — viens no tiem, kurus dēvēja par “kiborgiem”. Viņš tur guva ievainojumus un zaudēja rokas, pārvarēja neticamus pārbaudījumus, tomēr spēja atgriezties aktīvā ikdienas dzīvē. O. Tereščenko grāmatā nav mākslota patosa un moralizēšanas, tā ir patriotisma, drosmes un veltīšanās paraugstunda.

"Tā kā ceriņš, tā kā sapnis…" Jānim Peteram ir ļoti labi dziesmu teksti. Tie prasa ieklausīties, ko dzejnieks vēlas pateikt. "Zilā" bija pirmā Raimonda Paula dziesma ar Jāņa dzeju, "Zilā" bija pirmā Raimonda Paula dziesma, kas tika uzticēta tieši man. Viena lieta ir dziesmas ieraksts, ko klausītājs var klausīties atkārtoti, otra - dziedāt to koncertā, kur viss, ko dziedātājs cenšas pateikt, klausītājam ir jāsaprot uzreiz. Ja dziedātājs tekstu pats sajūt, vieglāk to aiznest arī klausītājam. Man dziesmās ar Jāņa Petera dzeju pēc pāris dziedājumiem bija skaidrs, kā … "mana tumši zilā dziesma dziedama". Un kur tad vēl "Manai dzimtenei" - Dziesmu svētkos Lielajā estrādē… Tā bija svētlaime dziedāt tādas dziesmas! Ar lielu prieku daru to joprojām."

Romāns "Trīskrāsu karuselis" ir vienas vasaras retrospekcija. Tajā ir viss - jaunība, ātrums uz motocikliem, nedaudz narkotiku, nedaudz alkohola, nedaudz piedzīvojumu. Un tam visam pāri - pirmā mīlestība un "jūra līdz ceļiem". Tas viss tajā laikā, kas bija šodienas jauno cilvēku vecmāmiņu un vectētiņu jaunība. Tādus es viņus atceros un reizēm satieku Rīgas ielās.

Grāmatā apkopotas senās zināšanas par mājokļa, sētas un dārza iekārtojumu. Šīs zināšanas nākušas no atzītu meistaru – žurnāla "Spīgana" pastāvīgo autoru, un arī no grāmatas sastādītājas, astroloģes un rituālu praktiķes Aijas Austrumas personīgās prakses. Papildināts ar tautas tradīcijām un ticējumiem, šis krājums sniedz plašu darbalauku izvēlei ikvienam, kurš attiecībās ar savu īpašumu vēlas ieviest mazliet ezoterisko zināšanu un maģijas. Vai vienkāršāk - grib iekārtot savu mājas dzīvi saskaņā ar vides enerģētiku, ar pasauli veidojošajiem redzamajiem un neredzamajiem Dabas spēkiem.

Tematiski sakārtotā angļu-latviešu-krievu mācību vārdnīca ir noderīgs palīglīdzeklis valodu un atsevišķu tematu padziļinātai apguvei. Vārdnīca ir ērti lietojama un veidota, balstoties uz autoru ilggadējo praktiskā darba pieredzi skolā, kā arī nozaru speciālistu un skolotāju ieteikumiem. Tā ir paredzēta skolēniem, studentiem, skolotājiem un citiem interesentiem, arī valodas lietotājiem ar nelielām priekšzināšanām.

Lenvija Sīle stāsta par leģendārā Jaunatnes teātra pirmās studijas aktieru, savu kursabiedru, dzīvi un daiļradi gan teātra darbības gados, gan vēlāk. "Kad teātrī ienāca mūsu kurss – tie bija ziedu laiki. Teātris bija ļoti populārs, tam bija statuss, jo izrāžu inscenējumi nebija plakani un ideoloģiski pareizi, tiem nebija padomju laika piegaršas. Un mēs bijām ļoti lepni, ka mācījāmies šajā kursā. Grāmata nav dzīvesstāsti burtiskā nozīmē, bet gan sarunas, kurās parādās gan teātra režisora Ādolfa Šapiro, gan aktieru īpašās, personiskās iezīmes, viņu pasaules redzējums".

Grāmatā "Sirds valoda" ir pieredzes stāsti un vēstījumi, kuri iedrošina uzticēties savām sajūtām un ieklausīties intuīcijā, sirdsbalsī, sirdsapziņā. Skolotājas Zilākalna Martas dzīves būtība - nesavtīgi palīdzēt citiem visa sava mūža garumā, dziedinot no smagām slimībām un paglābjot cilvēkus no nelaimēm, nenogurstoši mācot un rādot Dievišķās Mīlestības spēku visā tā varenībā. - Pieredzes stāstu autori: Ilva Kalniņa, Arnis Mednis, Dace Dansone-Deņisova, Sarmīte Baumane, Agrita Jēruma, Paula Buša, Inga Geduševa, Andris Meļķis, Sintija Odziņa, Līvija Bērziņa, Sandra Vergina, Jāzeps Bikše, Jānis Kaļāns.

Vai pazīsti kādu narcisu, kurš spēj padarīt dzīvi pilnīgi neciešamu? Vai tevi ir nogurdinājusi pastāvīgā uzmanības pieprasīšana, absolūtā pārliecība par savu taisnību pat tad, ja fakti liecina par pretējo, rīkošanās pēc sava prāta, nerēķinoties ar sekām un neizturamā vēlēšanās kontrolēt visus savā tuvumā?.

Grāmatas autors ir pievērsies vēl neizpētītai tēmai - latviešu karavīru gaitām Krievijas impērijas bruņotajos spēkos (armijā, zemessardzē, flotē, aviācijā un citās vienībās) un tās sabiedroto (Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas) armijās Lielajā (Pirmajā pasaules) karā. Līdz šim ir pētīti galvenokārt latviešu strēlnieku bataljoni un pulki. Autors sniedz ieskatu par vienībām, bruņojumu, ekipējumu un uniformām, kādās karoja vidzemnieki, kurzemnieki-zemgalieši, latgalieši, kā arī vīri no latviešu kolonijām un kopienām visā Krievijā un pasaulē. Autors uzskata, ka armijā iesaukto latviešu karavīru skaits un zaudējumi ir ievērojami lielāki, nekā tika uzskatīts agrāk. Sadarbībā ar augsti kvalificētiem māksliniekiem-rekonstruktoriem ir tapuši unikāli latviešu karavīru attēli tā laika uniformās.

Viens no kompetentākajiem emociju pētniekiem Dr. Dakers Keltners grāmatā "Apbrīna" piedāvā visaptverošu - zinātnisku un reizē dziļi personisku - pētījumu par apbrīnas izjūtu. Apbrīnu var skaidrot arī kā sajūsmu, pacilātību, bijību, dziļu patiku. Izrādās, ka apbrīnas jušana veicina pozitīvāku sevis un apkārtējās pasaules uztveri. Apbrīnas stāvoklis ir pieejams ikvienam un gandrīz vienmēr un ved uz dziedināšanu un izaugsmi.

Dženijai ir divdesmit astoņi gadi, labs darbs, draugi un hobiji. Trūkst tikai mīlestības. Nav brīnums, ka viņas visvairāk lietotā aplikācija ir iepazīšanās vietne Tinder. Pie rokas allaž ir arī pašas izveidotais saraksts ar vēlamā partnera īpašībām. Dženijas Tinder randiņus veido neparastu, komisku, neveiklu, brīžiem pat biedējošu situāciju virkne, taču – vai starp visiem sastaptajiem vīriešiem beidzot būs arī viņas Īstais? Lai Tinder varētu būt īstā vieta, kur atrast izsapņoto, noteikti talkā ņemiet praktiskos Dženijas ieteikumus jeb Tinder lietošanas instrukciju!.

Grāmata stāsta par dziedināšanu caur cilvēka iekšējiem slāņiem, izmantojot jogas principus un unikālus vingrinājumus. Šīs metodes ir vienkāršas un viegli pieejamas un spēj sniegt izcilus rezultātus. Tās izmantojot, jūs gaida darbs ar ķermeņa enerģiju, iekšējo vibrāciju izpēte un paaugstināšana, pozitīvu attiecību veidošana, savas pagātnes izpēte un ierobežojošo uzskatu pārveidošana, savas patiesās būtības atklāšana un iekšējās uguns atjaunošana. Rūpes par iekšējo dziedināšanu ir viens no labākajiem veidiem, kā mīlēt sevi.

Sinča neraud. Sinča nekad neraud. Ja sāp, viņa kož kā mazs zvērēns, bet nekad neparāda savas sāpes. Taču nu reiz Sintijai pietiek. Viņa savam puisim nočiepusi pārdesmit eiro, un ar šo naudu gatava sākt jaunu dzīvi. Aizbēgt no haosa, kurā iestrēgusi, no atmiņām par alkoholiķiem vecākiem un no sapratnes, ka nav itin neviena, kuram lūgt palīdzību. Aukstā pavasara nakts var kļūt par pēdējo, tomēr liktenis sūta Sintijai atbalstu, uz kādu viņa nebūtu uzdrīkstējusies cerēt... - Jelgavas Pilsētas bibliotēkai (inventāra nr. 100721862): autores dāvinājuma, autogrāfa ieraksts: "Ļauj savai gaismai mirdzēt! Ar mīlestību Zane Nuts" ; Pārlielupes bibliotēkai (inventāra nr. 100721863), Zinītis bibliotēkai (inventāra nr. 100721864), Miezītes bibliotēkai (inventāra nr. 100721865): autores dāvinājuma ieraksts, autogrāfs:"Ļauj savai gaismai mirdzēt! Sirsnībā, Zane Nuts"

Gandrīz visi Heplebērnā vai nu ienīda, vai baidījās no negantā skolas direktora Herolda Medbērna asās mēles, taču kuram gan viņš nodarīja pāri tik ļoti, ka bija pelnījis nāvi? Inspektors Remzijs ir pārliecināts, ka vainīga direktora noslēpumainā sieva, bet skolas pārzinis Džeks Robsons ir apņēmības pilns pierādīt, ka Kitija nav vainīga. Ar nenogurdināmās meitas Petijas palīdzību Džeks uzsāk pats savu izmeklēšanu, iedziļinoties Heplebērnas noslēpumu un neprāta labirintos.

Sērijā "Latvijas mākslas klasika" iznākusi grāmata par Kārli Zāli. Kārļa Zāles monumentiem raksturīga heroiska atklāsme, tie ir figurāli bagāti un sarežģīti darbi plastiski vienkāršotās, bet emocionāli piesātinātās formās. Ar Zāles ienākšanu Mākslas akadēmijā mainījās pedagoģiskā metode - akcents uz monumentālām formām, tām atbilstoša tematiskā un stilistiskā ievirze. Grāmatas beigās atrodama laika josla, kurā tēlnieka dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai interesantas sakritības.

Par mākslinieka veikumu vislabāk runā viņa darbi, īpaši tie, kas iemūžināti grāmatā. Par ķeramiķi Sarmīti Zuteri grāmatā stāsta gan viņa pati, gan bērni. Sarmītes Zuteres daiļradi raksturo elegance, precizitāte un dziļa saikne ar dabu. Keramiķes radošums, meistarība un inovatīvie meklējumi ir atstājuši paliekošas pēdas Latvijas mākslas pasaulē.

Grāmatas "Lietu tiesības" 5. izdevumā sistēmiski un visaptveroši tiek aplūkotas lietu tiesības kā viena no vispārējām civiltiesību apakšnozarēm. Profesors Dr.iur. J. Rozenfelds ir sistēmiski, bet vienlaikus kodolīgi aplūkojis svarīgākos lietu tiesību jēdzienus un institūtus, atklājot to vēsturisko attīstību un raksturojot izpratni no mūsdienu skatu punkta. Grāmata domāta plašam lasītāju lokam, bet jo sevišķi tiem, kas apgūst tieslietas, praktizējošiem juristiem un jebkuram citam lasītājam, kurš vēlas iegūt zināšanas par lietu tiesībām un to izpratni mūsdienu mainīgajā pasaulē.

Bijusī prokurore Morgana Deina, meklējot mierinājumu pēc negaidītās vīra nāves, atgriežas dzimtajā Skārletfolsā. Viņa apzinās, ka pēc iespējas ātrāk jānostājas uz kājām. Bet tieši tad, kad Morgana nolemj pieņemt jauno darba piedāvājumu un sakārtot dzīvi, pilsētiņu satricina traģēdija. Ezera krastā tiek atrasta nežēlīgi nogalināta meitene – Morganas bērnu auklīte. Kad par aizdomās turamo kļūst kāds, par kura nevainību viņa ir pilnīgi pārliecināta, Morgana, neskatoties uz sabiedrības spiedienu, nolemj darīt visu, lai viņu attaisnotu. Ātri vien kļūst skaidrs, ka slepkavu izdosies atrast, tikai atklājot tumšus noslēpumus, kas slēpjas aiz mazpilsētas idilliskās fasādes. Taču iedzīvotāji nevēlas ne patiesību, ne taisnīgumu. Viņi vēlas atriebību, bet slepkava – vēl vairāk asiņu.

Negaidītas notikumu sakritības dēļ divdesmitgadnieces Sofijas dzīve apmet salto mortale, un viņa patveras vienīgajā vietā, kur jebkad jutusies kā mājās – vectēva lauku sētā, no kuras nebeidzamajiem darbiem aizbēgusi vēl pirms pilngadības. Vai mainījusies māja, vectēvs, Sofija pati, vai arī sirdī viļņojošais siltums saistāms ar jauno kaimiņu? Andras Rušmanes-Vējas sestais romāns "Spītnieki" ir īsts labsajūtas lādiņš, kas atgādina par patiesi svarīgo – dzimtas māju un sakņu nezūdamību, prasmi pieaugt un drosmi uzticēties.

"Gara un izvēles izcilība. Dzīve, kas pakļauta mākslas vēsturei, gleznošanai un ilgāk nekā pusgadsimtu - pilij. Cilvēks, kas modinājis Rundāli no sabrukuma un veltījis tai savu dzīvi, padarot pili par vienu no spožākajiem muzejiem Austrumeiropā. Konceptuāls gleznotājs. Filozofs. Fatālists. Izsmalcināts dzīves vērotājs. Un pāri visam estētika - kā dzīves vadlīnija. Šo grāmatu veido sarunas, kas mainīgā regularitātē ritējušas divpadsmit gadu garumā, no 2007. gada 18. decembra līdz 2019. gada 8. aprīlim... Dimensijā, kurā Lancmanis dzīvo, laiks ir relatīvs - pagātne sajaucas ar šodienu, laika tunelis mutuļo, situācijas pārklājas. Tādēļ arī grāmatā laika plūduma virziens ir mainīgs. Jautājumu un atbilžu tīklojums salauž hronoloģiju. Varat atšķirt jebkurā vietā, un tur būs Imants Lancmanis."

Grāmata ietver dienasgrāmatu ierakstus daudzu gadu garumā. Šajā laikā daudz kas mainījās ne tikai Latvijā un pasaulē, bet arī autores dzīvē. Viņa kļuva par "Neiburgu īpašumu" un viesnīcas un restorāna "Neiburgs" vadītāju un līdzīpašnieci. Ārzemju braucieni, izstāžu apmeklējumi, interese par viesnīcu biznesu un restorānu vadību, kulināriju, kino un teātri, teju vai visu jaunāko grāmatu izlasīšana, bērnu audzināšana, rūpes par vecāku veselību un labbūtību, rūpes par mājdzīvniekiem, lauku māju, attiecības ar radiem, bažas un trauksmes - tā visa dienasgrāmatās ir tik daudz, ka grūti aptvert, kā to visu varēja paspēt izdzīvot un izdarīt, pārdzīvot un pierakstīt viens cilvēks.

Grāmatā "Skandalozākie noziegumu Latvijas vēsturē 2" atrodami dokumentos un publikācijās balstītu noziegumu apraksti, lielāko daļu no kuriem papildina bijušās sevišķi svarīgu lietu izmeklētājas Ritas Aksenokas trāpīgi komentāri. Uzzinām par bandu zvērībām un organizēto noziedzību, vairākām brutālām un varmācīgām slepkavībām, bezvēsts pazudušu bērnu gadījumiem, dziedātāja Andreja Lihtenberga mīklaino nāvi un citiem vieglākas vai smagākas pakāpes noziegumiem padomju laikā un pirmajos neatkarības gados Latvijā.

Šī grāmata ir piemērota lasāmviela ne tikai vēstures mīļotājiem. Tā ir jālasa visiem, kam nav vienaldzīga Latvijas nākotne. Lasot šo grāmatu, jūs pārliecināsieties, cik daudz no tā, kas mūs satrauc šobrīd, ir bijis aktuāls arī pirms simts un vairāk gadiem. Birokrātija, varas un sabiedrības attiecības, ekonomiskās izaugsmes sapņi un realitāte… Mūsu vēsture ir bijusi daudzveidīga un sarežģīta, un šīs pieredzes apzināšana mūs padara stiprākus. Tas ir līdz galam neizmantots resurss, ko mēs varam izmantot mūs­dienās. Tas mums var palīdzēt gan ikdienas darbos, gan arī sapņojot par ko lielāku, varenāku un diženāku. Tieši to ir centušies darīt gan šīs grāmatas autori, gan pieaicinātie dažādo jomu lietpratēji.

Grāmata ietver dienasgrāmatu ierakstus daudzu gadu garumā. Šajā laikā daudz kas mainījās ne tikai Latvijā un pasaulē, kultūrā un politikā, interneta un sakaru tehnoloģijās, bet arī Andras Neiburgas dzīvē. Viņa pārtrauca rakstīt daiļliteratūru, taču kādu laiku vēl turpināja rakstīt slejas laikrakstā "Diena", nedaudz tulkoja un dramatizēja tekstus teātriem. Andra vienmēr rakstīja privātu dienasgrāmatu kladēs un datorā. Un arī publisku - interneta vietnē klab.lv jeb Sviesta ciba.

Karš Ukrainā lielvaru attiecības ir novedis līdz galējam saasinājumam. Cilvēce atrodas pussoli no apokalipses. Daniels ir izbijis politiķis, kurš ar ģimeni dzīvo Pierīgā. Pēkšņi viņam tiek piedāvāta neparasta iespēja glābt pasauli no iznīcības. Vai viņam izdosies? Romāns ieved lasītāju aizraujošā odisejā, aicinot pieredzēt šādu perspektīvu ar galvenā varoņa acīm. Danielam jāveic arvien sarežģītākas izvēles, un uz spēles ir likta gan personīgā dzīve, gan visas cilvēces liktenis. Viņa misiju apdraud ne tikai pagātnes cēloņsakarību neparedzamība, bet arī paša vājības un attiecību kaislības.

Tas ir patiess un iedvesmojošs stāsts par sievietēm karā - par izturību, drosmi un draudzību dzīves tumšākajos brīžos. 1942. gada februāris. Singapūrā iebrukusi Japānas armija. Uz kuģa, kas pamet Singapūras ostu, satiekas izmisuma pārņemti cilvēki, cerot uz glābiņu kādā drošākā vietā. Starp pasažieriem ir arī Nesta un citas medicīnas māsas no Austrālijas armijas medmāsu dienesta un angļu mūziķe Nora ar tuviniekiem. Tomēr jau pēc dažām stundām kuģis tiek sabombardēts un nogrimst. Tie, kuriem izdodas nokļūt krastā, tiek sagūstīti un aizvesti uz japāņu karagūstekņu nometnēm. Nometnē satiekas arī Nora un Nesta.

Indija, Kerala, 20. gadsimta sākums. Divpadsmit gadus veca meitene, kura sēro par mirušo tēvu, tiek vesta uz baznīcu - šodien ir viņas kāzas, un viņa pirmoreiz satiks savu četrdesmitgadīgo vīru. Ar šo notikumu sākas jauna dzīve, kuras gaitā mazā meitene un nākamā ciltsmāte, ko visi dēvēs par Lielo Ammachi, pieredzēs gan priekpilnus un triumfālus brīžus, gan grūtības un smagus zaudējumus, kuros viņas vienīgie uzticamie balsti būs ticība un mīlestība. Tas ir stāsts par kādas dzimtas trim paaudzēm, ko vajā savāda nelaime - katrā paaudzē kāds mirst noslīkstot. Keralā ūdens ir it visur, un tas allaž nes līdzi savu vēstījumu...

Autore saka: "Mēs visi sastāvam no citātiem. No grāmatām, ko esam lasījuši, filmām vai seriāliem, ko esam skatījušies, dziesmām, ko esam iemīļojuši, gleznām un skulptūrām, citu cilvēku viedokļiem par iepriekšminētām parādībām... Ja gadās sastapt cilvēku, kam ir līdzīgs citātu komplekts, mēs pieņemam lēmumu, ka sastapta radniecīga dvēsele. Kas notiek, ja cilvēks pats ir citāts? Vai tāds eksistē? Vai tādu var sastapt? Man bija interesanti izdomāt situācijas, kurās sieviete meklē ideālo vīrieti, kas citēts vai, pareizāk sakot, nokopēts no Deivida Linča seriāla "Tvinpīka" galvenā varoņa aģenta Kūpera. Nokopēt izdevās - bet kas sanāk, ja, izlaužoties caur citātu sablīvējumiem, sastopi meklēto, iemiesotu dzīvā cilvēkā?".

Šī grāmata glabā personisku stāstu par zēnu, kurš piedzima 19. gadsimta beigās vācbaltu aristokrātu ģimenē un bērnību vadīja Klingenbergas (Akenstakas) muižiņā Rīgas apriņķī – savas laimīgās esības un pasaules sākumpunktā. Brieduma gados rakstītajās atmiņās autors vēsta par savu dzimtu, kas, cita starpā, nesusi pasaulē Allažu vārdu. Viņš tēlo nerātnību pārpilnos skolas gadus Rīgā, līdz smiekliem aizkustinošo cīņu pašam ar sevi, atklāj jauneklim svarīgo. Fonā strauji aug Rīga, un dzirnakmeņos starp Krievijas cara valdības rusifikācijas centieniem, arvien draudīgāko latvietību un vācbaltiešu aristokrātijas mēģinājumiem stiprināt ietekmi Baltijas provincēs, mostas revolūcija. Kā neapturams, liesmojošs vilnis tā veļas pāri vecajai Vidzemei. Autora viedoklis par notikušo nav glaimojošs, bet citāds tas arī nevar būt. 1905. gada notikumi un tai sekojošā Agrārreforma tieši skāra viņa ģimeni un dzimtu.

Iztēlojies pilsētu, kurā var gulēt pie atvērta loga un viss nepieciešamais ir kājām sasniedzamā attālumā. Maigā pilsētā viss notiek viegli un ērti, iedzīvotāju blīvumam piemīt cilvēciska dimensija, šāda pilsēta spēj pielāgoties mūsu aizvien mainīgajām vajadzībām, sekmē savstarpēju mijiedarbi un mudina izbaudīt ikdienas mazos prieciņus. Kā atteikties no mūsdienu pilsētās tik izplatītās realitātes – nošķirtām funkcijām un ilgiem pārbraucieniem, kas izsūc cilvēku, vides un kopienas resursus, - lai iesakņotos maigās pilsētas principi? Šajā grāmatā Deivids Sims parāda, kā veidot blīvi apdzīvotu vidi ar cilvēcisku mērogu.

Nav šaubu, bērnībā un jaunības gados, gleznotājas Maijas Eliases personības veidošanās gados viņu saistīja, ietekmēja un stiprināja mākslas zinātnieces, tēva māsas Maijas Cielēnas un politiķes, feministes, zobārstes, krustmātes Klāras Kalniņas, jāpiemin, ka politiķa Paula Kalniņa dzīves un darbu līdzgaitniece bija vienīgā sieviete, kura piedalījās Latvijas valsts proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī uzskati, zināšanas, brīvības alkas, uzdrīkstēšanās drosme. Maijas Eliases otrs vārds ir Klāra, un bērnības gados vairāk tika dēvēta krustmātes dotājā vārdā, arī dokumentos. Visi minētie un arī neminētie cilvēki iepriekšējā gadsimta sākumā bija jauni, aizrautīgi, uzticīgi sociāldemokrātijas idejām, bieži pulcējās Maijas vecvecāku mājās Jelgavas novada Platones pagasta "Zīlēnos". Nav viegli veidoties par patstāvīgu personību slavenu radinieku audzinātai, lolotai, bet ir laime piederēt plašai, stiprai un sazarotai dzimtai, kurai ir sava, pilnīgi suverēna vieta Latvijas kultūrā. Tā nezudīs nevienos likteņa un laikmetu krustceļos, vētrās un pretrunās, tāpat kā Maijas Eliases vārds vienmēr paliks Latvijas mākslā.

Rakstu krājuma “Latvijas vēsturiskā zeme Zemgale” izdošana. 192 lappušu biezajā krājumā apkopoti raksti par Zemgales vidi, vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, Rietumzemgales novadiem un pilīm, senās Zemgales un zemgaliešu attēlojumu latviešu literatūrā un citiem jautājumiem. Krājumu sagatavojusi vēsturniece pētniece Zenta Broka-Lāce, piesaistot plašu autoru kolektīvu – arheologus, citu jomu vēsturniekus, etnogrāfus u.c.

Otrais būtiski papildinātais izdevums ar Eižena Poča atmiņām par Latgales zemnieka dēla izlaušanos PSRS diplomātijas augstākajās virsotnēs, par sarunām ar Imantu Lešinski, Gunāru Meirovicu, Augustu Vosu, Nelsonu Mandelu un citām personībām vēsturisko laikmetu krustcelēs, par diplomātisko darbu ASV, Indonēzijā un Zambijā, PSRS Ārlietu ministrijā un Latvijas PSR ārlietu ministra amatā, par līdzdalību politiskajā un biznesa dzīvē Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas.

Rakstnieks Arno Jundze ir piecu bērnu grāmatu, sešu romānu un divu stāstu krājumu autors. Jaunākajā stāstu krājumā "Atgaisma" autors sapludina realitātes, ļaujot šķietami parastu cilvēku ikdienā nemanāmi ieslīdēt citām laiktelpām, mītiem un leģendām un izaicinot lasītāja erudīciju.

Daiņa Deigeļa trešajā dzejas krājumā "Izdzīvojušie" iekļautie dzejoļi tapuši laikā no 2020. līdz 2024. gadam un veido savdabīgu šī dinamiskā un pretrunīgā laika posma hroniku autora dzīvē. Pandēmijas laika noslēgtības atskaņas, līdzpārdzīvojums karam Ukrainā, personīgās dzīves kolīzijas un gūtā pārliecība, ka dzīve turpinās, palīdzot citiem un sev. Tie meklē atbildes, kā par spīti visam saglabāt sevī cilvēcību, nenodot sevi un ticību cilvēka gaišajai pusei pat tad, kad tumsa ap mums sabiezē.

Savā astotajā dzejoļu krājumā Edvīns Raups turpina mēģinājumus notvert domu tās rašanās brīdī, lai, pierakstīdams dažus tās raksturlielumus, pasniegtu kā emocionāla saviļņojuma zibsni, kas uzšķiļ jau nākamo domu - un tā šis process ritmiski viļņojas katrā dzejolī, kuram ir tikpat noteikts/nenoteikts sākums un beigas kā cilvēka dzīvei. Šķiet, šajā krājumā dzejnieks kļuvis vēl lakoniskāks, viņa vertikāle un horizontāle - vēl caurspīdīgāka un tādēļ precīzāka.

Šajā laulībā mēs esam trīs. Un vienam ir jāpazūd... Mēs ar Deividu bijām tas zelta pāris, ko visi apskauž. Taču brīdī, kad nejauši ieraudzīju, kā viņš apliek roku ap savas skaistās un jaunās kolēģes Ninas vidukli, sapratu, ka ir piepildījies ļaunākais murgs – manam vīram ir dēka. Apņēmos darīt visu iespējamo, lai glābtu laulību. Bet kādu vakaru Deivids neatnāca mājās. Es smagi piedzēros. Nākamais rīts nāca ar šokējošu ziņu – kaut kas bija atgadījies ar Ninu. Joprojām nezināju, kur atrodas mans vīrs. Taču visbriesmīgākais likās tas, ka neatcerējos, kur šajā naktī esmu bijusi es pati… Man ir jānoskaidro patiesība, pat ja tādēļ nāksies kļūt neuzticīgai. Deivids nav vienīgais, kuram ir noslēpumi. Es neļaušu atklāt savējos. Un vēl jau ir arī tā otra sieviete...

Pieci bezmiega mocīti cilvēki pirms rītausmas atstāj savus mājokļus un dodas ārā naktī, lai meklētu glābiņu no garīgām un fiziskām ciešanām. Viņu likteņi ir saistīti, taču par daudziem pavedieniem, kas savij kopā šīs dzīves, viņi paši tā arī neuzzina. Tavareša iztēlē tapusī pasaule acīmredzami saistīta ar Eiropas 20. gadsimta vēsturi, tomēr tā ir savāda, universalizēta, netiek atklātas detaļas, kas citkārt šķistu būtiskas. Šādām konkrētā un nenosakāmā kombinācijām rakstnieka daiļradē ir liela nozīme. Autoru interesē veidi, kā vēsture ietekmē cilvēkus vai nu caur barbarismu, vai tā pretstatu (zinātnes progresu). Viņu nodarbina tā dēvētā "ļaunuma problēma", politiskās kontroles instrumenti un process, kā tie pārvērš cilvēkus mehānismos. - "Jeruzaleme" ir slavenākais tetraloģijas "Valstība" romāns.

Šī grāmata, kurā Skalbes pasaka ir lasāma gan latviešu, gan krievu valodā, noderēs tiem, kuri mācās latviešu valodu, kā arī latviešu valodas skolotājiem. Skalbes kaķītis no senajiem laikiem atnāk līdz mūsdienām, atgādinot, cik nemainīgi svarīga ir līdzjūtība un labsirdība arī šodien.

Šī grāmata ir 2020. gadā izdotās zinātniskās monogrāfijas papildināts izdevums, kurā papildus pievienoti praktiski materiāli un plašāki tradīcijas piemēri, kas savākti pētījuma procesā. Šajā izdevumā pievienotas vairākas apakšnodaļas par veselumu un veselīga dzīvesveida vērtībām, kā arī pārstrādāts un ar plašu piemēru klāstu papildināts pielikums par ārstniecības augu lietošanu tautas tradīcijā. Darba centrā joprojām ir latviešu dziedināšanas tradīcija, tajā izmantotie līdzekļi un metodes.

Lugu krājumu projekta "Lugu konkurss - lugu krājums" ietvaros jau izdoti krājumi "Cilvēkzvērs" (2020), "Cilvēktīkls" (2022), "Cilvēkspārns" (2023) un "Cilvēksvelme" (2023). "Cilvēklaiks" ir piektais, noslēdzošais krājums. Grāmatā ir iekļauti trīspadsmit stilistiski un tematiski atšķirīgi darbi, kas var piesaistīt tikpat dažādu auditoriju. Bet viss krājums kopumā stāsta par to, kādi mēs esam. Par ko sapņojam, par ko domājam, par ko smejamies un par ko raudam. Kas mums liekas vissvarīgākais šajā sarežģītajā laikā. - Vāka noformējumam izmantota Marijas Leinas glezna "Mēs – karnevāls".

Vārdi un teikumi uzbur skaniskas ainavas, skaņas un melodijas savijas vārdos, autores dzīvā balss pārvēršas attēlos. Komponējot mūziku, Gundega Šmite nemēdz izmantot klasiskās mūzikas formas, bet ļauj muzikālajām idejām plūst un veidoties brīvi, savukārt viņas literārās ierosmes pavisam dabiski iedzīvojas klasiskās mūzikas formās. Līdzīgi kā stāsti ar katru rindkopu izgaismo jaunas šķautnes vēstījumā vai stāsta varoņa iekšējā pasaulē, ieklausīšanās skaņā ļauj pamanīt arvien dziļākas dimensijas. Grāmatas vizuālā noformējuma pamatā ir spektrogrammas – autores balsī ierunātu stāstu nosaukumu vizuāls atveids, kas ļauj ieskatīties skaņas iekšienē un ieraudzīt smalko virsskaņas tīklojumu. Tā ir vārdu noslēpumainā karte un reizē arī skanējuma precīzs, fizikāls atveidojums.

Grāmatas otrais izdevums, kas ir pārskatīts un paplašināts, demonstrē autora vairāk nekā 25 gadu pieredzi un apņemšanos palīdzēt slimniekiem, kuru ikdienu smagi ietekmē šī sarežģītā slimība. Lasītājs tiek iepazīstināts ar dabīgiem protokoliem, kas ne tikai palīdz cīnīties pret infekciju, bet arī atjauno ķermeņa dabiskās aizsargspējas. Šī pieeja ir īpaši nozīmīga laikā, kad antibiotiku efektivitāte bieži ir ierobežota, un tās nespēj pilnībā izskaust slimību.