Dzīvs, atklāts un unikāls dzīvesstāsts, kas nesaraujami ieausts Latvijas pēdējo septiņu desmitgažu vēsturē. Jānis Šipkēvics ir žurnālists, Radio SWH un Radio SWH TV līdzdibinātājs un vadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Jaunajā grāmatā autors aicina lasītājus neparastā ceļā cauri savai padomju laika bērnībai, Atmodas gadiem un valsts pārmaiņām līdz personīgajiem panākumiem un karjeras augstākajiem punktiem. Būdams žurnālists, Jānis ir ticies ar daudziem pasaulslaveniem mūziķiem un leģendārām personībām un intervējis tās sava raidījuma "Ar dziesmu par dzīvi" ietvaros. Jānim piemīt talants "atslēgt" cilvēkus un veidot interesantas sarunas par un ap mūziku un dzīvi, un pats saka: spētu intervēt pat laternas stabu. Grāmatas ievadā teikts, ka tekstu pārtraukšot "reklāmas pauzes" - dziesmas, kas par autora dzīvi izsaka vairāk, nekā spēj izteikt viņš pats. Grāmatai ir digitāls papildsaturs, kam var piekļūt ar QR kodu.

"Saulrieta ugunis logos" ir autores piektā grāmata. Kopā ar romānu "Matildes gadsimts" un stāstu krājumu "Sapnis par sargeņģeli" tā veido grāmatu ciklu, kas veltīts rakstnieces dzimtajai pilsētai un vēsta par pagājušā gadsimta cilvēku likteņiem piejūras pilsētā, caurvijoties ar dvēseļu ceļiem un sarežģītiem notikumiem. Romāns sižetiski aptver Latvijas vēstures posmus pirms Otrā pasaules kara, padomju un vācu okupācijas laikus, pēckara mežabrāļu cīņas un aizved līdz Atmodai un barikādēm. Rakstniece pati par šīs grāmatas varoņu ceļiem stāsta: "Divu viens otram likteņa nolemtu cilvēku sastapšanās ir brīnums. Un nav svarīgi, pa kādiem ceļiem viņi gājuši viens otram pretī, vai viņi satiekas agrā jaunībā vai gados, kad jau kvēlo saulrieta ugunis - galvenais, ka viņi ir atraduši viens otru un kaut neilgu laika sprīdi var palikt kopā, līdz atveras Mūžības vārti…".

Rokasgrāmatā aplūkoti vērtībizglītības jautājumi, piedāvāti vingrinājumi un aktivitātes skolēnu vērtību izpratnes veidošanai, pievērsta uzmanība pasaulē un Latvijas darba tirgū pieprasītajām darbinieku prasmēm, analizētas tipiskākās kļūdas profesijas vai darbavietas izvēlē. Šajā darbā autore dalās pieredzē un pārdomās par to, kāpēc ir jārunā ar bērniem un jauniešiem par vērtībām, kāpēc ir svarīgi ar savu personīgo piemēru rādīt vērtību izpratni.

Kad Greisa Vintersa, pensionēta matemātikas skolotāja, no senas draudzenes manto nedaudz nolaistu māju Vidusjūras salā, viņu pārņem ziņkāre. Un Greisa ierodas Eivisā - bez plāna, bez ceļveža un bez atpakaļceļa biļetes. Šajā vietā, kur daba līdzinās skaistai melodijai, Greisa starp stāvajām klintīm un zeltainajām pludmalēm meklē atbildes uz urdošajiem jautājumiem par savas draudzenes dzīvi un to, kā tā beidzās. Tas, ko viņa atklāj, ir daudz dīvaināks, nekā viņa būtu varējusi iedomāties. Bet, lai pieņemtu šo neiespējamo patiesību, Greisai vispirms ir jāsamierinās ar pašas pagātni. "Neiespējamā dzīvība", ko piepilda neizskaidrojami brīnumi un pārdroši piedzīvojumi, ir stāsts par cerību un jauna sākuma spēcinošo, dzīvi mainošo spēku.

Ko mums var iemācīt sena Kolumbijas kalnos mītoša cilts, kas jau tūkstošiem gadu dzīvo saskaņā ar dabu? Šī cilts - kogi - sevi sauc par Vecākajiem Brāļiem, kas sargā līdzsvaru starp cilvēku un dabu. Turpretī mēs, Jaunākie Brāļi, esam tā apmāti ar tehnoloģijām un patēriņu, ka aizmirstam par savām saknēm un dabas likumiem. Lukass Būholcs atklāj kogi tautas dzīvesveidu, domāšanu un vēstījumu pasaulei. Grāmatā savijas aizraujošs stāsts par ceļojumiem un dziļas pārdomas par mūsu pašu ikdienu. Kā mēs varam atjaunot saikni ar dabu? Kā panākt līdzsvaru starp modernās civilizācijas iespējām, iekšēju mieru un harmoniju ar apkārtējo pasauli? Grāmata nav tikai stāsts par kalnos mītošu cilti - tas ir aicinājums pārdomāt mūsu dzīvesveidu un atklāt, kā senas zināšanas var palīdzēt radīt ilgtspējīgāku nākotni.

Misters Lokvuds, “Strazdu” jaunais rentnieks, kādu nakti ir spiests meklēt patvērumu “Kalnu auku” mājās Jorkšīras tīreļos. To neparastie iemītnieki raisa viņa interesi, un viņš lūdz savai saimniecības vadītājai par tiem pastāstīt kaut ko vairāk. Ellena Dīna atklāj dramatiskas kaimiņu attiecības un kaislīgu mīlasstāstu starp atradeni Hītklifu un “Strazdu” saimnieka meitu Katrīnu, kura tomēr izvēlējusies apprecēties ar turīgās Ērnšovu ģimenes dēlu. Hītklifa rūgtā atriebība par mīļotās nodevību skar nākamo paaudzi. Vai viņiem izdosies atbrīvoties no smagā pagātnes mantojuma?

"Vārdu spēles" ir viegla, asprātīga un ikdienišķās dzīves novērojumos balstīta lasāmviela, kas aicina pasmaidīt un uz brīdi aizmirst ikdienas rūpes. Grāmatā apkopotas īsas četrrindes, un katra ir kā neliels stāstiņš par cilvēkiem, attiecībām, darbu, sadzīvi, dzīvniekiem un dzīves neveiklajām situācijām. Autors rotaļājas ar valodu, atskaņām un vārdu nozīmēm, nepretendējot uz augstām literārām konstrukcijām, bet tiecoties pēc vienkārša un sirsnīga rezultāta - lasītāja smaida.

"Šī grāmata ir reizē filozofisks romāns, maģiska pasaka un meditācija par dzīvi, mīlestību un brīvību. Autore, prasmīgi izmantojot tēlainās izteiksmes līdzekļus, savieno realitāti ar fantāziju, cilvēka ikdienas pieredzi ar smalko pasauli, kurā darbojas Fejas, Skolotājs un simboliski tēli, kas palīdz varoņiem piedzīvot savas dzīves transformāciju. Šie tēli kļūst par atslēgām, ar kurām iespējams atvērt sirds durvis uz iekšējo gaismu. Santa Tulpe raksta poētiski, plūstoši un vizuāli — katrs apraksts liek apstāties. Un tas, savā ziņā, pat elpo kā gleznots ainavas fragments vai sapnis. Lasītājs tiek ievilkts pasaulē, kur māksla, daba un gars saplūst vienotā ritmā. Kuģis, uz kura notiek daļa darbības, kļūst par simbolu dvēseles ceļojumam, bet Feju dārzi un kristāla telpas — par cilvēka apziņas daļām, kas atdzimst līdz ar piedošanu, mīlestību un iekšēju mieru. Grāmatas noskaņa ir gaiša un dziedinoša. Tā ne tikai stāsta, bet arī vada — uz apzināšanos, kur „būt” nozīmē dzīvot saskaņā ar savu būtību. Tā ir oda nevis dzīves notikumiem, bet pašai dzīvei, tās svētumam un bezgalībai. „Oda Dzīvei” ir romāns, kas uzrunā sirdi. Tas ir kā atgādinājums, ka mīlestība ir sākums un noslēgums visam.".

Liepājas 400. jubilejas gadā iznākušajā krājumā apkopoti Piejūras pilsētu literārās akadēmijas un izdevniecības “Palasi” organizētā prozas, dzejas un lugu konkursa “Ceļā uz Liepāju” laureātu darbi. Kopumā tika iesūtīti 12 prozas darbi, 11 dzejas kopas un 7 lugas. Katrā kategorijā žūrija izvēlējās vienu favorītu un no visiem pieteikumiem vēl 9 autoru darbus (labākos no katras kategorijas), kurus publicēt. Šis jau ir otrais apgāda "Palasi" veidotais kopkrājums. Pirmajā ar nosaukumu "Satikšanās" (2024) tika publicēti 11 "nākotnē pazīstamu autoru" stāsti.

Grāmatā "Nomadiskie subjekti" piedāvātajai subjektivitātes un atšķirības jēdzienu interpretācijai ir nozīmīga loma mūsdienu kontinentālajā un feministiskajā filozofijā. Grāmata sniedz ieskatu eksistences nepārtrauktajā mainībā un piedāvā alternatīvu tradicionālajai identitātes izpratnei un to pavadošajiem sociālajiem diskursiem. Piedāvājot skatīt sievišķo caur nomadisko, autore aicina apzināties daudzveidības, mainības un atšķirības spēku un iezīmē iespējamos ceļus brīvākai un atvērtākai nākotnei.

Grāmata būs lielisks sabiedrotais ģimenēm, pedagogiem un visiem, kas vēlas iedziļināties mūsu tautas saknēs un iedvesmoties no folkloras mantojuma. Mārtiņos sākas ziema, Saule "nogrimst dzelmē", un sākas gada tumšākais laiks. Rudens aizver vārtus ciet, līdz ar šiem vārtiem tiek aizvērts aktīvais Veļu laiks un iesākas nogrieznis, kur ceturtais Dieva dēls Mārtenis nostājas gaismas aizsardzībā.

Gabrielas dzīvi satricina negaidīts citplanētiešu uzbrukums pasaulei, kas sagrauj viņas sapņus par nākotni. Viņa tiek ierauta notikumu virpulī, kur iepazīst vampīru Mateusu un negribot nokļūst cilvēces, citplanētiešu un vampīru sadursmes krustugunīs. Stāstu caurvij romantika, briesmas un negaidīti notikumu pavērsieni.

Aizraujošs Marijas Ērnestamas psiholoģiskais romāns. Katru vasaru draugu pulciņš pavadīja neaizmirstamu laiku Vallerosā, līdz kādu gadu viss mainījās. Vietējā draudzē darbu uzsāka jauns un harizmātisks mācītājs, jauniešu vidū parādījās noslēpumi un, brīvlaikam noslēdzoties ar traģēdiju, šķietami nešķiramā draudzība saira putekļos. Četrdesmit gadus vēlāk, no jauna satiekoties, atmosfēra veco draugu vidū joprojām nav uzlabojusies, tāpēc Ingrida nolemj palikt Vallerosā un noskaidrot, kas īsti notika tajā nelaimīgajā vasarā - vai notikušais patiešām bija nelaimes gadījums? Kurš kuram meloja?

Cilvēku hibrīds un vilkaču alfa ar zobiem un nagiem cenšas mainīt savu likteni vēstījuma "Līgava" turpinājumā. Serēna Parisa ir bārene, bez sava bara un unikāla. Pastāstot visai pasaulei, ka viņa ir pirmais cilvēku-vilkaču hibrīds, meitene cerēja atrisināt gadsimtiem ilgu starpsugu konfliktu. Tā vietā viņa kļūst par medījumu un tiek ierauta vilkaču, vampīru un cilvēku nežēlīgajās politiskajās mahinācijās. Ienaidniekam tuvojoties, Serēnai ir tikai viena iespēja - viņš. Ja viņš meiteni pieņems. Koens Aleksandrs, ziemeļrietumu bara alfa, necieš nepakļāvību. Viņa autoritāte ir neapstrīdama. Vien muļķis apdraudētu viņa partneri. Neatkarīgi no tā, vai jūtas izrādīsies abpusējas, alfa savu partneri sargās ar apņēmību un neatlaidību. Bet varaskāri vampīri un vilkači nav vienīgie draudi Serēnai. Agrāk vai vēlāk pagātne nāks gaismā, un Koens varētu būt vienīgais, kas spētu meiteni pasargāt no bojāejas. (Romāna “Līgava” turpinājums)

Jūrkrasta Pasta Māja trīssimt gados piedzīvojusi mierlaikus, revolūcijas, karus un apvērsumus, hercogus, carus un partijniekus. Tagad Pasta Māja slēgta, un dažs labs tīko to iegūt, lai ierīkotu krogu un spa viesnīcu. Cauri laikmeta griežiem kā smalks pavediens stīdz pastmeistaru Treimaņu septiņu paaudžu likteņi - mīlas un laimes stāsti, varonība, alkatība, skaudība un nodevība. Kādu dienu Jūrkrasta rāmo ikdienu kā zibens satricina ziņa: Pasta Mājai uzradušies mantinieki, vēsturniece Ilze un programmētājs Edgars, Treimaņu dzimtas jaunākās atvases. Viņi ievācas Pasta Mājā uz dzīvi un sāk pastmeistaru senā arhīva meklējumus. Tas daudziem ļoti nepatīk...

Tita Koliandera apcerējums balstīts tikai un vienīgi uz Svētajiem Rakstiem un Baznīcas svēto tēvu atstātā mantojuma un sastāv galvenokārt no tiešiem norādījumiem uz viņu darbiem un viņu izteikumu pārstāstījumiem, pielāgojot tos mūsdienu dzīves apstākļiem.

Grāmatas autori izstrādājuši pētījumu par sieviešu rīcībspēku kultūrā un sabiedrībā laika posmā no 1870. līdz 1940. gadam. Autoru kopdarbs izgaismo nozīmīgus procesus Latvijas vēsturē, kas līdz šim nav pietiekami pētīti, īpaši attiecībā uz sieviešu lomu sabiedrības un kultūras veidošanā. Grāmata aptver sieviešu līdzdalību mākslā, literatūrā un tulkojumos, vācbaltu preses diskusijās par emancipāciju, kā arī sabiedriskajā un politiskajā darbībā - atturības kustībā, labdarībā un parlamentārajā politikā.

Pamatojoties uz filozofiju, teoriju un praktisku izpēti, grāmatas “The Science of Getting Rich” autors Volless D. Vātls (Wallace D. Wattles) apgalvo, ka kļūšana bagātam ir tikpat precīza zinātne kā matemātika vai ķīmija un darbojas tāpat kā gravitācijas likums vai jebkurš cits dabas likums. Ikviens, kurš apzināti vai nejauši ievēro šā likuma principus, kļūs bagāts. Līdzīgiem cēloņiem vienmēr ir līdzīgas sekas. Lai gan autors neapgalvo, ka būt nabadzīgam ir slikti, viņš ir pārliecināts, ka cilvēkam nav iespējams dzīvot patiesi pilnvērtīgu dzīvi un īstenot savu dabisko potenciālu, ja viņš nav bagāts. Vienkārši ir neizbēgami, ka mums būs nepieciešami ievērojami līdzekļi, lai apgūtu jaunas prasmes, attīstītu sevi, iegūtu jaunu pieredzi vai atbalstītu un palīdzētu citiem. Šī mūžsenā klasika, kas pārdota desmitiem miljonu eksemplāru tirāžā, neapšaubāmi ir viena no pazīstamākajām un lasītākajām grāmatām līdzās tādiem izcilākajiem darbiem kā “Domāt, lai kļūtu bagāts” un “Vispirms jautā, kāpēc”.

Šī grāmata būs lielisks sabiedrotais ģimenēm, pedagogiem un visiem, kas vēlas iedziļināties mūsu tautas saknēs un iedvesmoties no folkloras mantojuma. Māras dziesmas ir latviešu tautasdziesmas, kas veltītas Māras tēlam, kura ir svarīga lauku darbu (govju slaukšana, sēšana) un sieviešu dzīves (šūpulis, mājas, meitu godi) aizstāvētāja, bieži parādās ar bēriem (zirgiem) vai kā govju skaitītāja, kas atspoguļo lauku dzīves ritmu, burvību un dabas ciklus.

"Andrē Agasi grāmata "Atklāts" ir nefiltrēti īsts un aizraujošs ceļojums cauri tenisa dzīves augstākajiem un zemākajiem punktiem, ar nepārspējamu godīgumu atklājot sporta brutālās prasības. Agasi atklātais stāsts par cīņu, par šaubām, par slavu dziļi sasaucas ar ikvienu, kurš profesionāli ir nodarbojies ar jebkuru sporta veidu. Agasi atklātība, stāstot par sarežģītajām attiecībām ar tēvu un profesionālās tūres grūtībām, padara šo grāmatu par izcilu sporta literatūras paraugu. Papildus personīgajam stāstam Agasi ieguldījums tenisā - viņa izcilā spēle, cīņasspars un stils gan uz korta, gan ārpus tā - ir paaugstinājis sporta globālo pievilcību, iedvesmojot lielāko daļu manas paaudzes tenisistu. "Atklāts" nav tikai memuāri; tā ir liecība par izturību un neatlaidību un ir obligāta lasāmviela gan tiem, kas seko tenisam regulāri, gan arī tiem, kurus uzrunā stāsti, no kuriem iedvesmoties", Ernests Gulbis.

Nevaldāmas kaisles, intrigu un liktenīgu lēmumu piepildīts romāns, kas atklāj, kā izveidojās viens no ietekmīgākajiem un slavenākajiem karaliskajiem pāriem Eiropā. Nepakļāvīgā Bavārijas hercogiene Elizabete, kuru apkārtējie mēdz kaitinoši dēvēt par Sisī, skaidri zina, ka viņa gaidīs to kaislīgo mīlestību, par kuru raksta dzejnieki. Pretējā gadījumā neprecēsies vispār. Tas, ka vecākā māsa Helēna ir izvēlējusies pakļauties pienākumam un gatavojas sarunātām laulībām, vēl nenozīmē, ka arī Sisī jāpiekāpjas. Tikmēr Austrijā imperators Francis atgūstas pēc atentāta un, lai saglabātu impērijā mieru, viņš apņēmies dot tautai jaunu imperatori - mātes nolūkoto, paklausīgo Bavārijas hercogieni Helēnu. Taču, kad Helēnas mazā māsa Sisī un imperators Francis negaidīti sastopas pils dārzā, prom no svešām acīm un ģimenes prasībām, abi sajūt tūlītēju pievilkšanos. Slepenās sarunas kļūst arvien dziļākas, un jaunajiem mīlniekiem nākas izvēlēties: sekot sirdij vai arī pakļauties galma prasībām.

Krājums apvieno gan zinātniskus pētījumus, gan personiskas liecības par diasporas latviešu dibinātajām organizācijām, radošajām kopām, no kurām daudzas joprojām pastāv un ir aktīvas līdz pat mūsdienām. Krājumā ietverti pētījumi par latviešu bēgļu ierašanos, trimdas kopienas raksturojums, pārskats par līdz šim veikto dzīvesstāstu pētniecību, trimdas latviešu izdevniecībām un literatūru, kā arī pašu trimdinieku atmiņas. Tāpat grāmatā atradīsiet rakstus par sabiedriski aktīviem latviešiem, kuri gadiem ilgi strādājuši "latviešu lietas labā". Viņu zināšanas un darbs ir palīdzējuši Latvijai gan pirms, gan pēc neatkarības atjaunošanas.

Mazpilsētā tiek atrasta noslepkavota jauna sieviete. Pēc kāda laika vēl viens upuris - atkal sieviete. Rodas versija, ka mazpilsētā darbojas sērijveida slepkava. Visi iedzīvotāji ir šausmās un šokā, arī vietējās bibliotēkas darbiniece Katrīne, kura - kā brīdina no Rīgas atsūtītais izmeklētājs Tomass Jansons - pati atbilst upura profilam. Tomēr ziņkārīgā un kustīgā Kate nevar palikt mierā, īpaši tādēļ, ka aizdomas pavisam negaidīti krīt uz viņas kolēģi Ullu. Un tad Kate tiek nolaupīta...

Etnogrāfes un tradicionālās kultūras pētnieces Indras Čeksteres darbs galvenokārt veltīts latviešu tradicionālajai rudzu maizei, kas ir neatņemama latviešu materiālā un garīgā kultūras mantojuma daļa, saistīta ar tautas identitāti un ir nozīmīgs tās simbols. Autore pētījusi maizes cepšanu, tajā lietotos darbarīkus un izejvielas, maizes cepšanas un lietošanas laikā izmantoto maģiju un zīmes, ar maizi saistītās ieražas un folkloru, kā arī rudzu maizes lietojumu latviešu kalendārajos svētkos un ģimenes godos, izsekojot, kā šī tradīcija saglabājusies cauri gadsimtiem.

Grāmata būs lielisks sabiedrotais ģimenēm, pedagogiem un visiem, kas vēlas iedziļināties mūsu tautas saknēs un iedvesmoties no folkloras mantojuma. Tradīciju spēks vienā grāmatā! Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus. Līdzīgi citiem saulgriežiem latviešu gadskārtā, arī Miķeļi atzīmēti ar svinībām. Miķeļu svinībām jeb Apjumībām tūlīt seko Dieva dienas, Dievaines jeb veļu laiks. Tad pēc Apjumību jautrām svinībām, Miķeļu tirgus skaļuma un līgavu derībām iestājas klusais veļu laiks, kad sētā aicina mirušo piederīgo veļus un sagatavo tiem svinīgu mielastu.

Grāmatā pievērsta uzmanība deportāciju laikā Sibīrijā dzimušo cilvēku dzīvesstāstiem, izgaismojot, kā izsūtījuma apstākļi un vide ir veidojusi viņu identitāti - un turpina to ietekmēt arī šodien. Šiem cilvēkiem nācās uzaugt svešā valodā un kultūrā, kas atstāja dziļas pēdas. Atgriežoties Latvijā, viņi saskārās ar jaunu izaicinājumu - atrast savu vietu sabiedrībā, atgūt saikni ar dzimteni un tās vērtībām. Valodas barjera, atšķirīgā dzīves pieredze un pasaules uztvere nereti apgrūtināja iekļaušanos, radot sajūtu, ka nākas atgriezties vietā, kas nekad īsti nav bijusi pazīstama. Šī pieredze Latvijas vēsturē vēl aizvien ir salīdzinoši maz pētīta, tomēr tās nozīme ir vitāli svarīga - deportāciju sekas turpinās arī nākamajās paaudzēs. Sarunas dod iespēju iedziļināties Sibīrijā dzimušo cilvēku pieredzē, izprast viņu lomu mūsu kopīgajā vēsturē un rosināt pārdomas par atmiņas saglabāšanu un vēstures nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

Grāmatas autore Elīna Apsīte norāda, ka izdevums "Dzīvais cimds" turpina pētīt un atklāt Jettes Užānes unikālo daiļradi - cimdu adīšanas mākslu, kas apvieno tradicionālās zināšanas, personisko radošo izpausmi un 20. gadsimta Latvijas kultūras pulsu. Šajā grāmatā cimdi tiek fiksēti ne tikai kā tekstiliju māksla, bet arī kā stāsti par laiku un sabiedrību, saglabājot saikni starp aizgājušo paaudzi un mūsdienām. Grāmatu veido trīs līmeņu struktūra - fotogrāfijas, atmiņu stāsti un tehniskie zīmējumi, kas ļauj iepazīt cimdu estētiku un simboliku kā vēsturiskajā, tā personiskajā kontekstā.

Projekta galvenais mērķis bija izpētīt pastāvošās prakses kopējo dabas resursu pārvaldībā, veidot sabiedrībā izpratni par notiekošo vides sabrukumu, kas rada arvien lielāku spiedienu uz ekosistēmām un sociālajām kopienām. Pētnieki īpašu uzmanību veltīja globālā riska ietekmes uz Latviju novērtējumam ilgtspējīgas resursu pārvaldības kontekstā, ņemot vērā vides pārmaiņas un to sociālo ietekmi. Pētījuma gaitā tika noteikti konkrēti kopējo dabas resursu (Gaujas Nacionālā parka, mežu ekosistēmu) izpētes gadījumi.

Grāmatas mērķis ir gan no vēturiskā, gan mūsdienu viedokļa, gan praktiski, gan analītiski paraudzīties, kā varam radīt labākas iespējas diasporas bērnu un jauniešu saikņu stiprināšanai ar viņu pašu vai viņu vecāku vai vecvecāku dzimteni Latviju. Tātad grāmatai ir trīs atslēgvārdi(1) bērni un jaunieši, (2) diaspora un (3) iespēju radīšana.

Plānošana ļauj rīkoties ar naudu prātīgāk. Tā palīdz ietaupīt un mazināt satraukumu, vai naudas pietiks visam. Tu labāk saproti, kur paliek tava nauda. Tu vari plānot naudu ilgākam laikam uz priekšu. Tad tu vari vieglāk sasniegt savus mērķus.

Dzejoļu krājums "Zvaigznīte" ir autores Amandas Zvaigznes pirmais dzejoļu krājums. Lai gan pirmais dzejolis tapis jau agrā bērnībā, tikai pēc ilgiem gadiem viss ir izsāpēts tik tālu, ka to nav žēl palaist vaļā. Arī tas, kas mūs iznīcina, palīdz mums dzīvot - dažkārt naids un nožēla kļūst par mūsu saikni pašiem ar sevi. Dzejoļu krājums "Zvaigznīte" ir kā izdegoša zvaigzne - brīdī, kad tās gaisma mūs ir sasniegusi, tās avots jau sen ir zudis nebūtībā. Kad visam pienāk visa beigas un vārdiem tiek pielikts pēdējais punkts - vai pēdējā interpretācija ir pareizāka kā pati pirmā?

Grāmata ir autoru krājums ar visaptverošiem, padziļinātiem pētījumiem, kas kalpo kā vadlīnijas diplomātiskajai attieksmei pret Taivānu. Grāmata sniedz līdzsvarotu dažādu politisko, drošības un ekonomisko elementu analīzi ES dalībvalstu - Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas diplomātijā.

Ella Medalje dzimusi un uzaugusi Tukumā, pabeigusi Valsts Tukuma ģimnāziju, ieguvusi pedagoģisko izglītību Rīgā, strādājusi par latviešu valodas skolotāju ebreju pamatskolās Subatē, Kuldīgā, Liepājā un Rīgā. Otrā pasaules kara laikā Ella ar māsu Sāru strādāja slimnīcā Rīgas geto, no kurienes viņas tika aiztransportētas uz Rumbulu. Nacistu organizētajās masveida slepkavošanas akcijās Rumbulā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī tika nogalināti ap 25 000 Rīgas geto ieslodzīto ebreju. Tikai divām sievietēm izdevās izdzīvot Rumbulas slaktiņā - Ellai Medalje un Frīdai Mihelsonei.

Sociāli emocionālās audzināšanas (SEA) programma ir veidota, lai skolēnos attīstītu tādas prasmes, kas vairotu iespēju gūt sekmes gan mācībās, gan dzīvē kopumā. Pedagogi zina, ka ne visi skolēni ar vienādām spējām mācībās tālāk dzīvē sasniedz līdzīgus panākumus. Tieši sociāli emocionālās prasmes palīdz skolēniem labāk sadarboties ar vienaudžiem un pieaugušajiem, efektīvi mācīties, vēlāk veidot apmierinošas partnerattiecības, iekļauties profesionālajā un sabiedrības dzīvē.

Izveidotā rokasgrāmata iepazīstina lasītājus ar profesionālās piemērotības noteikšanas programmas lietošanas iespējām. Tā paredzēta klašu audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem un citiem interesentiem. Minētā programma ir lieliska iespēja jauniešiem saistošā virtuālā veidā, izmantojot vizuālus un audiālus stimulus, izprast savas karjeras izvēlē nozīmīgus jautājumus - darba vide, veselība saistībā ar nākamo profesiju, lēmumu pieņemšanas prasmes, savu dotumu izpēte un sevis pašizziņa. Programma sastāv no uzdevumiem, kurus risinot jaunietis labāk izprot sevi, atklāj savu garīgo potenciālu un fiziskās īpatnības ar profesiju būtību un daudzveidību un rezultātā nonāk pie secinājumiem par savu piemērotību dažādām profesijām, kā arī sava garīgā un fiziskā potenciāla attīstīšanas iespējām. Uzdevumos piedāvātie jautājumi rosina pārdomas, aicina izteikt savas domas un attieksmi.

2024. gada 1. maijā aprit 20 gadi, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un latviešu valoda ir viena no 24 oficiālajām ES valodām. Latviešu valodas aģentūra saistībā ar šo notikumu piedāvā dažādos veidos atsvaidzināt zināšanas par Eiropas Savienību, valodām, ar ES saistīto leksiku, pareizrakstību, mākslīgo intelektu un citām aktualitātēm.

Hosē Silvas radītā "prāta kontroles metode" ir kļuvusi par klasisku personīgās izaugsmes sistēmu, kas iedvesmojusi miljoniem cilvēku visā pasaulē - no uzņēmējiem un zinātniekiem līdz garīgajiem skolotājiem. Šī metode māca piekļūt dziļākiem apziņas līmeņiem, pārvaldīt domas un atbrīvot iekšējo potenciālu, kas līdz šim šķitis slēpts. Apgūstiet, kā ieiet dziļā relaksācijā un pārslēgt domāšanu uz pozitīvu vilni, aktivizēt intuīciju, radošumu un pašdziedināšanos, izmantot vizualizāciju, lai manifestētu savus mērķus, veidot dzīvi, kas saskan ar jūsu augstāko potenciālu. Šī metode ir laika pārbaudīts, praktisks ceļvedis, kas palīdz atgūt kontroli pār prātu - un līdz ar to pārrakstīt savas dzīves scenāriju.

Pašizaugsmes ceļvedī "Izturība: jauns līmenis sportā un dzīvē" Andrejs Birjukovs dalās pārbaudītās zināšanās un pieredzē par to, kā sadzirdēt savu ķermeni un vairot izturību un enerģiju, kā dzīvot piepildīti un sportot pilnvērtīgi.

Frīdriha Nīčes darba „Tā runāja Zaratustra” tulkošana ir nopietns pārbaudījums ikvienam tulkotājam. Līdz šim pazīstamo vācu domātāja darba atveidojumu latviešu valodā veicis dzejnieks Vilis Plūdonis 20. gs. trīsdesmitajos gados. Tagad lasītājiem tiek piedāvāts jauns, mūsdienīgs filozofa Igora Šuvajeva tulkojums, kurā pasaules filozofiskās literatūras meistardarba daudzslāņainība un tēlainība ir atklāta, neatstājot bez ievērības nevienu F. Nīčes domas un izteiksmes niansi. Daudz jauna un negaidīta šajā tulkojumā atradīs ikviens!

Kara rullis, veļoties uz austrumiem, mums pārbrauca pār Torņkalnā. Man bija trīs gadi, brālim Jānim par vienpadsmit mēnešiem vairāk, Imantam divi gadiņi, bet Anniņa mammai uz rokām... Manas atmiņas sākas no piecu gadu vecuma, kad dzīvojām pie Jelgavas netālu no Cukurfabrikas... Tēvs bija dzelzceļnieks un ģimenei jādzīvo tuvāk darba vietai; no Rīgas mūs pārveda uz dienesta mājiņu pusotra kilometra attālumā no Cukurfabrikas Rīgas virzienā; šodienas ģeogrāfijā tas ir pretī "Rafam".

Rakstu krājuma 20. laidiens ir jubilejas izdevums, kurš veltīts latviešu valodai digitālajā laikmetā. Krājuma rakstos tiek vērtēta digitālo tehnoloģiju ietekme uz latviešu valodu, uzmanība pievērsta virknei aktuālu jautājumu par latviešu valodas korpusiem, latviešu valodas leksisko tīklu, mākslīgo intelektu un tā izmantojumu, aplūkoti jauni projekti valodniecībā, kā arī izklāstīta speciālistu pieredze tekstu rediģēšanā un tulkošanā. Kā jau ierasts, krājumā sniegti ieteikumi citvalodu īpašvārdu (albāņu un rumāņu) atveidei, apkopoti Latvijas ZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumi. Rakstu krājumu papildina jaunāko latviešu valodniecībai veltīto izdevumu bibliogrāfija, humora lappusīte, kā arī informatīvs pārskats, kurā aplūkotas latviešu valodas uzziņu elektroniskās vietnes.

Mazā, ilustrētā grāmatiņa piedāvā iemest aci dažos biežāk lietotajos latviešu, lietuviešu un igauņu valodas frazeoloģismos, sakāmvārdos un idiomātiskajos teicienos, kuri parāda, cik līdzīgi vai atšķirīgi visās trijās valodās izsakāmies, domājot par vienu un to pašu.

Mans brālis Mārtiņš, vecāmāte un es dzīvojām pa māju. Mammīte strādāja slimnīcā; mammītes brālis Ārvalds - skolā; tētis bija aizvests prom. Vecāmāte gribēja braukt uz Kuldīgu, bet mūs ar Mārtiņu nebija kur atstāt. Mammīte mums sarunāja bērnudārzu, bet, kad iet cilvēkos, vajag labas drēbes. Mārtiņam jau bija atsūtījusi Ritas tante Silvim par mazu palikušās, sevišķi lepns bija kamzolis ar spožo rāvejslēdzēju, ko atvelk un aizvelk aiz bumbiņām. Vecāmāte gāja pie šuvējas. Man no mammītes vecajām kleitām šuva mājās, tāpēc, ka stiķēt tādas lupatiņas šuvējai nevarēja nest.

Nozares uzņēmēju organizācijām jāskatās uz to, ko un kā dara valsts pārvalde un politiķi Latvijā. Tāpat valsts vadītājiem, asociāciju vadītājiem, uzņēmējiem un ikvienam iedzīvotājam jāseko tam, kas notiek un kas tiek sacerēts ES struktūrās un kabinetos.

Amerikāņu vēsturnieka Dominika Lakapras klasiskais pētījums par traumu aplūko jautājumus, kurus tagadnei izvirza sāpīgi pagātnes notikumi. Kaut gan Lakapra pamatā pievēršas holokausta reprezentācijai, viņa idejas iespējams attiecināt arī uz citām katastrofām, it īpaši šodien, kad salīdzinām dažādus notikumus un atmiņas. Viņa kritiskā pieeja palīdz izprast arī Latvijas sabiedrības un kultūras attiecības ar neseno vēsturi. Lakapra savā darbā attīsta plašu terminoloģisko aparātu, ļaujot runāt par traumu dažādos līmeņos, kā arī daudz spriež par traumas pārvarēšanu, kas īpaši svarīga šķiet tieši kolektīvā līmenī, sabiedrībai par pagātni reflektējot caur vēsturi, literatūru, mākslu, muzejiem un pieminekļiem un paralēli cenšoties iztēloties nākotni.

"Dabiskā romāna" uzbūve atgādina mušas acs sarežģīto, fragmentēto struktūru - arī te ir neskaitāmas sižeta līnijas, atspulgi, pārdomas un atkāpes, tai skaitā par grafiti vēsturi, bišu attiecībām ar valodu un mēģinājumu sarakstīt grāmatu, kuras teksts sastāvētu tikai no darbības vārdiem. Romāns vietumis ir bezgala smieklīgs, tomēr to virza uz priekšu stāstītāja vēlme tikt skaidrībā ar izirstošu laulību, pārdomu vēriens sabalsojas ar personīgo pārdzīvojumu intensitāti, apliecinot, cik neiespējami ir patiesi attēlot dzīvi.

Valoda nav tikai komunikācijas līdzeklis, tā ir cieši saistīta ar identitāti, piederības sajūtu, procesiem sabiedrībā, tā caurvij mūsu visu dzīves, saista indivīdus, ģimenes, sabiedrību. Līdz ar globalizāciju ir palielinājies bilingvālo un multilingvālo ģimeņu skaits, un valodu politika katrā ģimenē atšķiras. Tā ietver lēmumus par ikdienas saziņas valodu, bērnu izglītību un to, kuras valodas nodot nākamajām paaudzēm. Latvija vēsturiski nekad nav bijusi monoetniska vai monolingvāla valsts, un šī daudzvalodība saglabājas arī mūsdienās, lai gan etniskais sastāvs laika gaitā ir mainījies. Latvijā ir daudzvalodīga sabiedrība, kur līdzās latviešu valodai dzīvo latgaliešu, krievu un citas mazākumtautību valodas. Jautājumi par valodu nereti kļūst par emocionālu tēmu, kas ietekmē gan personīgos, gan politiskos lēmumus. Tāpēc ļoti nepieciešama cieņpilna diskusija, kas palīdzētu veidot saliedētu sabiedrību, kurā katra valoda un kultūra tiek novērtēta, vienlaikus saglabājot valsts valodu - latviešu valodu - kā vienojošo starp dažādām kopienām.

zmantojot mītu par Mīnotauru, romāna varonis konstruē stāstu labirintu par savu ģimeni, pārlecot no gadsimta uz gadsimtu, no skatpunkta uz skatpunktu, pētot austrumeiropiešu prāta stāvokli un klupšanas akmeņus. Vārdā nenosauktais stāstītājs sirgst ar "patoloģisku empātiju", kuras lēkmes to aizved klejojumos pa savām un citu cilvēku atmiņām. Viņa vēstījums vietām ir neticami aizkustinošs, vietām - ļoti asprātīgs. Grāmatā lasītājs var apmesties uz dzīvi, meklēt sakarības, sekot stāstītājam pa pēdām dažādos sānu gaiteņos, svētlaimīgi apmaldīties neskaitāmajos sižetos un just līdzi skumjajam, nesaprastajam Mīnotauram. Pa daļai ģimenes vēsture, pa daļai pieaugšanas stāsts, pa daļai meditācija par komunistu laiku Eiropu, šis žilbinoši atjautīgais, redzesloku paplašinošais romāns ar savdabīgu struktūru, humānisma idejām un talantīgo vēstījumu apliecina, ka G. Gospodinovu pelnīti uzskata par vienu no Eiropas svarīgākajiem mūsdienu autoriem.

Romāns ir kādas sievietes dzīvesstāsts. Un tā ir sieviete, kura savās mājās sekcijā glabā trīs vīriešu kaulus. Šajā atmosfēriskajā, maģiskās realitātes piesātinātajā darbā savijas guļamrajonu ikdiena un lauku folklora. Romāna darbības laiks ir nenoteikts. Jaunu dzīvību te sagaida daudzstāvenes pirtī, gani uz ganībām dodas ar trolejbusu, lopus tur dzīvokļos, maizi cep kāpņutelpā pie pastkastēm; daudzdzīvokļu nama iemītnieki ievēro paražas, un tur notiek brīnumi. Stāstījums līdzinās rituālam linaudekla autam, kurā tiek ievīstīti svarīgākie notikumi, jūtas, atmiņas, tumša humora un parupjas valodas uzmirdzējumi, tiek risinātas attiecību, uzticības, aizspriedumu un cilvēcības tēmas.

Cik ilgi vien cilvēki pastāv, viņi stāsta pasakas. Par to, kā cēlušās zeme un debesis, kā pasaulē parādījušies cilvēki un kāpēc dzīvnieki ir tādi vai citādi. Nozīmīga loma šajās pasakās ir metamorfozēm jeb pārvērtībām. Jauni karavīri pārvēršas putnos, roņi - sievietēs, bet sniega meitiņas - mākoņos. Vulkāni agrāk bijuši gari, bet cilvēki cēlušies no pirmdieva asarām, kas nopilējušas zemē. Un saule? Tā agrāk bijusi vīrs, no kura padusēm spīdējusi gaisma. Grāmatā pasakas sadalītas četrās daļās: ūdens, zeme, gaiss un uguns. Iedziļinoties tekstos, kļūst skaidrs, kā cilvēki dažādās pasaules malās senāk domājuši un uztvēruši lietas.

Britu rakstnieces Katrīnas Randelas gan valodiski, gan vizuāli krāšņais eseju krājums mudina aizdomāties, kā saglabāt strauji izzūdošo dabas daudzveidību. Parastā svīre savā mūžā nolido aptuveni 2 miljonus kilometru - tātad divreiz turp un atpakaļ līdz Mēnesim un vēlreiz turp. Zvīņnesis mēli nēsā rūpīgi saritinātu vēdera dobumā. Grenlandes haizivs var nodzīvot 500 gadu. Vombats reiz iedvesmojis mīlas dzejoļa tapšanu. Pasaule ir daudz pārsteidzošāka un brīnumaināka nekā mūsu vistrakākie sapņi. Šajā pārliecinošajā un asprātīgajā grāmatā autore atklāj iemeslus, kāpēc tas tā ir. Krāšņi ilustrētie vēstījumi par apbrīnojamiem mūsu planētas dzīvniekiem liek elpai aizrauties un sirdij pārplūst mīlestībā, kā arī aizdomāties par to, cik skaista, trausla un savāda ir šī pasaule.

Bērnībā Keta pavadīja vasaras brīvdienas pie vecmammas, kur iepazina par sevi vecāku meiteni Meriennu. Merienna Doila, pateicoties savai pievilcībai, ātri iekaroja vietējo iedzīvotāju uzmanību, bet pēc kāda laika pazuda bez pēdām. Keta redzēja tēvu flirtējam ar meiteni, bet vēlāk viņš noliedza, ka būtu pazinis viņu. Šis notikums sašķēla Ketas un viņas tēva attiecības. Astoņpadsmit gadus vēlāk Keta ir policijas detektīvkonsteble. Viņa tiek iemesta jaunā lietā, kas saistīta ar jaunas sievietes Alises slepkavību. Keta un viņas kolēģi uzskata, ka galvenais aizdomās turamais ir Alises vīrs. Bet viss mainās, kad policijas departaments saņem telefona zvanu, kas saista Alises un Meriennas nāves.

No ceļojumiem laikā un pagātnes noslēpumu risināšanas līdz futūristiskai pasaulei, kas pilna ar nepareizi funkcionējošu mikroshēmu tehnoloģijām. Neticamas situācijas, kas iespējamas tikai sapnī, tas viss stāstos par nezināmiem laikiem. Neiedomājami izaicinājumi un fantastiskas vides apraksti, kas padara nezināmo par īstenību. Šī grāmata ir aicinājums iztēloties pasauli, kur labais un izeja no grūtībām ir iespējama, kur tādas cilvēciskas pamatvērtības kā lojalitāte, uzticība un radniecības saites gūst virsroku pār šaubu un grūtību ēnām.

Grāmata par diviem latviešu dižgariem - Raimondu Paulu un Jāni Peteru - netapa vienā vai divos gados. Tā ir vairāku gadu reminiscences - gan abiem esot kopā, gan atsevišķi. Ticu, ka ikvienam, kurš pazinis gan Paulu, gan Peteru, iznāktu atšķirīga grāmata - ar citiem notikumiem un citiem akcentiem. Viņu intelekts un humora izjūta dod iespēju interpretēt šos notikumus katram - pēc iespējām un prasmes tos analizēt.

Divdesmit deviņus gadus vecā skolotāja Emilija grib, lai tēvs noticētu, ka viņas dzīve ir veiksmīga. Viņš no ģimenes aizgāja, kad mazajai meitai bija visvairāk nepieciešams, taču, par spīti tēvam, viņai viss ir perfekti. Nu, vismaz bija līdz piektdienai, kad Emiliju pameta līgavainis. Tagad viņa ir uz biedējoši tukšas nākotnes sliekšņa, turklāt arī darbā neiet gludi. Kad jau šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt, pie viņas namdurvīm pieklauvē tēvs. Eds apzinās, ka ir rīkojies nelāgi, un vēlas atlīdzināt par savām kļūdām, kaut gan viņa motīvi nav diezin ko nesavtīgi. Viņaprāt, brīnišķīgākais veids, kā parādīt savu labo gribu, ir demonstrēt gādību par meitas kāzām. Ja vajadzēs, viņš ir gatavs atdarīt maku un samaksāt pat par kāzu kleitu! Emilija neuzdrošinās atzīties tēvam, ka viņas dzīve ir sagruvusi. Tā nu viņa pat aci nepagūst pamirkšķināt, kad abi jau rezervē svinību telpas un plāno absolūti perfektas kāzas. Bet ir kāds sīciņš "bet"...

Šī grāmata ir ceļojums, kura sākumā esam naivi un nobijušies, tāpat kā “mazļautiņi” (hobiti), bet beigās — dzīves gudri kā nezin cik simtu gadus vecais burvis Gendalfs. Tas ir stāsts par ķēniņa atgriešanos, par to, kā šaubīgs klaidonis, kurš visu mūžu bēguļojis no sevis, beidzot kļūst par sevi. Tas ir stāsts par patiesām vērtībām, par mīlestību, ziedošanos, neatlaidību, izmisumu, nodevību, zaudējumiem un uzvarām, kas ikviena varoņa stāstu piepilda ar vairākiem jēgas līmeņiem. Proti, tas ir iniciācijas ceļojums, no kura visi atgriežas pārvērtušies. Dažs apprecas un veido ģimeni, cits dodas uz Aizrietiem (proti, Aizsauli), bet mēs paliekam šeit, pilni sajūsmas un prieka par pasakaino piedzīvojumu.

Polija - ne vien viena no vēsturē nozīmīgākajām Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona valstīm, bet blakus Vācijai, Krievijai un Zviedrijai arī viena no Latvijas vēsturē svarīgākajām zemēm. N. Deivisa darbs par Polijas vēsturi - viens no viņa atpazīstamākajiem veikumiem. Turklāt minētajā Latvijas vēstures kontekstā Polija joprojām ir nepelnīti aizmirsta, kaut Latgale, Rīga, Liepāja, Jelgava u.c. ir burtiski pilna ar liecībām par šo saistību. Un neviena nācija nespēj pilnībā izprast savu vēsturi, neizvērtējot norises kaimiņu zemēs. Tādējādi N. Deivisa sarežģītajai Polijas vēsturei veltītais darbs latviešu valodā ir nozīmīgs un būtisks pirmām kārtām latviešu lasītājam, kurš vēlas pilnvērtīgāk izprast mūsu valsts vietu reģionā.

“Šis ir dzīves romāns, jo vēsta manas ģimenes stāstu. Mana divvalodīgā latviešu-krievu ģimene kļuva par manu pārdomu objektu mēģinājumos noskaidrot patiesību zem vēstures plīvura, ko pāršņāpa aktuālais militārais konflikts tepat Eiropā. Pētot ģimenes atmiņas, daudzas no tām man vairs nebija pieejamas, jo manam tēvam diagnosticēja Alcheimera jeb aizmiršanas slimību, vienu no demences formām, kas pašreiz ir visizplatītākā saslimšana un nākotnē skars aizvien vairāk cilvēku visā pasaulē. Biedējoši ir apzināties, ka aizmiršana kļūs globāla, bet vēl šausminošāk ir pieredzēt, kā nepilnu simt gadu laikā vēsturiskā aizmiršana ir apglabājusi totalitārisma izraisītās traģēdijas.”

"Šajā grāmatā nav sarežģītu sastāvdaļu un ilgas gatavošanas. Tikai mīklas maigums pie rokām, smarža, kas piepilda virtuvi, un garša, kas spēj padarīt dienu īpašu. Tās ir receptes, kas dzīvo starp svētkiem un ikdienu - sezonālas, vienkāršas savā izpildījumā, bez ilgas gatavošanas, priekšzināšanām un viegli pielāgojamas arī individuāliem uztura paradumiem, lai garša nepazūd, bet kļūst par tavējo! Jo īsta mīlestība vienmēr ir vienkārša!"

Grāmatā Vils Parfits aizraujoši un saprotami izklāsta kabalas vēsturi un pamatjēdzienus, galvenokārt pievēršoties hermētiskās kabalas praktiskam lietojumam ikdienā - personīgajā izaugsmē, dziedināšanā, psihoterapeitiskajā un garīgajā darbā. Lasītājs atklās, ka nozīmīgākais hermētiskās kabalas simbols Dzīves Koks ir ne tikai dievišķo emanāciju karte, bet arī universāls ietvars arhetipu, planētu, taro un čakru izpratnei.

Kad Amanda kafejnīcā izliek sludinājumu, uzaicinot sievietes apmeklēt "Draudzības klubu", viņa pat nenojauš, cik ļoti tas mainīs visu iesaistīto dzīves. Piecas svešinieces pamazām sāk atklāt savu sirdi. Skaja ilgojas pēc nesasniedzama vīrieša, Erina sēro par traģisku zaudējumu, Astrīda cenšas atrast savu vietu pasaulē, savukārt Mela nespēj iedomāties nākotni bez vīra, kurš aizgājis pie citas. Vārds pa vārdam, asara pa asarai, smaids pa smaidam… un pamazām acīs atkal atgriežas dzirksts. Varbūt nekas nav beidzies? Varbūt priekšā ir jauns sākums - citāds, nekā gaidīts, tomēr laimīgs.