Apgādā "Neputns" sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu iznācis bilingvāls Starptautiskā jaunā teātra festivāla "Homo Novus" 30 gadu jubilejas izdevums. Gundega Laiviņa: "2025. gadā Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus" notika 20. reizi un tam apritēja 30 gadu. Trīs desmitgades un divdesmit festivāla programmas ir radījušas, uzkrājušas un slīpējušas ievērojamu zināšanu, pieredžu un prakšu kopumu, iekustinot zemstraumes, kas urda un baro mūsu teātra ainavu. Tādu ir daudz - sākot ar īpašvietas, dokumentāro un kopradīto teātri un beidzot ar pievēršanos tādām tēmām kā ekoloģija, cilvēktiesības, piekļūstamība. Šī ir rokasgrāmata aktīvam domāšanas procesam un sarunai par rītdienas teātri un festivālu kā būtisku formātu tā attīstībai. Grāmata ir vairāk nekā 50 autoru kopdarbs - viņi ir dalījušies ar atmiņām un liecībām par festivālu "Homo Novus", ieskicējuši būtiskus teorētiskus jautājumus un izteikuši nākotnes teātra ideju attēla veidā".

Neparasts un smeldzīgs stāsts par noslēpumaini pievilcīgu jaunu sievieti Katalinu Lagunu Solteru, kuru nebeidz nežēlīgi pārbaudīt likteņa pavērsieni. Aiz nepārliecinātās izturēšanās un pelēkās ārienes slēpjas spēcīga būtne, kura laikmetā, kad sievietēm nebija nekādas varas, spēj būt gana drosmīga, lai labākas dzīves dēļ nezaudētu pašcieņu un godu. Negaidot Katalinai jāstājas pretī jauniem dzīves pārbaudījumiem. Vai tie salauzīs sievieti, vai viņai tomēr būs lemts uzplaukt kā rozei? Vai pagātnes rēgi nekad nebeigs viņu vajāt un ik uz soļa par sevi atgādinās? Kā smalks pavediens visam cauri vijas kaut kas maģisks, tik tikko jaušams, bet nenovēršams.

"Esmu nesis Latvijas un Ukrainas karogus līdz Everesta virsotnei un Dienvidpolam, bijis Ukrainas frontes tuvumā un savām acīm redzējis, cik daudz spēka, drosmes un cilvēcības prasa katra izglābta dzīvība. Mana jaunā grāmata "No frontes līdz Dienvidpolam" ir stāsts par šo ceļu - par cilvēkiem, kuri nepadodas, par izvēlēm, kas maina dzīves, un par cerību, ko var atrast pat visskarbākajos apstākļos." (Juris Ulmanis).

Grāmatā publicētas latviešu Otrā pasaules kara laika vēstules un pastkartes, ko autors savācis aptuveni 50 gadu laikā. Šī grāmatu ir veltīta tiem tūkstošiem latviešu patriotu, no kuriem daudzi brīvprātīgi iesaistījās dažādās latviešu kārtības sargu un arī vācu armijas vienībās cīņā pret padomju sarkano armiju jau kopš 1941. gada rudens. Vēlāk viņi kļuva par kodolu Latviešu leģionam, kas tika izveidots 1943. gada februārī un martā. Cīnoties Austrumu frontē, daudzi no viņiem cerēja, ka karam beidzoties, varēs atjaunot neatkarīgo Latvijas valsti.

Savā otrajā dzejas krājumā Marija Luīze Meļķe atklāj niansētu poētisko telpu un aicina lasītāju nokļūt vienlaikus neparastās un gluži pazīstamās situācijās. Spēle starp brīnumaino vienkāršajā un vienkāršo brīnumainajā paver takas uz dažādām šī sapņa interpretācijām. Iespējams, ceļiniekam noderēs katra dzejoļa un cikla totēms jeb vāze, kas nes konkrētā teksta gaudas. Kā jau dzejā ierasts, viss reizē ir un nav tieši tāds, kā izskatās, un autore ir nepārprotami labās attiecībās ar šo mistēriju.

Monogrāfiju veido četru "stūrakmeņu" - J. Endzelīna "Lettische Grammatik", K. Mīlenbaha, J. Endzelīna un E. Hauzenbergas-Šturmas "Latviešu valodas vārdnīcas", J. Endzelīna grāmatu "Senprūšu valoda" un "Baltu valodu skaņas un formas" - "biogrāfijas", t.i., stāsti par to radīšanu, izdošanu, vērtējumu pasaulē, otro dzīvi tulkojumos lietuviešu, vācu un angļu valodā. To pamatā ir Sarmas Kļaviņas dziļas, ilgas un nopietnas bibliotēku un arhīvu materiālu studijas Rīgā, Berlīnē, Tartu, Harkivā, Sanktpēterburgā un Maskavā. "Stūrakmeņi" ir aprakstīti Latvijas un Eiropas kultūras, vēstures, zinātnes un to radītāja dzīvesgājuma ietvarā un kontekstā.

Dzejoļu krājumā iezīmēta saikne starp cilvēku, valodu un tās svaru mūsu realitātē, kur noris subjekta un cilvēka kā pasaules centra dekonstrukcija. Krājumā dzejniece runā par politiskajām, sociālajām, ekonomiskajām un tekstuālajām struktūrām, kuras organizē sabiedrību un pakļauj, vienlaikus ļaudamās pašiznīcībai. Grāmatas kompozīcija ir stingri matemātiska, bet tās varoņi ir amēbas, akmeņi un fabrikas, bailes, psihiatrijas un augstākās izglītības iestādes, smiltis, vārdu iekšējā seksualitāte un slavas dziesmas.

Cilvēki ir tik dažādi... Nav divu vienādu pirkstu nospiedumu, vienādu likteņu un DNS. Bet ja nu tomēr kāda māte pilnīgi svešā puisī saskata apbrīnojamu līdzību ar savu dēlu un iemīlas viņā no pirmā acu skatiena? Un ja puisis iemīlas arī viņā? Harmoniskas attiecības, kurās valda uzticība, saprotoša līdzāspastāvēšana un piedošana, ir reta privilēģija, reti kurš to sasniedz, bet vai tāpēc nav jāpamēģina? Abi romāna galvenie varoņi dzīves līkločos nonāk ļoti sarežģītā situācijā - pār viņiem klājas kāda mistiska noslēpuma ēna. Taču, sekojot mīlestības balsij, par spīti dažādu pretēju interešu sadursmei viņi mēģina un cenšas atrast kopīgu laimi, mieru, cerību un ticību gaišai nākotnei.

Kinomākslinieka Gunāra Baloža dzīvesstāsts, kas vienlaikus atklāj arī Latvijas kino vēstures attīstību un 20. gadsimta satricinājumus. Autors stāsta par dzimtas saknēm Cēsīs, par vecāku un vecvecāku likteņiem karu, revolūciju un varas maiņu gados, kā arī par savu profesionālo ceļu no Jaņa Rozentāla skolas līdz studijām tolaik prestižajā Maskavas kino institūtā. Grāmata izgaismo mākslinieka ieguldījumu latviešu kino tapšanā, sadarbību ar tādiem režisoriem kā Rolands Kalniņš un Aloizs Brenčs, kā arī viņa māksliniecisko rokrakstu un pieredzi. Tekstā ievijas personīgas traģēdijas un laikabiedru atmiņas, kas papildina portretu ar cilvēcisku siltumu. "Cits kino" ir stāsts par mākslinieka neatlaidību, radošo pasauli un Latvijas kultūras mantojumu.

"Vienpatis. Latviešu virsnieka dzīvesstāsts" ir ne tikai dziļi personisks vēstījums, bet arī spilgta laikmeta liecība. Alfreda Popes atmiņas ir unikālas ar to, ka caur tām var piedzīvot 20. gadsimtu un notikumus, kuros drosme bija ikdiena, bet klusēšana - izdzīvošanas nosacījums. Pope redzējis brīvās Latvijas spožumu, karu un padomju okupācijas reālijas, vēlāk slepeni pabijis arī padomju Latvijā un visbeidzot iekārtojis savu trimdas dzīvi. No bīstamiem piedzīvojumiem viņš gandrīz vienmēr pamanījās izkļūt sveiks un vesels. Šis ir stāsts par paaudzi, kas necīnījās par varoņa godu, bet par pienākumu - un par cilvēku, kurš līdz mūža galam ticēja Latvijai. - Izdevumā nosaukums attēlots ar mazo sākumburtu.

Liturģisko lugu "Ordo Virtutum" Hildegarde sarakstījusi ap 1152. gadu tolaik nesen uzceltajā Rupertsbergas klosterī. "Tikumu ordenis" ir alegorija, kas stāsta par dvēseles ceļu atpakaļ pie Dieva. Tā iekļaujas psychomachia tradīcijā, kuras aizsākumi meklējami vismaz 5. gadsimtā ar Prudentiju (348-405), kura darbā "Psychomachia" dvēsele cīnās ar grēku, palīgā saucot personificētus tikumus. "Tikumu ordenī" dvēsele ir iepazinusi ķermeni un pasaulīgo dzīvi, padevusies Velna kārdināšanai un nu, ievainota un nožēlas pilna, vēlas nokļūt atpakaļ pie Dieva. Dvēselei steidz palīgā tikumu pulks, kura vadone ir Pazemība. Kopā ar pārējiem 15 tikumiem - sieviešu balsīm - Pazemība palīdz dvēselei atgriezties mājās. Tikumiem pretī stājas Velns.

Mazliet atjautības, nedaudz tehnoloģiju, rūpīgs plāns un drusciņa veiksmes - Bezila Visletvaita organizētās ikgadējās rēgainās vakariņas Viktorijas laikmeta noskaņā allaž pulcinājušas prāvu viesu pulciņu, nodrošinot krietnus ieņēmumus Čeringemas viesnīcas The Bell Hotel īpašniekiem un dāsnu honorāru pašam Bezilam. Tomēr šajā reizē viss beidzas teju ar traģēdiju un apmeklētājus pārņem bažas, vai notikušajā varētu būt vainojams bēdīgi slavenais viesnīcas spoks Fredijs? Bijušais izmeklētājs Džeks un viņa labākā draudzene Sāra ir pārliecināti - lai cik mīklaini būtu nelaimes apstākļi, vainīgais noteikti nav saistīts ar garu pasauli. Ja viņiem izdotos saprast, kurš vēlas kaitēt viesnīcai, rokā būtu arī ļaundaris!

Zanes Nuts jaunākais romāns, kurā turpina dzīvot jau iemīļotie varoņi no grāmatas "Džekpots". Negaidītais naudas laimests Evelīnai un Reinim šķiet kā visu sapņu piepildījums. Māja, mašīna, ceļojumi un nebeidzamas ballītes - viņiem ir viss, ko divi nupat skolu beiguši jaunieši var vēlēties. Taču līdz ar bagātību abi saskāras ar pārbaudījumiem, kas rada gūzmu jaunu likstu. Nu Evelīnai un Reinim jātiek galā katram ar savām problēmām un sāpēm, jāsaprot, ko viņi patiesi vēlas un jānoskaidro, vai viņu mīlestība ir pietiekami stipra, lai no jauna atrastu ceļu vienam pie otra.

Florence, the 1560s. Lucrezia, third daughter of Cosimo de' Medici, is free to wander the palazzo at will, wondering at its treasures and observing its clandestine workings. But when her older sister dies on the eve of marriage to Alfonso d'Este, heir to the Duke of Ferrara, Modena and Reggio, Lucrezia is thrust unwittingly into the limelight: Alfonso is quick to request her hand in marriage, and her father to accept on her behalf. Having barely left girlhood, Lucrezia must now make her way in a troubled court whose customs are opaque and where her arrival is not universally welcomed. Perhaps most mystifying of all is her husband himself, Alfonso. Is he the playful sophisticate he appears before their wedding, the aesthete happiest in the company of artists and musicians, or the ruthless politician before whom even his formidable sisters seem to tremble? As Lucrezia sits in uncomfortable finery for the painting which is to preserve her image for centuries to come, one thing becomes worryingly clear. In the court's eyes, she has one duty: to provide the heir who will shore up the future of the Ferrarese dynasty. Until then, for all of her rank and nobility, her future hangs entirely in the balance.

Berlīnē mītošais vēsturnieks Aleksanders Goguns, balstoties arhīvu dokumentos, intervijās un memuāros, analizē Ukrainas nacionālistu organizācijas (OUN) un Ukrainas Sacelšanās armijas (UPA) darbību II pasaules kara laikā. Grāmatā atklāta sarežģītā cīņa pret vācu okupantiem, padomju režīmu un poļu spēkiem, tostarp etniskās tīrīšanas un partizānu karš ar Armia Krajowa. Autors detalizēti apraksta padomju specoperācijas pret OUN-UPA līderiem - Jevhenu Konovalecu, Romanu Šuheviču, Stepanu Banderu u.c., kā arī NKVD taktiku, piemēram, "vilkačus višivankās", kuri maskējās par sacelšanās kustības dalībniekiem. Darbs piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz ukraiņu nacionālo pretošanās kustību divu totalitāro režīmu krustcelēs - starp Hitleru un Staļinu, kā arī rosina salīdzināt šo cīņu ar līdzīgām norisēm okupētajā Baltijā un Baltkrievijas rietumu reģionos.

Sidnijai, tāpat kā daudzām citām sievietēm, ir bijuši neveiksmīgi randiņi. Viņa ir satikusi vīriešus, kuri melo savā profilā, kuri nespēj samaksāt paši par savām vakariņām, un gadās arī tādi, kuri ir apsēsti ar savu māti. Taču beidzot Sidnijai ir paveicies. Viņas jaunais mīļotais ir absolūti perfekts. Viņš ir harizmātisks, izskatīgs, un, kas nav mazsvarīgi, viņš strādā prestižā slimnīcā. Taču tad brutāli tiek nogalināta kārtējā jaunā sieviete. Policisti ir noskaidrojuši, ka visi upuri pirms tam gājuši uz randiņu ar kādu noslēpumainu vīrieti. Sidnijai vajadzētu justies droši. Galu galā viņas mīļotais var viņu pasargāt. Tomēr Sidnija nevar atbrīvoties no aizdomām, ka šis ideālais vīrietis varbūt nemaz nav tik ideāls.

Ceturtā grāmata sērijā “Izmeklē inspektors Remzijs” Kad koledžas audzēkni atrod mirušu mākslas centra direktora un jauniešu teātra režisora Gasa Linča mašīnas bagāžniekā, vietējā policija talkā aicina inspektoru Remziju un seržantu Hanteru. Cīnoties ar vietējiem huligāniem un noziedzniekiem, Ziemeļtainsaidas policijai izmisīgi trūkst darbinieku. Pieaugot nekārtībām reģionā un saskaroties ar vēl vienu nāves gadījumu, Remzijs pamazām nojauš, kāds varētu būt slepkavas motīvs, taču tas nozīmē, ka slepkava neapstāsies…

Bērnišķīga māžošanās ar aprakstītām sienām izvēršas negaidīti traģiski, kad piepilsētas mežiņā, kuru iemīļojuši skrējēji, suņu staidzinātāji un romantiski pārīši, tiek atrasta nogalināta ģimnāzijas audzēkne. Izmeklētājai Sigitai izdodas ātri noskaidrot slepkavu, tomēr bezjēdzīgais ļaunums ir kārtējais trieciens viņas sākotnējai apņēmībai turpināt karjeru tēva agrākajā policijas iecirknī.

Zane Zusta ir rakstniece, kura ar katru jaunu veikumu rāda sava talanta daudzās šķautnes un virtuozi izmanto visas valodas iespējas, lai ar vārdiem atdzīvinātu emocijas – pat tās, kuras paši, iespējams, nekad neesam izjutuši vai par kurām esam aizmirsuši. Šajos stāstos mājo romantiski sapņi, satraucošas alkas, bailes un greizsirdība. Jūras krasts un pilsētas centrs. Jaunas mājas viesistaba un maza dzīvokļa virtuvīte. Nakts kādā bruģētā ielā. Tumsa un gaisma. Viņa un viņš. VIŅA.

Aizraujošs, dziļš un provokatīvs pētījums par to, kā neierobežota bagātība kropļo mūsu pasauli. Kādam karalim esam uzticējuši pārvaldīt savu nākotni? Miljardieris - ģēnijs, bet kas veido viņa ģēniju? Bils Geitss ir viena no mūsu laikmeta spilgtākajām un ietekmīgākajām personībām: Microsoft līdzdibinātājs, spožs vizionārs un ģēnijs, kas tehnoloģiju pārvērta par valodu. Geitss ir nopietni ietekmējis mūsu viedokli par tehnoloģiju biznesa pārstāvjiem, kuru produkti un idejas ir ieņēmušas paliekošu vietu mūsu ikdienā.

Ercens ir daudzsološs futbola talants, pēc kura tīko ne tikai naudaskāri aģenti, bet arī Eiropas futbola akadēmijas. Taču – jaunais sportists prot atrast ne vien ātrāko ceļu uz pretinieka vārtiem futbola laukumā, bet arī virzienu uz nepatikšanām. Ercens tiek ierauts bīstamu notikumu virpulī, kad viņu iepazīstina ar Vectēvu, prominentu noziedzīga grupējuma galvu. Palikt dzīvam un doties aiz restēm vai tikt apraktam meža biezoknī – šīs divas ir vienīgās Ercena "karjeras" iespējas pēc tam, kad viņš nevar norēķināties ar Vectēvu.

Nevaldāmu brīvības alku vadīta, Mia Kankimeki pateica ardievas sakārtotajai dzīvei un darbam izdevniecībā un metās piedzīvojumos: devās uz Kioto baudīt tempļu, ķiršu ziedu, Kabuki teātra, dzen un tējas ceremoniju valdzinājumu un – kas pats galvenais! – “satikt” savu rakstošo dvēseles māsu Sei Sjōnagonu. Heijanas laikmetā pirms vairāk nekā 1000 gadiem Sei Sjōnagona bija kalpojusi japāņu imperatores Teisi galmā. Viņa bijusi pašpārliecināta, izsmalcināta un ironiska rakstniece un kaislīga, bet izvēlīga mīlniece. Sei Sjōnagonas “Spilvenu grāmata” joprojām tiek uzskatīta par pasaules mēroga literatūras klasikas darbu. Mia Kankimeki grāmatā saauž savus un japāņu galma dāmas piedzīvojumus intriģējošā stāstā par sievietes dzīvi, par sevis meklējumiem, par drosmi pamest komforta zonu un par pārsteidzošo atklāsmi, ka laime atrodama pat necilos sīkumos (Sei to bija atklājusi, sastādīdama sarakstus ar lietām, kas ir burvīgas, delikātas, kaitinošas vai elegantas un liek viņas sirdij pukstēt straujāk...

Mēs dzīvojam laikā, kad bauda ir pieejama nepieredzētā ātrumā un daudzumā – no sociālajiem tīkliem un seriālu maratoniem līdz alkoholam, medikamentiem un citiem kārdinājumiem. Taču, jo vairāk mēs tveramies pēc tūlītējas labsajūtas, jo biežāk sastopamies ar trauksmi, depresiju un izsīkumu. Slavenā Stenfordas Universitātes psihiatre Anna Lembke šajā grāmatā atklāj, kā dopamīns – mūsu "baudas molekula" – vada ikdienas izvēles un kā sabiedrība ir kļuvusi par pārmērīgas stimulācijas upuri. Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un pacientu pieredzēm, autore rāda, kā atbrīvoties no kompulsīva patēriņa un atgūt līdzsvaru starp baudu un sāpēm. "Dopamīna nācija" ir ceļvedis, kas palīdz izprast mūsdienu atkarības, atrast iekšēju brīvību un iemācīties atkal gūt prieku no vienkāršām lietām.

Mums patīk ceļot, ļaujoties gadījumam. Tas nozīmē blandīties vai klaiņot gandrīz bez jebkāda plāna. Mēs laižamies ceļojumā kā piedzīvojumā, ievērojot tikai aptuveni izvēlētu "globālo virzienu" vai mērķi. Patiesais mērķis ir iepazīt svešās zemes dzīvi un gūt nebijušas sajūtas. Viens no mums tās fiksē fotogrāfijās, bet otrs pieraksta.

"Grāmatā lasāmās esejas sniedz ieskatu desmit man nozīmīgu cilvēku dzīvē. Cilvēces audumā ir daudz uguns pavedienu. Tie veido neredzamu tīklu, kas plešas cauri visiem laikmetiem, kļūstot par dzīvu pierādījumu jēgas klātbūtnei nereti šķietami bezjēdzīgā pasaulē. Šie pavedieni sniedz cerību un pārliecību, ka labu dzīvi iespējams izdzīvot arī ierobežotos apstākļos. Katrā no šeit aprakstītajiem cilvēkiem ir kaut kas ugunīgs un liels, kas mani iedvesmojis un iedrošinājis dzīvot patiesāk, piecelties pēc kritieniem, saglabāt cerību situācijās, kad visapkārt satumst, un paļauties, ka, par spīti visam, pasaulē valda Labais." (Juris Rubenis).

Tautas tērpa aktualitāte pēc tā lietojuma atjaunošanas saistībā ar Latviešu vispārējiem dziesmu svētkiem dažādos vēstures posmos ir bijusi atšķirīga. Pēdējos gados tā atkal pieaugusi kā apzināta vai neapzināta pretreakcija vispārējām globalizācijas tendencēm, pastiprinātai migrācijai un citiem procesiem. Intereses pieaugums par tautas tērpu ir rosinājis meklēt mazāk zināmus, dažkārt pat vēl nezināmus, vēstures avotus, kas sniedz informāciju par tautas apģērba vēsturi, tradicionālā tautas tērpa, kādu to Latvijas teritorijā valkāja 19. gadsimtā, izskatu, tā darināšanas un lietošanas paradumiem. Suitu kultūrtelpa ar savu apzināto un kopto citādības, tapātības jeb lokālās identitātes izjūtu ir īpaša ne tikai Latvijas, bet daudz plašākā mērogā. Ne velti 2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma neatliekami saglabājamo vērtību sarakstā. Suitu kopienu raksturo sievu burdona dziedāšana, bagātas kāzu tradīcijas, spilgti tautas tērpi un vietējās tradīcijas.

Tāpat kā Harija Vagranta grāmata “Viņpus nāves”, arī “Viņpus + nāves. Plašāks ieskats Otrā pusē” nepretendē uz absolūtas patiesības paušanu. Tā piedāvā 11 aizraujošus un pārsteidzošus, drosmi un arī mieru rosinošus, jautājumus raisošus ieskatus nāvei tuvās pieredzes, kā arī pirmsnāves redzējumu un kopīgas nāves pieredzes laikā.

"Ko atņemam sev un saviem tuvākajiem, nespējot pārkāpt senam aizvainojumam? Kā saudzīgi sasiet sen pārcirstas saites, nenodarot pāri nevienam? Vai tas vispār ir iespējams? Daces Rukšānes ceturtā smaržu iedvesmotā romāna darbība risinās mūsdienās, pašā pandēmijas priekšvakarā. Īpatnēji smaržojošas vēstules izjauc trīs paaudžu sieviešu ierasto ikdienu, un galvenā varoņa vietu romānā ieņem Noslēpums. Smaržas, Liepājas vējš, negaidīti pavērsieni - viss valdzina, un lasītājs arī šoreiz iesākto grāmatu nespēs nolikt malā, kamēr tā nebūs izlasīta." (Jana Egle).

Grāmata par dzīvi, Gauju, plostniekiem un plostnieka amata prasmi, kas saglabāta no paaudzes paaudzē. Izdevums iever Māra Mitrevica jeb Gaujas Mitrā personīgo atmiņu stāstu bildēs no agras bērnības līdz šodienai – par Gauju, baļķiem un plostniekiem. Ne bez Māra nopelna 2022. gadā Marokā UNESCO Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai lēma iekļaut UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā vairāku valstu mantojuma elementu "Koku pludināšana", kurā ietilpst arī Latvijas kultūras mantojuma vērtība - Gaujas plostnieku amata prasmes.

“Laiks šajā romānā izplūst no septiņiem avotiem, “...lādēm, ko jūra izmetusi krastā pie klints. Tur ir liela kā sarkofāgs lāde no zaļi krāsota priedes koka, apkalta ar spīdīgām sirdīm un sidraba stūru rozēm. Smiltīs mētājas tīnei līdzīgs ķists no karēļu bērza kā no svītrainas, gludenas tīģerādas. Pūķiem nokalta pirāta lāde no Gotlandes ar stipru atslēgu. Brūns, mīlīgs šķirsts, apkrāsots ar dzeltenām puķēm un putniem. Maza, melna vācelīte ar salmu inkrustāciju. Plats ozolkoka skapis un trausla, dzīves vētrās cietusi skolotājas lāde, apjozta ar ādas siksnu... Stāvi klusu, sirds! Saviļņotā ūdenī kalnu gali neatspīd. Es pastiepju roku un apturu jūru. Milzīgajās debesu stellēs dancodama aust saule.” Šis ir viens daudziem iespējamiem šī apbrīnojamā romāna citējumiem, kas raksturo pašu darbu. Kas bija, kas ir Aspazija? Inga Ābele pēc atbildes dodas ļoti tālā senatnē, lai caur senčiem un visdažādāko likteņu veidotos rakstos atšifrētu Aspazijas notēlus un, apņēmīgi vedot lasītāju cauri šo notēlu virknēm, sniegtu iespēju sastapties ar viņas nemirstīgo dvēseli.”.