Grāmatā katram alfabēta burtam veltīta pasaka. Pasakas ir papildinātas ar uzdevumiem. Tie palīdz bērniem apgūt dažādas prasmes - atpazīt figūras, noteikt dienas daļas, nedēļas dienas, pulksteņa laikus, mēnešus, iepazīt prievārdus, ciparus, atcerēties pieklājības vārdus, krāsas un debespuses. Šie uzdevumi ir saistīti ar pasakām, tajās ietverto informāciju. Līdz ar to paralēli burtiem tiek apgūta arī tekstpratība.

Rakstzīmju kopā licējs Ēriks Hānbergs ir īpašs gadījums. Visādos veidos. Arī tajos, kas atklājas šajā grāmatā, kam dots mīlīgs nosaukums "Susuriņš" un kas piebēdzināts ar latīnisku segvārdu. Lai gan, ņemot vērā uzkrāto vērtumu, autors nu jau būtu varējis atļauties skaidri latvisko Miegpelis vai pat maķenīt maidzināto apveidu Miegpeļuks. Te ievākotais susuris jeb miega pele gan pats apsmaida sevi un atvēl to darīt citiem, gan, atbilstīgi laikmetam, ļaujas zinātniskam skatam uz savu sevišķumu, gan uzticas pārbaudītam paņēmienam - līdzaudžu vētījumam. Tekstos diemžēl nav pieminēts, manuprāt, galvenais - susuri ir Latvijā īpaši aizsargājama suga.

Mūsdienās mātes loma ir ļoti izaicinoša. No mums tiek sagaidīts ātri atgūties, būt nevainojamām audzināšanā, izbaudīt katru mirkli, būt izcilām darbā un rūpēties par visu apkārtējo veselību un labsajūtu. Bet kā tad ar mums pašām? Zoja Bleskija, raidieraksta "Motherkind" vadītāja un "Sunday Times" dižpārdokļu autore, ir palīdzējusi miljoniem māmiņu no jauna atcerēties, ka arī viņas ir svarīgas. Šajā grāmatā viņa bez nosodījuma un kritikas palīdz atbrīvoties no vainas izjūtas un spiediena, vienlaikus sniedzot praktiskus rīkus, kas iedrošina izvēlēties pārliecību, prieku un vieglāku ikdienu.

Grāmata ir metodisks materiāls pirmsskolām, kas rosina veikt kāda bērna izvēlēta koka pētījumu un caur to vērot un izprast dabas procesus, kā arī veidot saudzīgu attieksmi pret dabu un īstenot radošas ieceres. Pētījuma gaitā bērni apgūs vairākas prasmes dabaszinātņu, valodu, matemātikas, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, kā arī sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā. Tā piedāvātie darba paņēmieni rosina apvienot dažādas aktivitātes, piedzīvojot mācīšanos praktiski, radoši un emocionāli.

Savos darbos Rulfo nojauc robežu starp dzīvību un nāvi, dodot balsi mirušajiem un iepludinot pārdabiskos elementus cilvēku dzīvē, lai atklātu noklusētus notikumus un apspiestas atmiņas. Viņa darbu skaistums slēpjas saules izdedzinātās Meksikas dabas ainās un nepateiktajā, kas jāuzmin lasītājam pašam. Literatūrzinātnē sastopams uzskats, ka Rulfo "rakstīja kā fotogrāfs" - paturot asumā svarīgo un atmetot visu lieko.

Eleonora dzīvo ar prozopagnoziju - nespēju atpazīt pazīstama cilvēka seju. Tā rada stresu. Akūtu trauksmi. Tā var likt apšaubīt to, ko, jūsuprāt, zināt. Kad Eleonora ieradās savas kaprīzās vecmāmiņas Vivianas slepkavības notikuma vietā, viņa aci pret aci sastapās ar slepkavu, kas tādam cilvēkam kā viņa neko nenozīmē. Ar katru dienu šausmas par to, ka ir nonākusi tik tuvu slepkavam - un nezinot, vai viņš atgriezīsies, - pārņem gan viņas sapņus, gan nomoda brīžus, izjaucot viņas realitātes uztveri. Tad piezvana advokāts. Viviana viņai ir atstājusi māju - draudīgu muižu, kas paslēpusies Zviedrijas mežā. Vieta, kur pēkšņi nomira viņas vectēvs. Vieta, kas vairāk nekā 50 gadus ir glabājusi drudžainu pagātni. Eleonora. Viņas uzticamais draugs Sebastians. Viņas neapdomīgā tante Veronika. Advokāts. Visi dosies uz šo noslēpumu māju, meklējot atbildes. Bet, tuvojoties patiesības atklāšanai, viņi vēlēsies, kaut nekad nebūtu ieradušies...

Virdžīnija Vulfa (1882–1941) ir angļu modernisma klasiķe un literatūras teorētiķe, modernās feministiskās kritikas pamatlicēja. Eseju kopa "Sava istaba" (1929) pieder ekskluzīvai 20. gadsimta pirmās puses klasikai un ir viņas kultūrvēsturiski nozīmīgākais darbs. Tas ir autobiogrāfiskas ievirzes vēstījums par sava laika sabiedrību, intelektuālo un literāro dzīvi un sadzīvi un sievietes lomu tajā - nenoliedzami, kritisks un nesaudzīgi satīrisks, taču brīvs no 20. gadsimta sākuma feministisko uzskatu radikālisma. Kādā no šajā grāmatā publicētajām esejām viņa raksta: "Abiem dzimumiem - un es vēroju, kā tie lauž sev ceļu, - dzīve ir grūta un sarežģīta, nepārtraukta cīņa." (Ausma Cimdiņa).

Ucināmās dziesmas ir nozīmīga latviešu bērnu folkloras daļa. Tie ir nelieli, ritmiski teksti, ko pieaugušais skaita vai dzied vienkāršā melodijā un ko pavada kustības: spēles ar bērna pirkstiem, rokām, kājām, kutināšana un paijāšana, bērna šūpošana uz ceļiem vai kājām. Līdz šim publicēta tikai daļa šī vērtīgā materiāla. Unas Smilgaines grāmatā pirmo reizi apkopoti Latviešu folkloras krātuves materiāli no visiem ucināmo dziesmu veidiem - 4010 teksti un melodijas. Ucināmās dziesmas grāmatā strukturētas četrās tematiskajās grupās - ucināmās dziesmas, darbojoties ar bērna pirkstiem un rokām, jādināmās dziesmas, ucināmās dziesmas, darbojoties ar bērna kājām un ucināmās dziesmas bērna paijāšanai un kutināšanai. Grāmatā iekļauti arī nošu materiāli, zinātnisks priekšvārds, komentāri un vārdnīca ar vairāk kā 100 vārdiem, kas sastopami ucināmajās dziesmās.

Astoņdesmito gadu sākumā Jāks Joala bija slavenākais dziedātājs Igaunijā un visā Padomju impērijā. Atceroties viņu kā lielisku mākslinieku un brīnišķīgu, dziļu cilvēku, paliks atmiņā ilgāk nekā popmūzikas hiti, teica izcilais mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis. Šīs grāmatas igauņu versija (Jāks Joala. Pat uz aizmirstības upes laiks dažreiz veido tiltu) 2015. gadā bija ļoti populāra lasītāju vidū, ko apliecina gan grāmatu veikalu pārdošanas reitingi, gan bibliotēku statistika. . - В Начало 1980-х Яак Йоала был самым известным певцом в Эстонии и во всей Советской Империи. Память о нем, как о большом артисте и чудесном, глубоком человеке будет жить куда дольше эстрадных шлягеров, сказал выдающийся музыкальный критик Артемий Троицкий. Эстонская версия этой книги (Jaak Joala. Ka unustuse jõel aeg kord silla loob) была очень популярна у читателей в 2015 году, что подтверждают как рейтинги продаж книжный магазинов, так и библиотечная статистика.

Būdams profesionāls burvis, Harijs Drēzdens no paša pieredzes zina, ka it kā ikdienišķā pasaule patiesībā ir pārpilna ar dīvainām un maģiskām radībām - un lielākā daļa no tām īsti labi nesadzīvo ar cilvēkiem. Citas savukārt cilvēkus mīl pārlieku cieši. Viņš zina arī to, ka savā jomā ir labākais. Faktiski viņš ir vienīgais, kas atklāti piedāvā savus pakalpojumus ikvienam. Bet, lai gan Harijs ir monopolists, viņa rūpals, maigi izsakoties, neiet no rokas. Tāpēc, kad Čikāgas policija pieaicina viņu kā konsultantu neparastas slepkavības izmeklēšanā, kas pastrādāta ar melnās maģijas palīdzību, Harijs saskata vieglu peļņu. Bet tur, kur ir melnā maģija, ir arī kāds melnais burvis. Un tagad šis burvis zina Harija vārdu...

Džesikai UDHS tika diagnosticēts divpadsmit gadu vecumā. Ilgu laiku viņai bija grūti sadzīvot ar smadzenēm, kuras pati nesaprata. Viņa pastāvīgi pazaudēja lietas, nespēja pabeigt iesāktos projektus un jutās tā, it kā ieguldītu daudz vairāk darba un pūļu nekā apkārtējie, vienlaikus arvien vairāk iepaliekot. Trīsdesmit divu gadu vecumā - bez naudas, šķīrusies un dzīvojot pie mammas - Džesika nolēma iedziļināties savos ar UDHS saistītajos izaicinājumos. Viņa atklāja, ka galvenais, lai orientētos un veiksmīgi funkcionētu pasaulē, kas nav radīta neiroatšķirīgām smadzenēm, ir nevis mēģināt tās salabot vai cīnīties pret to dabiskajām nosliecēm, bet gan izprast un sadarboties ar tām. Džesika skaidro, kā UDHS ietekmē ikdienas dzīvi, pievēršot uzmanību vadības funkciju traucējumiem, jutīgumam pret noraidījumu, uzmanības regulēšanas grūtībām un daudz kam citam. Grāmatā atradīsi arī UDHS pielāgotus ieteikumus, kas palīdzēs piemērot vidi, ikdienas rutīnas un sistēmas savām vajadzībām.

Sēriju "Virpulī" aizsāk trīs izcilu latviešu dzejnieku - Anatola Imermaņa, Amandas Aizpurietes un Māra Melgalva - sarežģīto likteņu, radošā gājuma un personīgās dzīves līkloči. Tas ir vēstījums par to, ka talants dzīvi nepadara vieglāku. Māris Melgalvs apzināti dzēš sevi no dzīves. Amanda Aizpuriete dzīvo uz robežas starp realitāti un dzeju. Anatols Imermanis spēlē dzīvi pats pēc saviem noteikumiem. Tas ir vēstījums par robežu pārkāpšanu, pašiznīcināšanos un radošu neprātu. Par lielu talantu un dzeju, kas paliek. Grāmatā iekļauti pašu dzejnieku stāsti, laikabiedru atmiņas, kritiķu vērtējumi un recenziju fragmenti.

Dziedināšana ir process, kurā kaut kas izstumts, noraidīts vai nepamanīts atrod sev pienācīgu vietu cilvēka iekšienē un tur iegūst mieru. Grāmatas autors ar lielu iejūtību un vienlaikus bez pārmērīgas smagnējības runā par sāpīgu tēmu - ievainojumiem, kas, savstarpēji savijušies, mēdz pārstāvēt gan individuālu, gan ģimenes un kolektīvo līmeni. Grāmata speciālistiem un katram, kam nepieciešamas zināšanas, atbalstot citus.

Aizkustinoši atklāts romāns par to, kā ir būt sievietei pasaulē un sabiedrībā, kas pakļauta konservatīvu tradīciju spēkam. Palestīna, 1990. gads. Septiņpadsmit gadīgā Isra tiek izrauta no grāmatu pasaules, apprecināta ar tēva izraudzītu vīrieti un aizsūtīta dzīvot uz svešo un biedējošo Ņujorku. Bezlogu istaba, vīra neiejūtība un vīramātes valdonība pamazām izdeldē meitenes naivumu un sapņus. Spriedze kļūst nepanesama, kad dzimtas pieprasīto dēlu vietā Israi cita pēc citas piedzimst četras meitas. Bruklina, 2008. gads. Isras vecākā meita, spītīgā un brīvdomīgā Deja, ir vidusskolniece, kura sapņo par patstāvību un studijām universitātē. Vecmāmiņa ir nelokāma: vienīgais veids, kā viņai nodrošināt kopienā cienītu nākotni, ir laulības ar pareizo vīrieti. Taču noslēpumaina vēstule apsviedīs kājām gaisā visu, ko Deja šķietas zinām par savu dzīvi un tuviniekiem.

Četrdesmit piecu gadu vecumā Grēta Pelēkā jūtas dzīves zenītā - viņai ir izcila figūra, teju pieaugusi meita, lielisks darbs brālēna Kaspara pasākumu aģentūrā un beidzot arī mīļotais vīrietis, kurš ilgu laiku izvairījies no attiecību formalizēšanas. Par savu lomu Kaspara mīlas trīsstūrī Grēta cenšas nedomāt. Romāna darbība risinās 2019. gadā. Tas ieved lasītājus aizraujošā un sarežģītā attiecību mudžeklī, kur ikviens kaut ko vēlas iegūt, un katram ir kaut kas slēpjams. Ir Vecgada vakars, valda viesību jautrība, visi atminas aizgājušo un ikviens uzrakstījis savu vēlējumu nākamajam, 2020. gadam. Jo tam taču jābūt izcilam, vai ne? Kas gan varētu noiet greizi?

Muhameda Esada-beja romāns ataino Austrumu atmosfēru, kur cīņa par naftu neizbēgami kļūst par cīņu par varu. Šī tēma izskan īpaši mūsdienīgi, ja atceramies naftas lomu Irānas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kur energoresursi joprojām ir cieši saistīti ar valsts ietekmi un starptautisko konfrontāciju. Grāmatā aprakstītā vēsturiskā realitāte izriet ārpus pagātnes robežām un veido dialogu ar tagadni. Esads-bejs pārliecina lasītāju, ka nafta ir ne tikai bagātības avots, bet arī viens no galvenajiem pasaules pārvaldības mehānismiem. Īpaši tāpēc "Asinis un nafta Austrumos" joprojām ir aktuāls darbs, kas palīdz izprast gan Austrumu pagātni, gan mūsdienu politisko realitāti.

Lūcijas Bērziņas, dz. Felsberga, autobiogrāfiskās atmiņas aptver trīs bērnības gadus bēgļu gaitās Krievijā Pirmā pasaules kara laikā, kur pārdzīvota revolūcija, "sarkanā" un "baltā" režīma maiņa, slimības, trūkums, lai 1920. gadā trīspadsmit gadu vecumā atgrieztos Latvijā. Ar viņai raksturīgām novērošanas spējām autore spilgti un izteiksmīgi zīmē tālaika cilvēkus un notikumus.

Sev un citiem par pārsteigumu Lorenstonas bibliotekāre Aurora Tīgārdena izbauda jaunās sievas satusu. Taču pēkšņi prieka un bezrūpības pilno ikdienu pārtrauc šausminošs notikums – Ro savrupmājas pagalmā tiek izmests detektīvseržanta Džeka Bērnsa līķis. Lai gan Auroras un policista savstarpējā nepatika nekad nav bijusi noslēpums, viņa vīrietim ļaunu nav vēlējusi. Vēl mīklaināka situācija sāk izskatīties brīdī, kad nozieguma izmeklēšanai Lorenstonā ierodas divi federālie aģenti. Vai notikušais jāuztver kā nelaimīga sagadīšanās, vai tomēr – šausminošs brīdinājums?

Dafnei allaž ir paticis, kā viņas līgavainis Pīters stāsta par abu iepazīšanos. Kā viņi satikās (vētrainā dienā), iemīlējās (ķerot vēja norautu cepuri) un pārcēlās uz viņa dzimto pilsētu ezera krastā, lai sāktu kopīgu dzīvi. Šis stāsts viņam padevās patiešām labi... līdz brīdim, kad Pīters saprata, ka patiesībā ir iemīlējies savā bērnības draudzenē Petrā. Un tā Dafnei nākas sākt jaunu stāstu - vienai skaistajā Veiningbejā bez draugiem un ģimenes. Toties viņa strādā savu sapņu darbu bērnu bibliotēkā un, apstākļu spiesta, ievācas dzīvot pie Petras bijušā drauga Mailsa Novaka, kurš vienīgais spētu saprast viņas izmisumu. Kurš gan var viņus vainot, ka šajā plānā iekļauti kopīgi vasaras piedzīvojumi un tīši maldinošu foto publicēšana? Protams, tas ir tikai skata pēc, jo Dafne taču nevarētu pāršķirt jaunu dzīves lappusi, iemīloties bijušā līgavaiņa jaunās līgavas bijušajā puisī... vai ne?

V. Vilerta dzīvesstāsts vēsta gan par skarbiem vēstures notikumiem, gan ilgstošiem un nozīmīgiem darba gadiem skolā. Četru mēnešu vecumā viņš uz mātes rokām lopu vagonos tiek aizvests uz Sibīriju. Bērnība paiet skarbā vidē stepju svelmē un ziemu saltumā. 1956. gadā Voldemārs atgriežas Latvijā, pievēršas izglītībai un strādā par skolotāju. Matemātika kļūst par viņa dzīves aicinājumu, bet skola - par vietu, kur uzkrājas pieredze, veidojas attiecības un nostiprinās skatījums uz dzīvi. Līdzās darbam atklājas arī personīgais stāsts: mīlestība, interese par garīgām vērtībām un iesaiste sabiedriskajā dzīvē. Šī grāmata piedāvā neparastu ieskatu cilvēka dzīvē dažādos laikos un apstākļos, no bērnības izsūtījumā līdz atbildīgam darbam skolā. Autors atklāj savu pieredzi, pārdomas un atmiņas par laikmeta nospiedumiem un skolotāja darba aicinājumu.

Oušens Vongs ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu amerikāņu dzejniekiem un rakstniekiem. Ar 2016. gadā izdoto debijas dzejas krājumu "Nakts debesis ar izejas brūcēm" Vongs iemantojis plašu atzinību, saņēmis prestižo T.S. Eliota balvu un citas godalgas. Vonga dzeja un proza tulkota vairāk nekā 40 valodās. Viena no straumēm, kas plūst caur krājumu, ir ķermeņa un seksualitātes pieredze. Vonga dzejas "es" pazīst vardarbību un alkas, maigumu un kaunu, kas pārtop valodā, vienlaikus izvērtējot teksta un ķermeņa attiecības: "Bet ja nu es tik un tā / izlauztos / caur ādas plāno lappusi" - dzejolis it kā uzsver, ka ir teksts, nevis ķermenis. Un otrādi - ķermenis kļūst par tekstu, kad melns mats veido burtu.

Aktierim, režisoram un Dailes teātra ilggadīgajam mākslinieciskajam vadītājam Kārlim Auškāpam (1947–2017) veltītā grāmata "Dzīvot no tā, kā nav" attīstījusies no mākslinieka dienasgrāmatām, vēstulēm, piezīmēm, intervijām, izrāžu recenzijām, kā arī no autores sarunām ar 37 mākslinieka laikabiedriem. Daži no viņiem - Ausma Kantāne, Pēteris Liepiņš, Lilita Ozoliņa, Raimonds Auškāps - jau devušies mūžībā. Arī viņiem veltīta šī grāmata. Kā cilvēkam dzīvot? - bija viens no Kārļa Auškāpa izrāžu galvenajiem jautājumiem. Un viņš meklēja arī pats atbildes dzīvē un mākslā gan padomju okupācijas gados, gan pārdzīvodams personīgu traģēdiju un pārmaiņu laiku visbrutālākos izaicinājumus. Kārli Auškāpu nodarbināja Latvijas teātrī reti sastopama filozofija, viņu interesēja transcendentālais, mistika, neredzamā pasaule un tās klātbūtne redzamajā. Būtiska tēma Kārļa Auškāpa dzīves garumā bija Latvija un tās cilvēkos ietvertais potenciāls. Vilšanās un depresijas māktajiem laikabiedriem viņš mainīja skatiena perspektīvu un attieksmi pret savu zemi, savu valsti.

Vecākā izmeklētāja Keta Frenka ir pieredzējusi daudz. Viņa ir atraitne, viena audzina dēlu, un vienlaikus viņa ir arī policiste, kura uzticas savam instinktam. Kad Keta tiek izraudzīta par policijas pilotprogrammas vadītāju, kurai jāsadarbojas ar Mākslīgā intelekta izmeklēšanas subjektu Slēgu pazudušo cilvēku meklēšanā, viņas instinkti darbojas pretēji Slēga loģikai. Tomēr, kad negaidīti aktivizējas divas iepriekš nepabeigtas izmeklēšanas, iespējams, tieši Slēgs būs vienīgais, kurš Ketai spēs palīdzēt.

Ozolmale ir pilsēta ar perfektu fasādi. Ielas šeit ir tīras, vara - stabila, un neērti jautājumi pazūd tikpat klusi kā cilvēki. Mēra dēls, septiņpadsmitgadīgais Kristofers Ozols, bauda privileģētu dzīvi un vēl nenojauš, ka tiks ierauts Ozolmales ēnu pasaulē. Tikai tad, kad pazūd arī viņa meitene Līva - vides aktīviste, tiek pielikts punkts bezrūpīgajām dienām. Kristoferam nāksies atšķetināt pilsētas noslēpumus vai arī kļūt par vienu no tiem. Romāns uzdod jautājumus par varu, atbildību, aizspriedumiem, pieaugšanu un trauslo robežu starp ziņkāri un risku. Tā ir spriedzes pilna, emocionāli daudzslāņaina stāsta mozaīka, kura noved pie galvenā jautājuma: vai zemes virsū ir iespējama paradīze un cik augsta maksa tiek prasīta, lai to iemantotu?

Dzīve reti notiek pēc plāna - biežāk tā izmet līkumu, apmet kūleni un atstāj tevi uz sēkļa bez mazākās nojausmas, ko iesākt tālāk. Atbruņojoši godīgi un ar humoru Kristina Kuzmiča atgādina: mēs darām labāko, kas ir mūsu spēkos, un ar to pilnīgi pietiek. Šis nav stāsts par to, kā kļūt par perfektu vecāku; gluži otrādi - tas ir savas nepilnības pieņemšanas manifests. Asprātīga, sirsnīga un iedvesmojoša, "Piebremzē, bet neapstājies" atgādina: ar tevi viss ir kārtībā. Tev jau ir vairāk spēka, atbalsta un humora, nekā tu spēj iedomāties. Un pat ja dzīve šobrīd skrien pārāk ātri - tu vari piebremzēt. Tikai neapstājies! Grāmata iedod tieši tik daudz spēka, lai izturētu vēl vienu dienu.

Drosmīga rokasgrāmata veselības uzlabošanai tagad un katru dzīves dienu! Ja nu sliktai pašsajūtai un slimībām - no depresijas un trauksmes līdz pat sirds un asinsvadu slimībām un diabētam - patiesībā ir viens cēlonis? Mūsu spēkos ir apturēt vai pat novērst hroniskas kaites, uzņemoties atbildību par savu organismu un parūpējoties par vielmaiņu. Dr. Keisija Mīnsa kopā ar brāli Kaliju Mīnsu šajā pārsteidzošajā grāmatā, apvienojot jaunākos pētījumus un personīgus stāstus, ne tikai sniedz izsmeļošus skaidrojumus par Labās enerģijas avotiem un, kas vismaz tikpat būtiski, šķēršļiem, bet arī piedāvā praktisku četru nedēļu plānu optimālas veselības iegūšanai.

Atklāts un emocionāli spēcīgs atmiņu stāsts par ceļu no skarbas bērnības Velsā līdz pasaules kino un teātra virsotnēm. Šajā grāmatā autors godīgi un bez izskaistinājuma vēsta par savu dzīvi, radošo izaugsmi, liktenīgajām lomām, sastapšanos ar izcilām personībām un cīņu ar alkohola atkarību. Tā ir dziļi personiska grāmata par talantu, vientulību, zaudējumiem un spēju piedot sev, noslēgta ar sirsnīgu vēstījumu mazajam zēnam, no kura viss sākās.

Romāns "Selīna, kā tev klājas?" tapis, iedvesmojoties no patiesiem notikumiem. Viena Sieviete, viena dzīve. Īsta Sieviete un īsta dzīve. Selīnai ir viss. Mīlošs vīrs, meitiņa un aizraujošs hobijs - deja. Tomēr kādu dienu šī pasaule sabrūk. Selīnas stāsts nav par nāvi, tas ir par to, kā turpināt dejot, kad mūzika ir apklususi. Ir vērts apstāties, ieraudzīt, sajust. Ir vērts izstāstīt un uzklausīt šīs Sievietes stāstu. Es redzēju tevi dejojam...

Kā lai dzīvojam līdzcietības pilnu dzīvi vardarbības un izmisuma laikmetā? Ko lai iesākam ar savu personīgo vilšanos un dusmām, ko jūtam tik netaisnīgā pasaulē? Savā jaunajā grāmatā Ričards Rors piedāvā sirsnīguma un cerību pilnu modeli mūsdienu pasaulei, kas balstīts jūdu praviešu pārlaicīgajā viedumā. "Lietu asaras" ir Rora būtiskākais darbs, pilnvērtīgi nodzīvotas dzīves kulminācija. Balstīdamies uz savu ceļojumu caur dusmām, skumjām un mīlestību, autors piedāvā dziļi personisku un universālu vēstījumu. Šajā grāmatā, kurā sendienu viedums nemanāmi saplūst ar mūsdienu izpratni, lasītājs tiek aicināts integrēt rīcību un kontemplāciju.

Dzīvot ar cieši savilktu dūri vai atvērtu plaukstu - tā ir izšķiroša izvēle. Šajā grāmatā plauksta tiek atvērta ar zinātkāri, paļāvību un uzticēšanos. Grāmatā lasītājs sastaps Bjērnu Natthiko Lindeblādu, kura atziņas ir aizkustinājušas un iedvesmojušas miljoniem siržu. Šī sastapšanās ikvienu iedrošinās atklāt to dārgumu, ko viņš jau nes sevī. Grāmatā rāms viedums mijas ar dzirkstošu humoru un patiesu cilvēcisku siltumu. Būt klātesošam, kad dzīve kļūst smaga, un rast klusumu, kad pasaule - skaļa. Grāmata apkopo Lindeblāda viedumu par to, kā "atpūsties tajā, kas ir", par drosmi būt neaizsargātam un par spēku, ko sniedz atvērta sirds. Viņš rāda, kā ar atvērtu plaukstu saņemt dzīves dāvanas un kā tās atlaist, kad pienācis laiks.

1959. gadā fanātisks baptistu mācītājs aizved savu ģimeni no Džordžijas uz Beļģu Kongo, lai īstenotu viņam tik svarīgo "tumsoņu" glābšanas misiju. Par šo neparasto un skarbo pieredzi vēsta viņa sieva un četras meitas, kas ļauj mums palūkoties uz visu no dažādiem skatpunktiem, ne tikai dzīvojot līdzi ģimenes dienišķajām rūpēm un dramatiskiem notikumiem, bet arī izbaudot autores arvien klātesošo ironiju un tēlaino valodu. Praisi paņem līdzi visu, kas šķietami varētu noderēt nomaļā Āfrikas ciematiņā, bet drīz vien atklājas, ka melnajā kontinentā nav noderīgas nedz viņu dārzeņu sēklas, nedz Svētie raksti. Ģimenes piecu sieviešu likteni ietekmē ne tikai Nātana Praisa aklā ticība, bet arī vēsturiski nozīmīgi notikumi - Kongo atbrīvošanās no beļģu kolonizatoriem ir saistīta ar lielvaru nežēlīgo cīņu par resursiem un ietekmes sfērām. Ģimene izirst, visi tās locekļi ir spiesti meklēt savu ceļu jaunajā situācijā, dodot mums vielu pārdomām par visdažādākajiem jautājumiem - ticību, rasu attiecībām, politikas morālo pusi, personisko atbildību, vainas apziņu, vērtībām un, protams, mīlestību.

Grāmata ir Latvijas Zonta e-kluba dāvana citām sievietēm pašapziņas stiprināšanai un aicina apzināties savu vērtību un balsi. Tā uzsver, ka patiesa brīvība sākas brīdī, kad sieviete pieņem sevi un uzticas savai iekšējai balsij. Idejas autore Anna Vintere kopā ar citām sievietēm radījusi darbu, kurā sievietes dalās savos stāstos par brīvību, pašapziņu un ceļu uz savas vērtības apzināšanos. Šī grāmata ir iedvesmas avots ikvienai sievietei, kura meklē drosmi būt pati.