Vai mīlestība pret sievieti spēj būt stiprāka nekā naids pret karu? Ja viņš dosies karā, tad kļūs par slepkavu vai tiks nogalināts. Ja viņš paliks mājās, tad nonāks cietumā vai tiks nošauts. Ar šādu izvēli jāsastopas jaunajam dramaturgam Hovardam Hendersonam. Citu vīru dedzīgā vēlme mesties cīņā ar neredzamu ienaidnieku viņam šķiet neizprotama, jo frontē viņš jau ir redzējis cilvēci no visnelāgākās puses, tāpēc arī nevēlas karot. Ja viņa paklausīs savai sirdij, tad tiks izstumta. Ja viņa rīkosies, kā pieņemts, tad mocīsies vientulībā. Ar šādu izvēli ir jāsastopas debitantei Vivianai Fosterei. Kad viņas kāzu dienā sākas karš, viņas atsvešinātais vīrs nekavējoties dodas uz fronti un viņa tiek atstāta viena Derbišīras lauku saimniecībā tālu prom no tās žilbinošās pasaules, kuru līdz šim bija pazinusi. Vai necilvēcīgajā karā ir iespējams atrast kaut ko skaistu? Vai Hovarda un Vivianas draudzība varētu novest pie kaut kā cita? Ko tagad izvēlēties - doties karā vai nekad vairs nespēt paskatīties acīs savai mīļotajai? Izglābt savu lielāko ienaidnieku vai nokļūt ellē?

Suminot sendienas, kopīgi atceramies Rīgas 49. vidusskolas otrā izlaiduma 1960. gada absolventus no b klases, kā arī tos, kuri 11 gadu laikā mācījās mūsu klasē, bet izglītošanos pabeidza citur. Sendienas, kuras sveicinām, ir arī manas. Tāpēc uzrakstītajā lasāmas personīgās atmiņas, pārdzīvotais un laika gaitā vēl no atmiņas nepagaisušais. Uz papīra liktais ir goda atdošana klases biedru un mūsu skolotāju sendienām, kas sākotnēji jau izpaudušās Rasmas Gurtlavas savāktajos un trīs burtnīcās apkopotajos pastāstos par savu dzīvi, izdarot to katram no uzrunātajiem. Tapušais ir sveicinājums un goda izrādīšana Rasmai par viņas pūlēm, vēl arī 64 gadus pēc skolas beigšanas, regulāri, nenogurstoši, neatlaidīgi pulcinot, nu jau gan tikai visus atnākt varošos.

Monogrāfijā apkopoti pēdējo 20 gadu laikā veiktie pētījumi par bronzas un senāko dzelzs laikmetu Latvijā. Rakstos aplūkots bronzas laikmets Latvijā kopumā, ražojošās saimniecības ieviešanās Latvijas teritorijā, bronzas apstrāde un tās nozīme sabiedrisko attiecību jomā, sakari un maiņa, akmens darba cirvju izmantošana un citi jautājumi.

Vai zināji, ka bērni, kas gribēja brālīti vai māsiņu, senāk gāja ķert vardes? Tā bija laba ēsma stārķiem, kas, kā zināms, atnes bērnus. Vai zini, ka bēbīši raud savā dzimtajā valodā? Franču mazuļi sāk raudāt zemā toņkārtā, balsij kļūstot arvien augstākai, bet vācu bērni – otrādi. Vai zini, ka grūtniecības laikā sievietes mēdz izjust kāri pēc dīvainām lietām – piemēram, ziepēm, zobu pastas, smiltīm vai krīta? Šī ir īpaša grāmata, kas veltīta lielākajiem no esības brīnumiem – bērniņa gaidīšanai un dzimšanai. Tā ir bagāta ar pārsteidzošiem faktiem, seniem ticējumiem, nostāstiem un anekdotēm no visām pasaules malām.

Vai zinājāt, ka pavisam vienkāršas pārmaiņas paradumos var mūsu mūžu un veselību ievērojami paildzināt? Grāmatā “Vecumdrošs” ir apkopota profesores Rozas Enas Kenijas 35 gadu pieredze geriatrijā, tostarp atziņas gan no viņas vadītā plašā TILDA pētījuma, gan no daudziem citiem jaunākajiem pētījumiem par dažādiem novecošanas aspektiem. Autore detalizēti izskaidro novecošanas bioloģiskos cēloņus un pierāda, ka mēs patiesi spējam kontrolēt 80% novecošanas faktoru, lai ne tikai dzīvotu ilgāk, bet pat dziļā vecumā būtu veseli un justos spēka, enerģijas un prieka pilni. Analizējot, kā uzturs, ūdens, ģenētika, stress, draudzība, dzīves mērķa esamība, sekss, fiziskās aktivitātes un smiekli ietekmē šūnu novecošanu, profesore Kenija zinātnisko teoriju izskaidro ikvienam lasītājam saprotamā veidā un izklāsta to virknē praktisku, nesarežģītu padomu, ko var sākt īstenot jebkurā dzīves posmā. Šī izglītojošā grāmata atklāj, kā rīkoties, lai saglabātu jaunību iespējami ilgāk, un pierāda, ka īstenībā esat tik jauns, cik jūtaties.

Mārja Kangro raksta: "Par ko tad stāsta "Neliec mani mierā"? Īsumā: par alkoholu mīloša pusmūža rakstnieka samierināšanos ar pasauli, līdzcilvēkiem un sevi. Darbība notiek Igaunijas Rakstnieku savienībai piederošajā tā sauktajā "nabaga rakstnieku namā" netālu no Tallinas centra. Tā ir brūna divstāvu koka māja, kurā ļoti lēti tiek izīrēti dzīvokļi tiem savienības biedriem, kuriem ir problēmas ar apdzīvojamo platību.".

Autore: "Es tik bieži nezinu, kas jādara, Ka nav pat vairs smieklīgi".

Starptautikā dzejas festivāla Page Break ietvaros izdota festivāla dzejas antoloģija ar visu autoru darbiem un to tulkojumiem latviešu valodā.

Kultūras mantojuma dienu ietvaros Latvija jau kopš 1995. gada izvēlas kādu nozīmīgu tēmu, iekļaujot dažādas interešu grupas un cenšoties sniegt pārsteiguma sajūtas, atvērt vērtīgu, sabiedrībai interesantu un iedvesmojošu objektu durvis, apvienot pūles, ieraudzīt, izcelt un sekmēt vērtību saglabāšanu, uzsvērt dažādību, stiprināt zināšanas, un nepazaudēt pieredzi. 2024. gada Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas kultūras mantojuma pieejamībai un drošībai. Uzmanība pievērsta trīs galvenajiem virzieniem: kultūras mantojuma publiskajai pieejamībai, piekļūstamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un drošībai, kas ietver arī sabiedrības atbildību un zināšanas par kultūras vērtību saglabāšanu.

Dzīve ir bīstama un neparedzama – pie šāda secinājuma nonāk Ugne, vēl nesasniegusi pilngadību. Un tagad auto avārijā gājis bojā pēdējais tuvais cilvēks, vecākā māsa Kristīne. Ugni no galēja izmisuma attur tikai atbildība pret māsas dēliņu, kā arī sīksīciņš cerības stariņš uz mīlestības sniegtu aizvēju. Bet vai viņa var paļauties uz Kalvi?

Korporatīvais romantiskais romāns. Kristīnes Jučkovičas debijas romāns “Nesaki ne jā, ne nē” attēlo vidi, kurā autore jūtas kā zivs ūdenī. Tomēr dramatiskie notikumi, kas risinās ap veiksmīgo farmācijas jaunuzņēmumu “Sitrum”, nodrošinot intrigu spriedzes romānu cienītājiem, ir tikai fons. Svarīgāka par tiem ir Kaijas, “Sitrum” direktores, atklāsme, ka četrdesmit piecu gadu vecumā viņas dzīve no ierastām sliedēm pēkšņi iekļuvusi neparedzētā turbulencē – un viņai nav ne jausmas, kur nonāks, no tās izkļuvusi. “Latvijas Mediji” oriģinālliteratūras redaktore Linda Kusiņa-Šulce: “Kristīne Jučkoviča paceļ augstāk latiņu tam, ko gaidām no autora debijas literatūrā. Viņas pirmais romāns, "Nesaki ne jā, ne nē", ir pārliecinošs un noslīpēts darbs, piedzīvojums gan korporatīvās romantikas – Latvijā reti pārstāvēta žanra – cienītājiem, gan arī ikvienam aizrautīgam lasītājam.".

Vārds var dot spēku un iedvesmot. Tas var nostumt mākoņus un ielaist svaigu gaisu telpā. Ar vārda pieskārienu var pamodināt cilvēku, domu, kustību. Šī ir pārdomu, vērojumu, spriedumu, mudinājumu, ierosmju un klusu čukstu grāmata. Ieva Brante mudina ne tikai sevi, bet arī līdzcilvēkus nepadoties, iet, domāt, ticēt, jo “Visumam nav citu roku kā mūsu.”.

Romānu “Bezkaunīgie veči” Anšlavs Eglītis sarakstījis pēc tam, kad viņa un Veronikas Janelsiņas mājās ieradusies kāda neuzvedīga jauna meitene, kura domājusi, ka veci cilvēki pasaulē vajadzīgi tikai tālab, lai apkalpotu jaunos. Rakstnieks šādam uzskatam nevar pievienoties un savā romānā pierāda, ka arī vecajiem dzīve vēl turpinās un arī viņi domā, jūt un pārdzīvo; veco paaudzi no jaunās šķir vienīgi gadu starpība un dzīves pieredze. Kura ir tā diena, kad pirmo reizi jāatskārš, ka jaunība palikusi tur aiz muguras? Visu laiku liekas, ka vēl jau stundiņa laika līdz tumsai. Un tad pienāk krustdēliņš un stingri noprasa: “Onkuli Viktor, cik tev gadu? Vai jau simts?” Anšlavam Eglītim kaut ko līdzīgu nācās uzklausīt, kad viņam bija apritējuši sešdesmit: viņa un Veronikas mājās ieradusies kāda meitene, kas bijusi stingri pārliecināta, ka tiesības ērti dzīvot ir tikai viņai, bet veču uzdevums ir jaunajiem pakalpot. Anšlavs toreiz pasmaidīja un sāka rakstīt romānu “Bezkaunīgie veči”… Šai romānā Anšlavs Eglītis smaida, arī smejas, pat drūmas pārdomas viņš paslēpj aiz smaida.

Māksliniece strādā pārsvarā eļļas tehnikā un dažādos žanros. Ainava, klusā daba, portrets, akts, kompozīcijas un arī grāmatu ilustrācijas.

Džona Perija aktīvais karadienests ir beidzies. Tagad viņš ir ciemata ombuds uz nomaļās Haklberijas planētas. Kopā ar sievu Džeinu Sagānu viņš nodarbojas ar lauksaimniecību, risina vietējo iedzīvotāju strīdus un priecājas par adoptēto meitu. Negaidīti pagātne no jauna ierauj viņus spēlē - viņiem piedāvā vadīt jauno koloniju Rouenoku, kuru apdzīvos kolonisti no lielākajām cilvēku pasaulēm. Bet Rouenoka izrādās citāda, nekā iepriekš stāstīts, un drīz vien abi cīnās ne tikai par savu, bet arī par kolonijas un visas cilvēces izdzīvošanu aizvien naidīgākajā Visumā. Vienlaikus nākas risināt arī jautājumu par lojalitāti - pret Rouenokas koloniju, Koloniālo Savienību, pašu ģimeni vai pret kaut ko pavisam citu. Vienas vieglas atbildes nav, un kļūdīties nav pieļaujams.

Ņujorkas elite. Divas ģimenes. Kas uzvarēs – naids vai mīlestība? Kad Helēna atgriežas Ņujorkā, kur ik uz soļa sastop atgādinājumu par traģisko māsas Valērijas nāvi, viņai ir tikai viens mērķis – atjaunot māsas reputāciju. Valērija un viņas mūža mīlestība Ādams tika atrasti miruši smalkā viesnīcas numuriņā, un kopš tā laika Ādama ģimene izmanto katru iespēju, lai vainotu Valēriju jauniešu nāvē. Tikai Helēna ir pilnīgi pārliecināta, ka māsa nav vainīga, un ir apņēmusies noskaidrot, kas notika patiesībā. Viņa sastop Ādama brāli Džesaiju, kuru viņai būtu jāienīst vairāk par visu pasaulē... Emocijas iet pāri malām, un Helēna ātri vien saprot, ka jūtām pavēlēt nav iespējams.

incukuroi ir sena japāņu māksla, kuras meistari ar zeltu labo saplīsušas lietas, atstājot labotās vietas redzamas. Trauslums tā kļūst par spēka un skaistuma simbolu. Kincukuroi principus var piemērot arī dzīvei, lai dziedētu gūtās emocionālās brūces. Ja zelta šuves salabotajos traukos kļūst par skaistu dekoru, tad sadziedētās traumas - par gara spēka apliecinājumu. Dzīve var saplīst kā trauks. Japāņu kincukuroi mākslā tādā mirklī sākas skaistuma radīšana, lauskas rūpīgi savienojot atpakaļ vienā veselumā. Spāņu psihologs Tomass Navarro mūs mudina tieši tāpat attiekties pret savu dzīvi un piedāvā izjustu un kontemplatīvu pieeju ciešanām, grāmatā minot reālus piemērus no savas prakses.

Monogrāfijas pamatā ir autores 2013. gadā aizstāvētais promocijas darbs "Tiesību normu efektivitātes problemātika un aktualitāte XX un XXI gadsimta tiesību socioloģijā", tajā veicot atsevišķas korekcijas atbilstoši pēdējās desmitgades aktualitātēm. Darba galvenais mērķis ir raksturot tiesību normu efektivitātes pētniecības konceptuālo attīstību, aktualitāti un nepieciešamību. Darba mērķis ir arī veicināt tiesību socioloģijas attīstību Latvijā, papildinot zinātniskās diskusijas par tiesību normu novērtēšanu un efektivitāti ar pasaulē atzītu mūsdienu tiesību sociologu atziņām.

Grāmatas izklāsts veidots kā viegli uztverams stāstījums par attiecīgā temata pamatjautājumiem, neiedziļinoties specifiskos regulējumos un nerisinot problēmjautājumus. Grāmata atspoguļo administratīvo tiesību pamatjēdzienu saturu un būtiskākos tiesiskā regulējuma elementus. Grāmatā ietverti skaidrojumi gan par visām administratīvā procesa stadijām (administratīvais process iestādē un tiesā, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpilde), gan nozīmīgākajiem administratīvā procesa tiesību pamatjēdzieniem atbilstoši augstskolā apgūstamajam administratīvā procesa tiesību kursam.

Monogrāfija veltīta seno laiku un arābu medicīnas zelta laikmeta izcilākajiem darbiem, kas gadsimtiem ilgi bija visu Eiropas mediķu rokasgrāmatas. Šie darbi ir papildināti ar dažiem nozīmīgākiem Hipokrata un Galēna rokrakstiem, kurus vieno pārdomas un norādījumi mācekļiem un jauniem ārstiem. Tas ir seno autoru humāns vēstījums, kas bija kā vaduguns mediķiem, bet tikai to atstarojumi sasniedza arī citus domātājus un filozofus. Savukārt seno autoru vēstījums topošajiem ārstiem ir palicis mazāk pamanīts, un tas ir apkopots šajā izdevumā ar papildu konteksta skaidrojumu, kas ļautu labāk saprast seno autoru rakstīto.

“Labrīt, briesmoni!” ir psihoterapeites piecu varonīgāko un neaizmirstamāko pacientu stāsti. Katram pacientam ir noslēpums, kas pamazām atklājas terapijas laikā. Viņi meklē psihoterapeites palīdzību, lai pārvarētu kādu sarežģījumu savā šī brīža dzīvē, bet apjauš, ka viņu ciešanu avots slēpjas daudz dziļāk.

Brinda Ceriņa ir latviešu literāte, dzimusi Kuldīgas rajona Rumbas ciemā. Viņas mīlestība pret valodu un literatūru veidojusi viņas dzīves ceļu, sākot no pirmajām publikācijām līdz kļūšanai par rakstnieci. Brinda studējusi latviešu valodu un literatūru, iegūstot skolotāja kvalifikāciju, kas vēlāk kļuva par pamatu viņas darbībai literatūrā. Brindas pirmais dzejoļu krājums "Promnākošais" iznāca 2006. gadā. Kopš tā laika viņa sarakstījusi vairākus dzejoļu krājumus un lugas, radot darbus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Viņas literārais redzējums bagātināts arī ar atdzejojumiem no ukraiņu un krievu valodas, sniedzot latviešu lasītājiem iespēju iepazīties ar citu kultūru dzeju un prozu.

Atmiņu rūgtenais vīns ; Šai īsajā mirklī ; Starp vārdiem ; Vakara pusē ; Ceļā uz svētnīcu.

20. gadsimta 90. gadi bija gan jauno valstu robežu izbūves, gan kādreiz nepārvaramā Dzelzs priekškara krišanas un Rietumu pasaules "iekarošanas" laiks. Tā bija pāreja no padomju sistēmas uz jaunu, dinamisku, izaicinājumu un risku pilno sabiedrisko iekārtu. Mainījās cilvēku sadzīve, pagātnē palika deficīts un rindas, apritē nonāca agrāk nepazīstamas preces un jaunas tehnoloģijas, mainījās arī cilvēku savstarpējo attiecību veidi. Grāmatas autors dalās savās atmiņās par piedzīvotajiem kurioziem un atgadījumiem laikā, kad sākām šķērsot robežas, iepazīt pasauli un visi kopā iet uz Eiropu.

Vienas kļūmīgas viesības draud iznīcināt visu. Tas ir nevainojami skaists vakars, kad Ebijas dzīve pārvēršas līdz nepazīšanai. Ebija un viņas labākā draudzene Sjēna apmierināti noskatās, cik aizrautīgi viņu vīri tērzē un smejas dārza nojumē. Neviens no viņiem nezina, ka šī būs pēdējā reize, kad viņu četrotne ir kopā. Ikdienas dzīves garlaicības un nobaudītā vīna iespaidā Ebija negaidīti piekrīt Sjēnas ierosinājumam uz vienu vakaru apmainīties ar vīriem, domājot, cik tas būs jautri – padzīvot citādu dzīvi kaut vai tikai uz dažām stundām. Taču tas, kas sācies kā izklaide, izvēršas īstā katastrofā visiem četriem iesaistītajiem. Palikusi divatā ar Sjēnas vīru Gregu, Ebija konstatē, ka viņš ir neparasti apburošs un pat iekārojams. Un šajā naktī notiek kas tāds, ko ne viņa, ne Gregs vairs nevar padarīt par nebijušu. Ebija izmisīgi vēlas pavēstīt patiesību savam vīram un Sjēnai, taču, kad Gregs sāk šantažēt viņu ar citu rūpīgi glabātu noslēpumu, Ebijai nekas cits neatliek kā vien klusēt. Un tad notiek neiedomājamais: Gregs piepeši pazūd. Vai viņš bēg no saviem noslēpumiem? Vai arī Ebija ir izdarījusi kaut ko briesmīgu, lai pasargātu savējos?

Filips Kvins ir izdarījis visu iespējamo, lai viņa dzīve šķistu ideāla. Tagad, kad jaunā vīrieša karjera ir uzņēmusi apgriezienus un viņam pieder dzīvoklis ar skatu uz iekšpilsētas ostu, agrākā ielu zēna dzīve ir palikusi tālā pagātnē. Taču pietiek uzmest vienu skatienu Setam, lai viņš to atcerētos... Filips ir apņēmies īstenot tēva pirmsnāves vēlēšanos un izpildīt savu pienākumu pret Setu. Viņam nenāk ne prātā, ka Sets tiešām kļūs par viņa brāli un tēvam dotais solījums pārvērtīsies par kaut ko būtiskāku. Seta nākotne šķiet nodrošināta – līdz brīdim, kad pilsētā ierodas kāda svešiniece. Viņa apgalvo, ka ieradusies Sentkristoferā, lai vāktu materiālus jaunai grāmatai, taču patiesie viņas izpētes objekti ir brāļi Kvini. Sievietes vēsā atturība Filipam šķiet intriģējoša. Viņš ir apņēmies atklāt svešinieces īstos motīvus, taču viņas noslēpums apdraud to dzīvi, ko brāļi ir iecerējuši Setam. Tas ir noslēpums, kas var izjaukt viņu ģimeni... uz visiem laikiem.

Četri neparasti talantīgi Osmaņu impērijas mākslinieki strādā pie slepena darba — zīmē ilustrācijas īpašai, sultāna pasūtītai grāmatai. Negaidīti viens no miniatūristiem tiek nogalināts — iespējams, tādēļ, ka neapdomīgi izpaudis kādam savas bažas par sultāna ieceres apgrēcīgo rietumnieciskumu. Kas ir šī grāmata, kāpēc tās zīmējumi būtu bīstami un kurš īsti nogalinājis Zarifu? Atbildes meklēšanai autors piedāvā visai neparastu paņēmienu — stāstījumā pamazām cits caur citu iesaistās it visi romāna varoņi, vēl neatšifrēto slepkavu ieskaitot, turklāt vārds tiek dots arī mākslinieku radītajām ilustrācijām — krāsām un tēliem.

Mazpilsētas tuvumā būvlaukumā tiek atrasta sena apbedījuma vieta. Būvdarbus pārtrauc, un pilsētā ierodas arheologu grupa, ko vada jauniņā Kellija Danbrūka. Pēkšņi sākas neparedzēti notikumi: izrakuma vietā mīklaini iet bojā vairāki cilvēki, Kellijai nākas strādāt plecu pie pleca ar bijušo vīru Džeiku, ar kuru sastapties diendienā ir tīrās mocības, un vēl ierodas noraudājusies sieviete, kura apgalvo, ka viņai zināms kāds briesmīgs noslēpums par Kellijas bērnību! Meklējot atbildes uz pēkšņi samilzušajiem jautājumiem, cenšoties restaurēt pagātnes notikumus, Kellija nonāk pie atklājumiem, kas sagriež viņas un arī citu cilvēku dzīvi ar kājām gaisā. Kurš būs laimētājs un kurš zaudēs šai spēlē ar cilvēku likteņiem?

Ar mīlestību un pozitīvu enerģiju piesātinātais romāns "Atvasara" ir par cilvēku attiecību trauslo pasauli, par ģimenes un patiesu jūtu vērtībām mūsdienu skatījumā. Iemīlējies cilvēks ir enerģijas pārpilns un motivēts pastāvīgi pilnveidot attiecības, kurās būt mīlētam. Mīlestība kļūst par ikkatra pamatvērtību. Patiesu mīlestību var redzēt, dzirdēt, sajust. Tā ir beznosacījuma citu cilvēku pieņemšana, kas vērsta uz katra iekšējo pasauli. Mīlēt nozīmē ielaist otru savā dvēselē. Romāna galveno varoņu likteņi pierāda to, ka alkas pēc mīlestības un tuva cilvēka atbalsta nezūd visa mūža garumā. Romānā dažādu vecumu, raksturu, interešu pārstāvji atklāj, ka iemīlēšanās ir visaizraujošākais, visnozīmīgākais personības attīstības process, kurā ir iespēja iepazīt pašam sevi un līdzcilvēkus. Grāmatu caurstrāvo atziņa, ka sabiedrības un personības attīstības problēmas pārsvarā ir saistītas ar patiesas mīlestības trūkumu. Romāna "Atvasara" varoņu dzīves stāsti rosina lasītājus ticēt, ka ikvienam ir dotas tiesības mīlēt un būt mīlētam, tikai ir jāiemācās kopt un saudzēt šīs dievišķās jūtas.

Vai pansionātā "Vakarbirzes" personālu iespējams aizstāt ar modernajām tehnoloģijām? Trīs dzīvesgudras dāmas Sīri, Irma un Anna Līsa ar savu rīcību mudina nezaudēt cilvēcību un atjēgties no pārliecīgas paļāvības uz iekārtām, lai gan absurdās situācijas allaž piedāvā visai jautrus mirkļus nama vienmuļajā dzīvē. Draudzenes aptver, ka dzīve sensoru, čipu, robotu un novērošanas kameru ielenkumā pamazām kļūst bīstama dzīvībai. Lai nepieļautu briestošo katastrofu, proti, apturētu sirmgalvju netīšu nogalināšanu ar mākslīgā intelekta vadītām tehnoloģijām, teju simtgadnieces ķeras pie ekstrēmas rīcības - sabotāžas un vandālisma.

Dzejprozas krājums uzdod jautājumus (“kā”?) un arī sniedz liriski sirreālas atbildes par iekšējā un ārējā, cilvēka apziņas un pasaules haosa mijiedarbību.

Dzejas grāmatā autore runā par vispārcilvēciskām tēmām un to velta Ukrainai, šīs zemes mātēm, ģimenēm, bērniem.

Starp dilstošo un pilno, medaino un vēso, nežēlīgo un maigo, starp sievieti un vīrieti, apelsīna „jā” un citrona „nē”. Ja būtu izgudrots „skaistā nezūdamības likums”, tad šī grāmata to pierādītu. Autore savā dzejā izvirzījusi uzdevumu nevis šokēt un apsūdzēt, bet liecināt un saglabāt. Piemēram to, kā medus krāsas mēness no namu horizonta kāpj augstu nakts zenītā līdz kļūst ierasti metāliski vēss. Šī grāmata ir atzīšanās mīlestībā. Arī „vaska vīram” aiz tirgus letes, gleznotājiem, un, protams, jūrai, kuras tuvumā šie dzejoļi sarakstīti.

Lielbritānijas princese Elizabete ir pavisam jauna meitene, kad pirmo reizi satiek Grieķijas princi Filipu. Vēstule pa vēstulei, skatiens pa skatienam, un viņai šķiet, ka Filips ir tas, ar kuru viņa vēlas pavadīt mūžu. Taču jaunais, simpātiskais jūras flotes leitnants Filips iemieso visu, no kā princesei teikts izvairīties. Nestabilitāti. Pārdrošību. Piedzīvojumus. Elizabetes tēvs, karalis Džordžs VI, uzzinot par meitas nodomiem, negrib pieļaut, ka topošā karaliene apprec svešas valsts princi ar tik apšaubāmu reputāciju. Tomēr Elizabete ir gatava riskēt, vienīgi paliek jautājums kādi ir prinča Filipa nodomi? Vai viņu vada mīlestība vai aprēķins?

Grāmatas saturs sevī ietver hronoloģiskā secībā apkopotus Jāņa Jaunsudrabiņa dzīves faktus, kas caurvijas ar viņa kā mākslinieka tapšanu un radošo darbību mākslas pasaulē. To iepazīt mums ļauj gan viņa paša atmiņas, gan laikabiedru stāsti, gan biogrāfu darbi.

Grāmata tapusi, atzīmējot mākslinieka Valda Buša 100. dzimšanas dienu. Izdevumā rūpīgi izpētīta māksliniekam raksturīgā krāsu valoda un unikālā stila nianses, piedāvājot lasītājam visaptverošu ieskatu Valda Buša mākslas pasaulē. Grāmata ir gan vizuāls, gan intelektuāls ceļojums, kas izgaismo vienu no sava laika izcilākā latviešu ainavu gleznotāja radošo ceļu un spožumu. Izpēte sniedzas dziļāk par otas triepieniem, atklājot V. Buša vizuālās valodas bagātību un dziļumu - caur krāsu, formu un māksliniecisko izvēļu saspēli.

utore sniedz atbildi uz jautājumu, kā domāt par feministisko mākslu postsociālisma situācijā, tātad arī Latvijas kontekstā. Lai tuvotos feministiskajai mākslai un aprakstītu tās iezīmes postsociālisma situācijā, Jana Kukaine izstrādā viscerālās estētikas vadlīnijas - tā ir inovatīva teorētiska pieeja, kas piedāvā reģistrēt mākslas un kultūras procesu feministisko jutīgumu, uzsverot dzīvotās pieredzes, intimitātes un iemiesota subjekta nozīmi. Viscerālās estētikas skatījums ļauj iekļauties Austrumeiropas "cita feminisma" noteiktajā dienaskārtībā, reizē izkopjot tā vietu mūsdienās aktuālajās feminisma un mākslas teorijās. Grāmatā autore izmanto feministiskās estētikas, mākslas filozofijas un afektu teorijas ietvarus, kuru uzmanības lokā ir ikdienas dzīve, vienmuļais, aptumšotais un baisais, kā arī ķermenis un afektivitāte.

Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija tapa kā atbilde uz nepieciešamību pētīt, izprast un skaidrot parādības, kas kopš 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimtā ir novērojamas pasaulē, kā arī ieplūdušas un nepārprotami ietekmējušas mūsdienu Latvijas teātri. Izdevumā vienkopus izlasāmas teorijas, personīgi pārspriedumi un ierosinājumi domāšanai par laikmetīgās skatuves mākslas praksēm. Antoloģijā iekļauti tādu autoru kā Hansa Tīsa Lēmana, Ērikas Fišeres-Lihtes, Tima Etčelsa, Milo Rau, Klēras Bišofas u. c. teksti.

Mārgaretai ir sajūta, ka nu viss sāk uzņemt īstos apgriezienus un viņa beidzot iegūs ilgi kāroto - sapņu darbu un ilgi gaidīto saderināšanos. Dzīve taču ir tik skaista? Priekšā ir daudzsološa nākotne. Taču dienā, kurai būtu jākļūst par laimīgāko viņas mūžā, notiek nelaime. Nonākusi slimnīcā, Mārgareta saprot, ka nekas nebūs tā, kā viņa izsapņojusi, un nāksies smagi cīnīties, lai pieņemtu jaunos apstākļus. Kad līgavainis, nespēdams samierināties ar notikušo, sāk no viņas attālināties, un darbu sāk vienmēr tik nelaipnais fizioterapeits Īans, Mārgaretai rodas sajūta, ka sliktāk vairs nevar būt. Tomēr dažkārt tas, ko negribam visvairāk, ir tieši tas, kas mums vajadzīgs, un patiesa mīlestība mūs atrod brīdī, kad to vismazāk esam gaidījuši.

Bija 1980. gads. Mazgadīgais Aigars Dortāns pastrādāja savu pirmo noziegumu un nokļuva cietuma pasaulē. Tas ir stāsts, kas balstīts uz patiesiem notikumiem un vēstīts autora balsī. Pēc laika, jau 2021. gadā, Zemgales rajona tiesa Dobelē piesprieda Aigaram Dortānam 18 gadus par slepkavību organizēšanu. Šobrīd autors izcieš cietumsodu Daugavpilī, kur arī top viņa grāmata. Toreiz cietums viņu nelaboja, bet pieņēma un audzināja. Zvērināts advokāts Egons Rusānovs par grāmatu raksta: "80. gadu Latvijas cietumus līdz mielēm es iepazinu savā profesionālajā darbībā. Un tas, ko es varu teikt – Aigara Dortāna stāsts ir īsts un patiess. Neviltots. Par detaļām neņemos spriest. Par būtību – gan.".