Sākot no seno ēģiptiešu godinātajām akācijām un lotosiem līdz Viktorijas laikmeta populārajai ziedu valodai un Vinsenta van Goga un Džordžijas O’Kīfas mākslas darbiem - cilvēki jau izsenis dabā ir mēģinājuši saskatīt jēgu. Augiem bieži tikusi piešķirta nozīme, tie izmantoti pārtikā un ārstniecībā, saistīti ar mitoloģiskajiem varoņiem un svētajiem vai abstraktiem jēdzieniem un īpašībām, piemēram, daili, spēku un šķīstumu. Savijot kopā botāniku, mitoloģiju, folkloru, reliģiskos tekstus un gadsimtiem ilgo vizuālās mākslas un literatūras vēsturi, šī elegantā, bagātīgi ilustrētā uzziņu grāmata iepazīstina ar vairāk nekā 50 dažādu augu slēpto simboliku un nozīmi kultūrā.

Šajā stāstu krājumā klāt vēl nākusi arī labsirdīgas mistikas deva, izpaužoties gan 1. Pasaules kara notikumu atspulgos Vidzemes ainavās un cilvēku dzīvēs, gan fantasmagoriskajās sapņu dēkās kopā ar dažiem baisākajiem 20. gadsimta diktatoriem. Stāsts ir par to, ka cilvēki dzīvoja un nomira arī pagājušajā gadsimtā, un tur viņiem dažādi klājās. Mazliet neierasts, latviešu literatūrā iepriekš vēl neaplūkots ir aspekts saistībā ar to obligāto dienestu padomju armijā, ko nācās piedzīvot augstskolu studentiem, kurus piespiedu kārtā padarīja par rezerves virsniekiem. Arī tā vairākām latviešu paaudzēm bija vesela citādā pasaule, vienlaikus pilna pārsteidzošas bezjēdzības, neizdzēšama rūgtuma un tostarp arī rēcīga uzjautrinājuma. To gluži noteikti vajadzētu lasīt gan zēniem, gan meitenēm.

Ceturtais dzejoļu krājums „Cilvēks bez noteikta dzīvesveida” veidots kā ceļojums liriskā varoņa sociālo traumu psihoģeogrāfijā. Ko nozīmē novecot laikā, kad „jaunākās ziņas” vairs nespēj pārsteigt, kad pilnīgi viss, kas notiek pasaulē, tajā pašā mirklī nonāk ikviena cilvēka dienišķās informatīvās telpas pašos tuvākajos slāņos? Izteikta dzejas valodā, ikdienas jaunumu plūsma iegūst jaunu un svarīgu nozīmi, kuru grūti pamanīt aizņemtības ņirbā. Krājumā dokumentēta šķietami banāla „baltā, heteroseksuālā pusmūža vīrieša” personiski iekšējā un pārpersoniski atkailinātā dzīves un attiecību pieredze mūsdienu pasaulē, taču tā spēj vienādot un vienot ikvienu no mums, ar poētiskiem līdzekļiem padarot tekstu par intīmu un apzinātu piedzīvojumu. Dzejoļu krājumu raksturo konceptuāli pārdomāts poētisko paņēmienu izmantojums, piemērojot katrai no atšķirīgām notikumu un pārdzīvojumu sfērām savu formas un satura sintēzi. Neiekļaujoties kādā no latviešu mūsdienu dzejas plūsmām un paaudzēm, Ilmārs Šlāpins aktīvi piedalās kopējā dzejas dialoga uzturēšanā, jaunas dzejas valodas iespēju izzināšanā un apguvē, spēj uzrunāt gan pieredzējušu lasītāju, gan pusaudžu auditoriju.

Grāmatā ir 122 dzejoļi, kas sakārtoti vairākās nodaļās. Tajā atradīsiet arī rindas, kas noderēs, ja gribēsiet uzrakstīt kādu jauku vēlējumu radiem vai draugiem svētku reizēs.

Vēstules, kuras es esmu sev uzrakstījis pats; Neesošo kalnu atbalsis; Tavas acis manos sapņos nekad nepazūd; Es esmu tikai blakus saulstariem, vējam un rasai; Tāds klusums kā koku zari bez lapām; Balss taču jau ir bijusi; Pieskaršanās aizliegtajam lai notiek kaut kur citur; Ar pirmo vārdu nekad nepietiek; Tas, ko es vasarai neatļāvu; Vārdi, kurus es nevaru nepierakstīt; Tikai mazi, nenobružāti patiesības akmentiņi; Lasīt leduspuķu rakstus.

Kādas viesnīcas numuriņā tiek noslepkavota jauna sieviete. Nav nekādu pavedienu, kas vestu uz pēdām vainīgajam. Šis noziegums satriec visus vietējos. Viņu vidū ir arī Hanna, gādīga sieva savam aizņemtajam vīram un māte piecgadīgajai meitiņai. Lasot šausminošās ziņas par šo lietu, viņa jūtas pateicīga, ka var dzīvot mierīgu ģimenes dzīvi un satraukties tikai par to, ko gatavot vakariņās. Bet viss mainās brīdī, kad Hanna vīra kabatā atrod atslēgu no viesnīcas, kurā notikusi slepkavība. Kādēļ šī atslēga atrodas pie viņa? Un kādēļ viņš liktenīgajā vakarā mājās bija pārradies vēlāk nekā parasti?

Lilī bērnība aizrit, cīnoties par mammas uzmanības druskām. Mammas gandrīz nekad nav mājās, un retajās reizēs, kad viņas tiekas, šī klātbūtne īsti nav ne fiziska, ne emocionāli veldzējoša. Lai gan mamma apgalvo, ka strādā, lai meitai viss būtu, patiesībā Lilī ir spiesta rūpēties par sevi pati. Pēc daudziem gadiem Lilī beidzot uzdrošinās pati kļūt par mammu, bet kā lai tiek galā ar šo svarīgo uzdevumu, ja ir bijis tikai paraugs, kam negribas līdzināties? "Dabiska uzvedība" ir stāsts par mātes lomu un mantojumu, ko mātes nodod savām meitām. Par to, vai ir iespējams sniegt citam to, ko pats nekad neesi saņēmis. Par to, cik nedabiski grūts var izrādīties tas, kas tiek uzskatīts par visdabiskāko.

Traļmeistars, savā ziņā pārliecinoši klasiskā stilā izturēts garstāsts, jau ar pirmajām teksta rindām ievelk lasītāju savā tralī un neizlaiž no tā līdz pat vēstījuma beigām. Galvenā varoņa Raimonda dzīve atainota tāda, kādu autors skatījis, bērnībā dzīvojot piekrastes ciemā un zvejojot kopā ar tēvu. Stāsta varoņu - zvejnieku, traļmeistaru, mehāniķu un kapteiņu - ikdienas dzīve bija smags un bīstams darbs jūrā, un viņi nemaz nespēja iedomāties savu likteni citādu. Stāstam ir sava individualitāte - dzīve pie jūras pagājušā gadsimta 50. gados iezīmēta gandrīz vai ar fotogrāfisku detaļu ticamību, neizskaistināta un tieši tāpēc tik cilvēcīga.

“Dievišķā komēdija” ir viens no nozīmīgākajiem viduslaiku literatūras darbiem, kuru uzrakstījis itāļu dzejnieks Dante Aligjēri (Dante Alighieri, 1265–1321) ap 1320. gadu. Šis episkās dzejas darbs ir ne tikai literāra meistardarba paraugs, bet arī vēsturisks, filozofisks un teoloģisks traktāts, kas attēlo cilvēka dvēseles ceļu pēc nāves. Dzejoļi, kas sastāv no trīs daļām — “Elle”, “Šķīstītava” un “Paradīze” — atspoguļo ceļojumu cauri trim pasaules līme­ņiem, kas simbolizē cilvēka morālo ceļu no grēka uz atpestīšanu un garīgo izcilību. “Dievišķā komēdija” ir atzīta par vienu no pasaules literatūras pamatakmeņiem. Tās ietekme ir bijusi milzīga gan literatūrā, gan mākslā, gan filozofijā un teoloģijā. Šis darbs ir pamats vēlākajai renesanses literatūrai un filozofijai. Tas tiek uzskatīts par mūžīgu cilvēces klasiku. Dante Aligjēri izveidoja izsmalcinātu un simbolisku pasauli, kas ne tikai atspoguļo viduslaiku reliģiskos uzskatus, bet arī piedāvā refleksiju par cilvēka dzīves jēgu un mērķi.

Jāņa Tomaša dzejoļos iezīmējas īpašais stils, nesajaucams ar citiem; metaforas ir filigrāni izvirpotas vai izlietas kā laimes. Tā savdabīgā formā ietērpta daudziem pazīstama ikdiena. Dzejā gan salapo, gan uzzied visnegaidītākie dzejas tēli, ko uzbur salīdzinājumi un citi izteiksmes līdzekļi. Tomaša dzeja ir vīrišķīga, ko dažās vietās var pielīdzināt mačo izpausmēm, taču vienlaikus aizkustinoša un neaizsargāta, tostarp, pašironiska. Dzejnieka izteiksmes veids nepārstāj valdzināt un turpinās piedzīvojumi, sekojot dabā un iztēlē izjustajam. Te izteikti manāma gan autora, gan viņa liriskā līdzinieka attīstība. Krājumā jaunības pieredzi papildina dzīves jēgas meklējumi un tāda kā akmentiņu sviešana nākotnē.

Rīkas Pulkinenas romāns ir meitenības un varas izmantošanas autopsija, spožs pētījums par to, cik jaudīgi un mierinoši mēdz būt sadomājumi, cik trausla ir atšķirība starp mīlestību un spēli. Septiņpadsmitgadīgā Filipa Lākso tiek atrasta mirusi savas mājas pagalmā. Nekas neliecina par noziegumu, un visi, kas meiteni pazinuši, stāsta, ka viņai nav bijis pašnāvniecisku tieksmju. Tiesa, brīžiem šķiet, ka viņi nerunā par vienu un to pašu cilvēku. Ikkatrs romāna personāžs Filipu redz atšķirīgi, kā spoguli savām fantāzijām, dusmām, centieniem, saviem mierinājumiem un brīvības meklējumiem, un izmanto šo konstruēto tēlu saviem mērķiem. Taču lasītājam visu laiku jādomā par to, kurš ir īstais stāstītājs.

Kad Bizantijas princese Teofana 972. gadā ceļo uz Romu, lai apprecētos ar Oto II, viņai sākas jauna dzīve tālu no dzimtenes. Ķeizara galmā valda skarbi likumi. Teofanai sevi jāpierāda, lai nekristu par upuri politiskajām intrigām. 980. gada vasarā Teofana laiž pasaulē ilgi gaidīto troņmantnieku. Nejauši par šī nozīmīgā notikuma liecinieci kļūst zemnieku meitene Juta, kura kā savu dzīves mērķi izvirza kļūt par Teofanas kalponi. Teofana ir viena no lielākajām sieviešu personībām vēsturē — vācu ķeizariene no Bizantijas un Oto II, viņas lielās mīlestības, dzīvesbiedre un padomdevēja. Spožums un laime, bet arī traģika un nāve pavada Teofanu viņas pārāk īsās dzīves ceļā.

"Ģirta Koknēviča prozas debija ir ļoti savdabīga - autobiogrāfiskos notikumos balstītais, pasauli pazemīgi pētošais dzīves vērojums mijas gan ar viediem, gan šķietami naiviem secinājumiem par cilvēka lomu lielajā dzīvē. Šeit baisais organiski sadzīvo ar smieklīgo, nežēlība - ar vieglprātību, sāpīgais - ar alkām pēc laimes, vienkāršais, pat primitīvais - ar pašas dzīvošanas absurdu. Puškina ielas buru skola ir arī neparasti spilgts laikmeta tēlojums, kas vērties stipri plašāk tveramā vēstījumā par Latvijas sabiedrības pārejas posmu no PSRS uz neatkarīgu valsti. Šo laiku nepieredzējušajiem Ģirta Koknēviča stāsts varētu kļūt par drošu ceļvedi patiesajā Latvijas vēsturē" Lauris Gundars.

Ingas Gailes luga vispirmām kārtām ir nevis Asjas Lāces dzīvesstāsts, bet gan vēstījums par to, kā nu kurš to ir stāstījis, kurš tagad to stāsta un kāpēc jebkurš portretējums ietver sava veida vardarbību. Vardarbība izpaužas, atražojot uzskatus, piemēram, kad normalizējam priekšstatu par sievietes "dabisko lomu" aprūpēt. Ja pasaule turas uz stāstiem par pasauli, tad svarīgi apzināties, ka mūsu stāstītais bieži vien ir nekas cits kā tulkojumi iepriekšējo paaudžu teiktajam, kas pats, savukārt, ir tulkojums citam tulkojumam — un tā arvien. Sliktā māte ir kritisks, trāpīgs un asprātīgs skatījums uz ilūzijām, kuras uztur tradicionālie naratīvi par latviešu (sieviešu) vēsturi, kā arī — aizkustinoša domas kustība, precīzs žests, kas nevis nosoda, bet uzņemas atbildību.

Rejam ir 57 gadi, un viņš neprot dzīvot sabiedrībā. Tā satrauc, biedē un apdraud. Viņa pasauli spēj sakārtot vien cilvēku un dabas vērošana, kā arī enciklopēdiskās zināšanas par putnu, zivju, molusku un augu nosaukumiem. Un Vienacs, patversmes suns, ko Rejs paņem, lai cīnītos ar žurku invāziju mājas bēniņos. Bet tad viss piepeši mainās. Lakoniskā, trauslā un neizskaistinātā valodā Sāra Baume atklāj lasītājam divu dziļi traumētu būtņu satikšanos un nedrošo vēlmi būt vajadzīgiem. Grāmata ir pilna sāpīgu pagātnes noslēpumu, ko autore atklāj lēnām un negribīgi, liekot lasītājam meklēt mājienus un atrisinājumus pašam, atstājot viņa ziņā arī to, kā un kurā brīdī romānu pabeigt.

Romāna galvenās tēmas ir karš un mīlestība. Tā darbība norisinās uz 1. un 2. Arcahas kara fona Armēnijas galvaspilsētā Erevānā un kādā Azerbaidžānas nemitīgo apšaužu skartā pierobežas ciemā. Galveno sižetisko līniju veido mākslinieka Arama un Arusas laulības krīzes tēlojums un azerbaidžāņu meitenes Leilas un armēņu puiša Vahaga aizkustinošais mīlas stāsts. Daudzas karā sakropļoto un kritušo cīnītāju ģimenes piedzīvo skarbus laikus un ir spiestas cīnīties par kailo dzīvību. Atsvešināšanās, morāla degradācija, ienaidnieka dehumanizācija atklājas vairākās spilgtās romāna epizodēs. Romāna galvenajam varonim, māksliniekam Aramam, sarkanās krāsas vienmēr šķiet par maz, lai attēlotu kara radītās traumas. Sarkanais kļūst par vardarbības un agresijas iemiesojumu, pārstājot būt tikai dzīvības, mīlas un kaisles krāsa.

Autore saka: "Ļoti sen kāda sieviete man izstāstīja savu dzīves stāstu. Skaudros teikumos un skopos vārdos attēlotais notikums iecirtās manā apziņā, un to vairs nevarēju aizmirst. Stāsts šķita tik ļoti pretrunā ar visu, ko spēju pieņemt, ka bija grūti tam ticēt. Tomēr stāstītājas acīs ieraudzīju patiesas, bezdibenīgas skumjas, un es noticēju, lai gan pieņemt to tik un tā nespēju. Doma dzina uz priekšu domu, negribot sāku prātot, kā viņas vietā būtu rīkojusies es: cīnītos vai samierinātos? Vai man pietiktu spēka un jaudas pārdzīvot ko tādu? Ilgi meklēju formu, kādā varētu ietērpt šo stāstu. Kā varētu atklāt baisā notikuma iemeslus un sekas, līdz mana izvēle apstājās pie detektīvžanra. Dzīvodams manī un gaidīdams savu kārtu, stāsts bija kļuvis daudz plašāks, ieguvis citas, dziļākas, dimensijas, tomēr arī šodien tas uzdod vairāk jautājumu, nekā spēju atbildēt".

Vienkāršam Kalifornijas puisim izdodas ne tikai iestāties elitārā Jaunanglijas koledžā, bet arī tikt uzņemtam vēl elitārākā kompānijā, kas sava harismātiskā pasniedzēja vadībā apgūst sengrieķu valodu un dzīvo nošķirtā snobu pasaulē. Kad viņi sper nākamo soli savā vēlmē izzināt antīkās pasaules noslēpumus, šī iluzorā konstrukcija sāk jukt un brukt, saskarē ar draudīgo realitāti atklājas pavisam citas viņu iedabas šķautnes, līdz pēdīgi viņi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē nokļūst kraujas malā. Donnas Tartas "Slepenā vēsture" nav parasts detektīvs. Tas ir aizraujošs psiholoģiskais trilleris, kas piedāvā ne tikai lielisku izklaidi, bet arī bagātīgu vielu pārdomām. Pati autore saka, ka, atšķirībā no tradicionālajiem detektīviem, šis stāsts nemeklē atbildi uz jautājumu: "Kas to izdarīja?" Tā kā atbilde uz šo jautājumu ir zināma jau no pirmajām lappusēm.

Upes krastā Elisondo tiek atrasta nogalināta jauna meitene. Notikušais atgādina par citu noziegumu, kas ticis paveikts pirms dažiem mēnešiem, un piepildās izmeklētāju sliktākās nojautas: tas ir sērijveida slepkavas roku darbs. Lieta tiek uzticēta inspektorei Amaijai Salasarai, talantīgai un apņēmīgai izmeklētājai. Apkaime, kurā notikuši noziegumi, Amaijai ir pazīstama kopš bērnības. Tagad darba pienākumu dēļ Amaija ir atgriezusies vietā, no kuras vienmēr vēlējusies aizbēgt, turklāt viņai ir jāatrod slepkava. Vietējie notikušajā labprāt vainotu radījumu no basku mitoloģijas – bashaunu vai Neredzamo sargu, bet Amaija ir profesionāle, viņa neļaus māņticīgiem uzskatiem novērst sevi no mērķa. Tomēr Amaijai nāksies cīnīties ar pašas pagātnes dēmoniem, kā arī noskaidrot, vai pastrādātās slepkavības tiešām ir rituāls noziedznieka darbs vai arī ir iesaistīti daudz tumšāki spēki.

"Šī grāmata ir veltījums visiem pāriem, kuri kopā noveco. Un, ja tā palīdzēs sajusties svarīgiem, vērtīgiem un vajadzīgiem, tā jau varētu būt visai liela uzvara. Jo veiksmīgi senioru pāri līdzcilvēkiem apliecina, ka ir vērts dzīvot" (Gatis Līdums).

Šis ir ceļvedis pašam uz savu sirdi! Autore tajā dalās ar informāciju un paņēmieniem par to, kā būt pilnībā vienotam ar sevi: ar ķermeni, prātu un dvēseli. Tikai esot vienotam ar paša sirdi un spējot par to parūpēties, iespējams patiesi sazināties ar citiem.

Ar jēdzienu "varonis" visbiežāk saprotam cilvēku, kurš paveicis kaut ko izcilu, neparastu, leģendāru. Taču vai bieži esam domājuši par to, cik daudz varoņu ir mums apkārt ikdienā? Tie ir "parastie varoņi" - cilvēki, kurus neapraksta prese un neizgaismo zibspuldzes, tie, kuri klusi, bet ar pārliecību ik dienu dara darbus. Glābt cilvēku un dzīvnieku dzīvības. Atteikties no paša slavas, lai ziedotos lielākiem mērķiem. Izvēlēties ģimeni pāri visam. Vai tā nav varonība? Tieši par šiem cilvēkiem varam lasīt krājumā. Tie ir ļaudis, zem kuru šķietami raupjās, ikdienišķi pelēkās vai, gluži otrādi, radikālās un citiem nesaprotamās ārienes slēpjas karsta sirds, kas ilgojas tikt sadzirdēta. Pārnākšana; Apmīļotāja; Akvārijs; Džā; Baznīcas lilija; Uzpīkstināt; Eglīte; Tikt vaļā; Brīvroku režīmā; Tuksnesis

Šī nelielā, bet vispusīgā grāmatiņa ir lielisks ilustrēts ceļvedis, kas palīdzēs pazīt un saprast smalkos vizuālos mājienus, ar kuriem jūsu mīlulis pauž savas izjūtas dažādās situācijās. Jo vairāk pamanīsim un ieklausīsimies cilvēka labāko draugu vēstījumā, jo labāk spēsim palīdzēt viņiem justies droši un laimīgi. Suņu ķermeņa valodas nianses ir grūti ietērpt vārdos, tāpēc to palīdzes saprast zīmējumi.

2023. gada septembrī Saimonam Boasam tika diagnosticēts rīkles vēzis. Būdams tikai 46 gadus vecs, viņš uzzināja, ka slimība nav ārstējama. Nākamā gada laikā viņš apkopoja savas pārdomas par dzīvi grāmatā "Miršanas ceļvedis iesācējam". Grāmata izdota pēc Saimona nāves. Ar apbrīnojamu vieglumu runājot par nenovēršamo, Saimons cildina dzīvi un aicina mūs saskatīt un novērtēt visu jauko, ko tā sniedz, – gan ikdienišķus sīkumus, kam bieži nepievēršam uzmanību, gan lielās pasaules likumsakarības. ... grāmata tikai daļēji ir par miršanu. Lielākoties tā tomēr ir par dzīvošanu un dzīvi. Gandrīz paradoksālā veidā esmu atklājis, ka patiesi pozitīvs skatījums uz esamību man ir palīdzējis pilnībā pieņemt neesamību. Nu jau tās pat neuzskatu par pretstatiem.

Likteņa izspēlētajā spēlē Mimo iedalītas sliktās kārtis. Viņš piedzima nabadzīgā ģimenē un kļuva par ne pārāk godājama skulptora mācekli. Tomēr viņa rokām piemita ģeniāls talants. Violu Orsini, šķiet, svētījušas visas iespējamās fejas. Būdama prestižas ģimenes mantiniece, bērnību viņa pavadīja Dženovas pils paēnā. Tomēr Viola bija pārāk ambicioza, lai pieņemtu dzīvi, kādu viņai bija paredzējusi ietekmīgā ģimene. Šiem abiem nekad nebūtu vajadzējis satikties. Jau no pirmās tikšanās reizes starp viņiem rodas saikne, un viņi zvēr nekad nešķirties. Viola un Mimo nevar nedz dzīvot kopā, nedz ilgi būt šķirti. Sasaistīti ar nepārvaramu pievilkšanas spēku, viņi kopīgi izdzīvo divdesmitā gadsimta nemierīgos notikumus. Par spīti likteņa lemtajam, Mimo kļūst par slavenu mākslinieku, bet ko gan ir vērta slava, ja jāzaudē Viola?

Grāmata ir uzrakstīta nedaudz citādāk, nekā autoram raksturīgajā „Miera ārsta padomu” stilā, tomēr tajā ir ne mazāk noderīgas informācijas. Šeit doktors Kudrjavcevs pirmo reizi parāda sevi kā skolnieku dialogos ar Skolotāju, un šie dialogi mijas ar personīgām atmiņām, kas arī sniedz informāciju, ilustrējot Skolotāja vārdus un autora domas. Pēc grāmatas izlasīšanas jūs sapratīsiet, ka cilvēka iespējas patiesi ir neierobežotas, vienīgi jānovirza sava enerģija pareizajā virzienā. Grāmata krievu valodā.

Piecpadsmitajā gadsimtā Ķīnā Metāla Čūskas gadā atšķirīga statusa ģimenēs piedzimst divas meitenes, tomēr liktenis viņām bija lēmis satikties un atbalstīt vienai otru visa mūža garumā. Tanu Juņsjaņu pēc mātes nāves uzaudzina vecvecāki, kuri, neskatoties uz Konfūcija uzskatu, ka "izglītota sieviete ir bezvērtīga sieviete", vēlas savas zināšanas medicīnā nodot mazmeitai. Viņas vienaudzi Meilinu māte, pieprasīta vecmāte, audzina viena. Abas meitenes jau agrā vecumā uzzina par sieviešu slimībām, no kurām daudzas ietekmē arī bērnu dzimšanu. Meitenes ātri sadraudzējas un zvēr būt draudzenes uz mūžu, daloties otras priekos un centienos. "Nav dubļu, nav lotosa", viņas sev atkārto, – no grūtībām var izaugt labestība, posts var pārtapt triumfā. Iepazīstot vīriešu pārvaldīto medicīnas pasauli, Juņsjaņa cīnās pret ierobežojumiem, kam tiek pakļautas sievietes. Vai viņai izdosies pārraut tradīciju žņaugus, lai ārstētu jebkura sabiedrības loka sievietes? Vai draudzības spēks atbalstīs viņas centienus vai apgrūtinās tos? "Tanas kundzes sieviešu loks" ir brīnišķīgs stāsts par sievietēm, kuras palīdz citām sievietēm, un vienlaikus tas izceļ gaismā kādas apbrīnojamas sieviešu ārstes devumu, kura dzīvoja 15. gadsimtā, bet tiktu augsti novērtēta arī mūsdienās.

Psihoterapeits Gatis Līdums saka: "Sirds stunda" ir grāmata, kurā iespējams satikt vienu no pasaules kalibra psihoterapijas grandiem. Šī būs satikšanās no sirds uz sirdi - no Jaloma sirds uz jūsējo. Jā, grāmatā lasīsiet par citu cilvēku asarām, skumjām, prieku, gandarījumu un daudzām citām emocijām. Ļoti dažādu cilvēku raibi raibos stāstus. Taču visam pāri jūs jutīsiet Meistara Jaloma paša sirdi, kurai rūp palīdzēt cilvēkiem atrast sevi, piedošanu, virzienu dzīvē un citas būtiskas lietas. Šī grāmata ielūdz paviesoties Meistara kabinetā un sirdī. Un var gadīties, ka šāds ielūgums jūsu pastkastītē iekrīt tikai reizi dzīvē. Tā reize ir tagad".

Tifijai Mūrai vajag lētu īres dzīvokli, turklāt ātri. Leons Tūmejs strādā pa naktīm, un viņam vajag naudu. Abu draugi viņus uzskata par neprātīgiem, bet risinājums ir izcils: Leons dzīvoklī mitināsies pa dienu, kamēr Tifija ir darbā, savukārt pārējā laikā mājoklis būs viņas pārziņā. Taču neatlaidīgs bijušais puisis, prasīgi klienti darbā, nepatiesi apsūdzēts brālis un, protams, fakts, ka abi dzīvokļa biedri vēl aizvien nav tikušies, novedīs pie atklājuma, ka ideālās mājas iespējams radīt tikai tad, ja lietošanas pamācība tiek izmesta pa logu...

Brāļi Kārls un Rojs Opgāri dzīvē daudz sasnieguši. Vai vismaz tik daudz, cik nu tādā nelielā kalnu ciemā kā Ūsa ir iespējams. Te viņi ir izkarojuši sev ceļu līdz pašai augšai: Kārls vada smalko Ūsas Spa viesnīcu, bet Rojs kaldina ambiciozu plānu par izklaides parku ar amerikāņu kalniņiem. Dzīve šķiet brīnišķīga, tomēr vietējais lensmanis ir apņēmības pilns brāļus atmaskot. Ciema lensmanis Kurts Ulsens ir pārliecināts, ka viņam ir jauni pierādījumi par brāļu iesaisti iepriekš notikušajās slepkavībās, taču Kārls un Rojs ir iemācījušies slēpt pēdas, turklāt viņi nebaidās atkal sasmērēt rokas. Un līķu skaits Ūsā, šķiet, tikai pieaugs...

Izkļūt no apburtā šaubu un baiļu loka? Justies mierīgi un pašpārliecināti? Tas ir vieglāk, nekā tu domā! Šī ir rokasgrāmata, kas nepieciešama ikvienam, kurš sadarbojas ar savu prātu. Tajā saprotami izskaidroti sarežģīti jēdzieni, lai ikviens varētu atklāt savu emocionālo ciešanu patiesos cēloņus un apturēt negatīvās domāšanas plūsmu. Lai šaubas par sevi dod vietu pārliecībai par sevi un drosmei! Atjauno saikni ar iekšējo gudrību un panāc savu emocionālo izdziedināšanos, izmantojot grāmatā piedāvātās praktiskās stratēģijas un piemērus! Ar šo grāmatu varēsi: izprast, kā darbojas tavs prāts, atklāt zemapziņā iesakņotās pārliecības, kas nosaka tavas emocijas un rīcību, nodrošināties ar praktiskiem rīkiem un stratēģijām negatīvās domāšanas izbeigšanai, pat vissarežģītākajās situācijās saglabāt mieru, kontroli un koncentrēties uz risinājumiem, dzīvot prieka un gandarījuma pilnu dzīvi.

Šajā grāmatā Vekss Kings runā par mīlestību visās tās izpausmēs - pret sevi, pret citiem un pret pasauli – un rosina izprast, kā iekšējā pasaule ietekmē cilvēka spēju mīlēt un būt mīlētam. Kā virtuāli paviršas saziņas laikmetā iespējams veidot ilgstošas un dziļas attiecības? Veksa Kinga atbilde: mīlot sevi! Grāmata ir bagāta ar praktiskiem risinājumiem un oriģinālām idejām, kā: * atbrīvoties no ierobežojošiem uzskatiem par mīlestību un attiecībām; * attīstīt beznosacījumu mīlestību pret sevi un citiem; * veidot dziļāku saikni ar savu partneri, ģimeni un draugiem; * veidot un uzturēt attiecības, kas balstītas uz savstarpēju cieņu un sapratni Mīlestība ir iekšējs stāvoklis, bet attiecības – ārēja rīcība.

Python ir viena no populārākajām programmēšanas valodām pasaulē. Kas ir tās veiksmes atslēga? Galvenokārt – šīs valodas sintakse, kas viegli apgūstama pat iesācējiem. Pieredzējuši programmētāji Python novērtē daudzpusības dēļ – to var izmantot datu analīzē, mākslīgajā intelektā, tīmekļa risinājumu izstrādē, dažādu procesu automatizācijā, mobilo lietotņu izveidē un daudzās citās jomās. Kopā ar plašo izmantojamo bibliotēku klāstu tā ir (gandrīz) ideāla programmēšanas valoda. Kā to apgūt? Vislabāk – praktiski darbojoties, tāpēc šajā uzdevumu krājumā ir iekļauti gan vienkārši uzdevumi iesācējiem, gan sarežģītāki uzdevumi, kuru risināšanai nepieciešamas padziļinātas zināšanas. Pārbaudīt savu veikumu vai izmēģināt dotās programmas varēsi, izmantojot uzdevumu risinājumu pirmkodus, kuri visiem grāmatā dotajiem uzdevumiem atrodami grāmatas beigās un grāmatas elektroniskajā papildsaturā. Šī grāmata noderēs gan vidusskolēniem, gan augstskolu studentiem, kuri apgūst programmēšanu.

“Ceļvedis mājražošanā” ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra jau otrais, atjauninātais izdevums, kas koncentrēti nodrošina būtiskāko informāciju par mājražošanas uzsākšanai nepieciešamajiem nosacījumiem – reģistrācijas formām, PVD ieteikumiem, pārtikas tehnologu padomiem u.c.. Brošūrā pieejama arī informācija par atbalsta veidiem, pieredzes stāsti, kā arī info par ES aizsargāto produktu pārtikas shēmām un to pieejamību. Pirmais izdevums “Ceļvedis mājražošanā” tapa 2014.gadā.

Katrs cilvēks savā mūžā varot uzrakstīt vienu grāmatu, grāmatu par sevi. Šis apcerējums ir mana grāmata, atmiņas par dzīvi 1950.-1960. gados. Kārķu ciems (tagad pagasts) Tūžos, viensētā. Mājas, vecāki, brāļi un pārējie dzimtas cilvēki, tuvējie kaimiņi, bērnības iespaidi, lauku dzīve un darbi, mana pirmā skola. Mana bērnība, mana saulainā...

Ar krāsām var iekrāsot savu dzīvi visās varavīksnes krāsās arī krīzes situācijās vai šķietamā bezizejā, gūstot dzīvesprieku no radošā procesa vien. Radot krāsu spēles un aktivizējot iztēli, pamanām tēlus un simbolus, kas ir kā valoda bez vārdiem, kas mēdz pārsteigt, rosināt izjust, domāt un mainīt to, kas traucē justies harmoniski un laimīgi. Krāsu spēles veselumam nozīmē būt apzinātam šeit un tagad, saskaņā ar sevi, pasauli, Visumu un radīt, apvienojot vienotā veselumā savu intuīciju, jūtas un emocijas, ķermeņa sajūtas, dvēseli un prātu. Teksts angļu valodā, latviešu tautasdziesmas tulkotas no latviešu valodas.

Stāsta darbība notiek 20. gadsimta Latgalē, iezīmējot tādas tēmas kā reģions, karš un tā sekas, varmācība, nepiepildīti sapņi – tēmas, kas ir svarīgas arī mūsdienās. Grāmatas galvenā tēla prototips ir autores vectēvs, kuru viņa gandrīz nepazina, tomēr stāsts nav dokumentāls vai biogrāfisks, tas uzskatāms par literāru darbu. Lai gan stāstā mēģināts pieturēties pie konkrētiem ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktiem, kā arī tā darbība notiek nevis izdomātās Latgales vietās, bet gan Viļānos, Varakļānos un Rēzeknē, tas nav vēsturisks vai zinātnisks darbs, un stāsts dažreiz iet pats savu ceļu - kāda ēka varbūt nav atradusies Viļānos vai kāds skolotājs īstenībā nav strādājis Varakļānu ģimnāzijā.

Sapņi mūs ietin saldās bērnības atmiņās un arī aiznes tālā nākotnē. Sapnis ir pirmais solis pretī idejai un arī dzejai. Es sapņoju ar dzeju par savu bērnību, kas vēl tepat uz manas dzīves durvju sliekšņa vēl māj tik atvadas, es sapņoju ar dzeju par nākotni, kas priekšā plešas kā jūra. Dzeja ir sapņu spogulis, kur katrs redzēs pats sevi, bet vai sapnis būs īsts vai tikai piemiņa, kas tikai pierakstīta?

Lielplatones muižas stāsts ir risinājies vairāku gadsimtu garumā. Tas ir bijis pilns notikumu, cerību un pārmaiņu, kas veidojis muižas apbūves unikālos un kultūrvēsturiskos sejas vaibstus, ko klusējot vēl šodien glabā plašais muižas parks un vecie ozoli. Tomēr pāri visam vienmēr ir stāvējis cilvēks - ne tikai kā īpašnieks un saimniekotājs, bet arī kā sirdsgudrs glabātājs, kas nesavtīgi rūpējies par šīs vietas nezūdamību un vērtību saglabāšanu. Lielplatones muiža šodien nav tikai pagātnes liecība. Tā ir vieta, kur satiekas vēsture un mūsdienu iniciatīvas, kur dzimst kultūras notikumi, izglītojoši projekti un vietējās kopienas attīstības ieceres. Muiža aicina ikkatru ne tikai apbrīnot pagātni, bet arī aktīvi iesaistīties tās stāsta turpināšanā.

Kā norāda grāmatas nosaukums, Valentija Liholaja analizē gan Latvijā, gan pasaulē aktuālo vardarbības tēmu. Grāmata noderīga gan jurisprudences studentiem mācību vielas krimināltiesībās apguvē, gan jau praktizējošiem juristiem, kuriem nepieciešams savā darbā piemērot krimināltiesību normas un risināt noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumus.

Notikumus basketbola laukumā pieņemts aprakstīt, analizēt un komentēt no spēlētāju un treneru skatu punkta. Šī grāmata piedāvā trešo rakursu - no spēles tiesnešu pozīcijām. Tajā atspoguļotas noteikumu izmaiņas, tiesnešu sagatavošanas sistēma Latvijā, kā arī izcilu latviešu tiesnešu dzīvesstāsti un starptautiskā pieredze. Grāmata paredzēta visiem, kas interesējas par basketbolu. Aizraujoša un iedvesmojoša grāmata par basketbola tiesnešu darbu, profesionālajiem izaicinājumiem un galvu reibinošajiem sasniegumiem.

Über das Herrenhaus von Groß Würzau, und nicht nur darüber... / Imants Lancmanis. Die Bedeutung von Groß Würzau für die Kulturlandschaft Lettlands / Ojārs Spārītis. 2022. gada jūlijā pēc restaurācijas un interjera aprīkošanas ar barona Pētera fon Klopmana deponētajām mēbelēm, mākslas darbiem, traukiem un lietišķās mākslas priekšmetiem durvis vēra Lielvircavas muižas kungu nams. Tā ekspozīcijā atspoguļojas reālai īpašnieku klātbūtnei tuvināta Latvijas un Baltijas aristokrātijas dzīvesveidam raksturīgā vide. Turpmākajos gados ekspozīciju ir paredzēts papildināt ar vēl plašāku sadzīves priekšmetu klāstu, tādēļ šī grāmata iekļaujas Latvijas muižu un piļu kultūrai veltīto izdevumu virknē ar savu īpašo - Lielvircavas šarmu.

Starptautiski pētījumi atklāj satraucošus faktus – kopš 2010. gadu sākuma daudzās pasaules valstīs ir ievērojami pasliktinājusies bērnu un pusaudžu psihiskā veselība. Kāpēc depresija, trauksme, paškaitējums un pašnāvības pēkšņi kļuvušas par tik plaši izplatītu problēmu jauniešu vidū? ASV sociālpsihologs un vairāku bestselleru autors Džonatans Haids (Jonathan Haidt) uzsver trīs galvenos šīs krīzes cēloņus, proti, tehnoloģiju laikmeta tendences: viedtālruņi, sociālie mediji un pašbilžu kultūra. Vesela paaudze jau ir nodzīvojusi vienu no trauslākajiem dzīves posmiem – pusaudža gadus – ar šiem digitālajiem rīkiem rokā. Dž. Haids padziļināti analizē, kā jaunā digitālā kultūra ietekmē jauniešu psihisko labbūtību, un piedāvā risinājumus, kā mainīt situāciju. 2024. gada Goodreads Choice Awards balsojumā ieguva 1. vietu dokumentālās literatūras kategorijā. "The New York Times" bestsellers Nr. 1. Iekļauta "The Wall Street Journal" 2024. gada 10 labāko grāmatu sarakstā. Minēta kā nozīmīga grāmata "The Washington Post". Iekļauta "The New York Times" nozīmīgo grāmatu sarakstā.

Pastaiga pa Rīgu ir kā ceļojums cauri gadsimtiem – bruģētās ielas atbalso vēstures soļus, bet namu fasādes atklāj meistarības un iztēles bagātību. No viduslaiku torņiem līdz jūgendstila poēzijai, no klusa svētuma līdz dzīvīgajām tirgus laukuma skaņām – ...

Jau agrā bērnībā māte mazajai Elizabetei izvirzījusi ambiciozu mērķi - Lizai jākļūst par lielāko zvaigzni pie Holivudas debesīm. Desmit gadu vecumā Elizabete noslēdz līgumu ar slavenu filmu studiju, un viņas pirmā lielā filma par uzticamo kolliju Lesiju acumirklī padara jauno aktrisi par megazvaigzni. Kopš tā brīža viņas dzīve ir veltīta tikai kino, teju visu laiku pavadot filmēšanas laukumā. Elizabete nezina, kas ir patiesi mīloša ģimene, tādēļ visu mūžu cenšas atrast mīlestību - pietiekami lielu, lai aizpildītu šo tukšumu.

Trīs romāni vienā grāmatā. Pēdējā mīkla; Galīgā versija; Pazudušais tūrists. Kventins Endrūss allaž šķita ar dzīvi apmierināts vientuļnieks, tāpēc Čeringemas ļaudis pārsteidz cilvēku pūlis, kas ieradies uz viņa bērēm. Tomēr vēl lielāku izbrīnu raisa vecā vīra testaments – iespaidīgais mantojums pienāksies tam, kurš pirmais 48 stundu laikā atrisinās Kventina sastādīto krustvārdu mīklu. Vai tas būtu kāds ēverģēlīgs joks? Krustvārdu mīkla būs tikai pirmais no pavedieniem, kam sekos izbijušais policists Džeks un viņa sabiedrotā Sāra, lai noskaidrotu to, kas patiesībā notika ar Kventinu Endrūsu.

Autore saka: "Darbā pievērsos Latvijas Universitātes studenšu kolektīvās biogrāfijas atklāšanai laikā no LU dibināšanas, kas iezīmēja pilnvērtīgas augstākās izglītības tiesību piešķiršanu sievietēm, līdz padomju okupācijai 1940. gada vasarā. Studēšana šajā laika periodā daļā sabiedrības joprojām tiek uzlūkota kā “vīrišķīga nodarbošanās”, aktualizējot diskusijas par sievietes intelektuālām un fiziskajām spējām un to atbilstību studēšanai un noteiktām profesionālajām jomām." Balstoties uz avotiem, analizēti sociālie un demogrāfiskie rādītāji - tautība, pilsonība, konfesionālā piederība, sociālā izcelsme, vecums, iepriekšējā izglītība, ģimenes stāvoklis, nodarbošanās, lai saprastu, kas bija tās sievietes, kuras izvēlējās studijas.

«Alias» ir vārdu paskaidrošanas spēle, kuru spēlē sadaloties komandās. Uzvar komanda, kura pirmā sasniedz finišu. Spēles gaitā jēdzieni jāraksturo "citiem vārdiem", izmantojot sinonīmus, antonīmus vai tādus vārdus, kas vedina uz pareizo atminējumu, tā, lai komandas biedri noteiktā laikā uzminētu pēc iespējas vairāk vārdu. Komanda izsvītro tik lauciņu savā spēles loksnē, cik vārdu atminējusi. Uzvar komanda, kura pirmā sasniedz finišu.

Mierīgajā meža ieloka aizvējā, pļavas vidū, Prešu mājās dzīvo vairāku paaudžu sievietes. Mālu Jūlei, Anlīzei, Margai un mazajai Elziņai piemīt maģiskas spējas, kuras cilvēki īsti neizprot, tāpēc sauc viņas par raganām un burvenēm, pat par mežavecenēm. Dabas dāvātais dziednieces talants Mālu dzimtas sievietēm tiek nodots no paaudzes paaudzē. Vienai šīs spējas ir ieliktas šūpulī, citai tās jāizkopj, smagi strādājot un cītīgi mācoties. Ļaudis, lai gan dažbrīd netic un apšauba zintnieču spējas, tomēr nāk pie viņām pēc palīdzības, pēc ārstnieciskajām tējām un smērēm, reizēm gluži vienkārši pēc padoma. Dzīve “Presēs” bez vīrieša roku spēka ir grūta. Dziednieces cīnās, strādā vaiga sviedros un mīl savu brīvību un dzīvi, lai kāda tā būtu. Kādu dienu Marga iepazīstas ar zemnieku Ūziņu Jāni. Viņu sirdīs pamazām izaug skaistais mīlestības zieds, kurš savā maģiskumā un labsirdībā ieskauj arī blakusesošos. Diemžēl apkārt klaiņojošo naidīgo svešinieku biežie uzbrukumi neļauj mājas iemītniekiem mierīgi dzīvot. Arī baismīgais purva suns liek par sevi manīt. Melno raganu negantās izdarības, jauniegūtās radinieces naids un cilvēku ļaunuma posta darbi liek Prešu māju iemītniekiem sev uzdot jautājumu: kad un kā tas viss reiz beigsies?

Autore monogrāfijā apzinājusi Baumaņa daudzveidīgo māksliniecisko mantojumu un iedziļinājusies mākslinieka personībā, ļaujot ieskatīties Artura Baumaņa bērnībā un jaunībā un atklājot talantīga cilvēka pašiznīcināšanās ceļu. A. Baumanis bija viens no 19. gadsimta 60.–70. gados dzimušajiem latviešu kultūras darbiniekiem, kas ieguva profesionālu izglītību un par savu mērķi uzskatīja darbu latviešu tautas labā, aizsākot un attīstot latviešu profesionālo mākslu. Artura Baumaņa daiļrades pārskats sniedz liecību, ka viņš vairākkārt bijis pirmais vai viens no pirmajiem. Īpaši atzīmējams viņa devums Latvijas senvēstures tēlojumā. Mākslinieks tiecies atrast un atveidot gan senos varoņus, gan Latvijas simbolisko tēlu.

Grāmata "Letes", kuras autore ir rīdziniece Agnese Neija, kādreizējās Gulbenes rajona zvērsaimniecība "Letes" ilggadējās direktores Zaigas Vīksnes mazmeita. Zvērsaimniecība "Letes" dibināta pēc Otrā pasaules kara un uzcelta gandrīz tukšā vietā. Tā ir viena no tādām apdzīvotām vietām Latvijā, kas attīstījusies tikai padomju okupācijas varas īstenotās kolektivizācijas rezultātā. Un likumsakarīgi, ka tā izzūd līdztekus tam, kā izzūd šīs kolektivizācijas atstātais mantojums. Tomēr savas pastāvēšanas laikā tā kļuvusi par cilvēkiem nozīmīgu vietu - tur ir strādāts, dzīvots, mīlēts, audzināti bērni. Daudziem Letes ir visa viņu dzīve, kāda tās daļa vai viņu bērnība. Pētījumā autore balstās uz materiāliem, kas pieejami Alūksnes zonālajā arhīvā, apkopojot cilvēku atmiņas, fotogrāfijas.

Cilvēks pēc dabas ir sabiedrisks. Mūsu gēni ir gandrīz tādi paši kā mūsu akmens laikmeta senčiem, mums vajadzīga silta un droša vide, kur cilvēks ir blakus cilvēkam un neviens nejūtas atstumts. Ģenētiski cilvēkam ir viss, lai viņš varētu justies laimīgs, diemžēl mūsdienu dzīvesveids mūs aizvirzījis tālu prom no spējas būt piederīgiem. Moderno izolēšanos mēs uzskatām par kolosālu evolūcijas sasniegumu, taču daudzi interesanti pētījumi pierāda, ka cilvēki, kuri ir spiesti kādu laiku pavadīt izolācijā, kāro pēc sabiedrības gluži tāpat kā izsalkušais pēc ēdiena. Izrādās, sociālajām un fiziskajām sāpēm ir viens un tas pats neirālais mehānisms, tāpēc sociālās sāpes ir tikpat īstas kā fiziskās. Viens no laimīgas un veselīgas dzīves stūrakmeņiem ir kvalitatīvs saslēgums ar sabiedrību. Grāmatas autores Natālija Kerra un Džeimija Kurca analizē nopietnākos šķēršļus attiecību veidošanā un iepazīstina ar to pārvarēšanas stratēģiju, kuras pamatā ir zinātniski pamatoti pierādījumi. Šī grāmata palīdzēs ikvienam lasītājam padarīt sabiedrisko dzīvi ievērojami kvalitatīvāku un patīkamāku.

Praktisks ceļvedis elektronisko dokumentu un parakstu pasaulē, skaidrojot gan mūsdienu tehniskās iespējas, gan e-pasaules specifiku, gan sasaistot tos ar Latvijā grāmatas tapšanas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Grāmatas tēmas: Ieskats paralēlajās pasaulēs: papīra un e-dokumenti - būtiskais par kopējo un atšķirīgo; daudzpusīgā e-pasaule; e-dokumentu noformēšana: vispārējas un specifiskas prasības, pieredzē balstīti ieteikumi; pastaiga starp pasaulēm: papīra un e-dokumentu atvasinājumi - no vienkāršiem līdz dažādām variācijām.

Jau pagājuši četri gadi, kopš Žans Pardū ir prom no sava grāmatu kuģa "Literārā aptieka", viņš ir iemīlējies un dzīvo Provansā. Tomēr rakstnieka Žozē Saramagu pēdējā vēlēšanās, kas tikusi noglabāta laika kapsulā, Žanam atgādina par viņa aizraujošāko kaislību: savest grāmatas un cilvēkus, iesakot visiedarbīgāko lasāmvielu dvēseles dziedināšanai. Braucienā pa Francijas kanāliem līdz pat Parīzei kopā ar Maksu Žordānu mesjē Pardū grāmatu kuģis drīz vien kļūst par glābējplostu, uz kura cilvēki, bērni, dzīvnieki – un, protams, grāmatas! – satiekas un cits citu izmaina uz visiem laikiem. Dzīves dāvātais brīnišķīgais piedzīvojums ir pietaupījis jaunu sākumu ikvienam, tostarp arī mesjē Pardū...