Būdams vien sešus gadus vecs, Edvards sāk klaiņot tālu no mājām. Reibstot no ceriņu ziedu smaržām, garāžu atkritumos atrastajām acetona bundžām un sērkociņu dūmiem, dvēseles mieru viņš meklē mežu masīvos, pamestās ēkās un metāllūžņu izgāztuvēs, Edvards dzīvo pilnvērtīgā ģimenē, bet ne mamma, ne tētis, pat ne vecākais brālis nenojauš par viņa noslēpumiem.

Atrašanās vieta