Jelgava izsenis var lepoties ar grāmatizdevēju tradīcijām un dažādiem grāmatizdošanas pirmdatumiem. 13. augustā 200 gadu jubileja Jelgavā dzimušajam un amatu apguvušajam grāmatizdevējam Ernstam Arnoldam Plātesam.

Plātess nebija jaunlatvietis un nepiederēja nacionāli noskaņotajām latviešu aprindām, tomēr viņš piedalījies vēstules – lūguma rakstīšanā, prasot atļaut Rīgā izveidot savu latviešu literāro organizāciju – Latviešu valodas un literatūras biedrību, kas uzskatāma par Rīgas Latviešu biedrības priekšvēstnesi.

Izdevēja amatu E. A. Plātess apguva Jelgavā firmā "Stefenhāgens un dēls", zināšanas papildināja Pēterburgā. 1851. gadā Rīgā sāka strādāt Hartunga apgādā kā līdzīpašnieks, tad kļuva par apgāda "Ernst Plates izdevniecība" īpašnieku. Izdevis ap 170 dažāda nosaukuma darbu latviešu valodā.

Plātess ir viens no galvenajiem Rīgas latviešu grāmatu un un kalendāru izdevējiem. Ernsts Plātess ir izdevis Vidzemes kalendāru "Vidzemes vecā un jaunā laika grāmata" (1860 – 1915), pirmo latviešu autora latviešu literatūras vēsturi – Bernharda Dīriķa "Latviešu rakstniecība" (1860), kā arī mācību grāmatas, piemēram Ludviga Hērvāgena "Skolas maize" (1867, 1886 {10}), ģeogrāfijas, rēķināšanas, latviešu un krievu valodas mācību grāmatas, kā arī Ernsta Dinsberga "Etnogrāfija" (1876).

Ernests Plātess aktīvi turpināja arī grāmattirdzniecības un izdevniecību bibliogrāfijas tradīcijas, skaties http://www.biblio.lv/Bibliogr_Latvija.html

Par E. A. Plātesu un viņa padarīto:

https://literatura.lv/lv/person/Ernsts-Platess/872648

https://enciklopedija.lv/meklet/pl%C4%81tess

Datubāze “Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”