Pavasarīgajā 19. marta pēcpusdienā Jelgavas pilsētas bibliotēkas lasītāji un visi citi interesenti Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja telpās tikās ar tulkotāju, rakstnieku un publicistu Roaldu Dobrovenski. Cienījamais rakstnieks, kurš pagājušajā gadā svinēja savu 80 gadu jubileju, joprojām saglabājis kā ārējo, tā iekšējo stāju.

Sanākušajiem bija iespēja dzirdēt aizrautīgo R. Dobrovenska stāstījumu gan par studiju laiku Krievijā, gan par dienēšanu Vācijā un arestu, gan par mūža mīlestību Veltu Kaltiņu, kas viņu atvedusi uz Latviju. Rakstnieks ļāva ielūkoties savā radošajā dzīvē, stāstot, kā top viņa grāmatas, piemēram, par nupat arī latviski izdoto R. Dobrovenska autobiogrāfisko romānu „Reiz dzīvoja bruņinieks nabags”, kas joprojām ir atzīts par nozīmīgāko komponistam M. Musorgskim veltīto pētījumu.

 

Strādājot pie sava monumentālā pētījuma „Rainis un viņa brāļi”, R. Dobrovenskis kopā ar Veltu Kaltiņu izstaigājuši visas tās vietas, kurās savas pēdas atstājis Rainis un Aspazija. Sākot ar Latviju, tostarp Jelgavu, turpinot ar Raiņa trimdas vietām Slobodskā, beidzot ar Šveices Lugānu un pat Parīzi. Kā atzina pats autors: „Ja Rainis gāja pa kādu taku, tad arī es tur gāju. Ja viņš to darīja basām kājām, tad arī es darīju tāpat. Lai iemiesotos.” Rakstnieka metode ir atmaksājusies, jo „Rainis un viņa brāļi” ir joprojām nepārspēta autobiogrāfija, kas parāda Raini nevis kā sastingušu, nepieejamu un neizprotamu granītā kaltu tēlu, bet gan kā dzīvu cilvēku.

 

Interesants bija arī R. Dobrovenska stāsts par Jāņa Joņeva „Jelgava 94” tulkošanu krievu valodā – kā atzina tulkotājs, šis nebija pasūtījuma darbs, bet gan izaicinājums – vai viņš savos gados vēl ir spējīgs iemiesoties 15 gadīga pusaudža dumpinieka ādā. Un izrādās – tas ir iespējams! Lai gan neesot bijis viegli. Tulkojot R. Dobrovenskis daudz sadarbojies arī ar pašu J. Joņevu, kas palīdzējis atklāt un precīzāk krievu valodai pielāgot tās romāna vietas, kurās apslēptas uzreiz nepamanāmas literāras un kultūrvēsturiskas atsauces, piemēram, atsauces uz Bulgakova „Meistaru un Margatritu”. Tulkošanas procesā rakstnieks arī daudz klausījies romānā pieminēto smago metālu – tas neesot bijis viegli un par metāla fanu viņš kļuvis neesot, taču tulkošanas procesam tas bijis absolūti nepieciešams.

 

Pēcpusdienas tikšanos īpaši emocionālu padarīja mirkļi, kad rakstnieks lasīja kā savu, tā arī Veltas Kaltiņas dzeju, kas pavisam nesen iznākusi abu dzejnieku bilingvālā kopkrājumā „Dzeja”. Tāpat R. Dobrovenskis trīs reizes sēdās arī pie muzeja flīģeļa, izpildot dziesmas, kas viņa dzīvē ir bijušas nozīmīgas. Te pilnā mērā atklājās rakstnieka un tulkotāja muzikāli teatrālā daba, kā nekā R. Dobrovenska pamatizglītība ir kordiriģents.

 

Tikšanās noslēgumā rakstnieks pieminēja arī etnisko jautājumu un uzsvēra, ka tauta – tie nav tikai latvieši, kas šobrīd dzīvo Latvijā – latviešu tauta ir tas, kas mēs kopā esam kļuvuši, sākot no pirmsākumiem līdz šodienai, tās ir mūsu saknes un vēsture, kas dod pamatu raudzīties nākotnē. Un to nedrīkst aizmirst.

 

Tikšanās ar rakstnieku Roaldu Dobrovenski notika Jelgavas pilsētas bibliotēkas pasākumu cikla „Vārdu nospiedumi” ietvaros, finansiālais atbalstītājs – Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Uz nākamo „Vārdu nospiedumu” tikšanos ar rakstnieci Māru Svīri ikvienu Jelgavas iedzīvotāju un viesi gaidīsim 2. aprīlī plkst. 14.00 Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

 

Attēlu galeriju iespējams aplūkot ŠEIT.