Jelgavas pilsētas bibliotēkas simtgades izskaņā un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā aicinām iepazīties ar ceturto bibliotēkas vēsturei veltīto publikāciju “Cel galvu augstāk, latvieti! Bibliotēkas robežzīmes. Sarakste ar trimdu”.

Sevišķi novembris ir laiks, kurā īpaši nozīmīgi runāt tieši par bibliotēku vēstures robežzīmēm – par tiem pagrieziena punktiem, kuros bibliotēka spoguļo mūs pašus. Par to, kā bibliotēkā pēc ilgā padomju okupācijas perioda sāk atgriezties brīvība.

 

Publikācijā aicinām ielūkoties bibliotēkas sarakstē ar trimdu, kas aizsākās līdz ar 20. gadsimta 90. gadiem.

 

Jelgavas pilsētas bibliotēkas sarakste un turpmākā sadarbība ar trimdas latviešiem ir bijusi cieši saistīta ar Jelgavas Latviešu biedrības darbību. 1990. gada 10. jūnijā tieši Jelgavas pilsētas bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē tiek atjaunota vēsturiskās Jelgavas latviešu biedrības darbība. Līdz brīdim, kamēr biedrība iegūst savas atsevišķas telpas, visas sanāksmes notiek tieši bibliotēkā. Taču daudz svarīgāki par telpām ir cilvēki. Tolaik Jelgavas pilsētas bibliotēkas sarīkojumu organizatore un vienlaikus Jelgavas Latviešu biedrības sekretāre ir Elza Mistere, kas organizēja tikšanās ar trimdas autoriem. Nozīmīga loma sadarbībā ar diasporu ir arī toreizējai Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktorei Aijai Nadziņai, kas bija arī atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības pirmās valdes sastāvā. Līdz ar trimdas rakstnieku apmeklējumiem bibliotēkas krājumā ieplūda autoru dāvinājumi – līdz šim bibliotēku krājumos nepārstāvēti latviešu un ārvalstu autoru darbi.

 

Visu publikāciju lasiet ŠEIT

Trešā publikācija

Otrā publikācija

Pirmā publikācija