Jelgavas Zinātniskā bibliotēka saņēmusi dāvinājumu – trīs dzeju krājumus, kurus bibliotēkai dāvina Jelgavas dzejas klubiņa “Pieskāriens” dalībnieces Vera Roķe, Broņislava Dzene un cēsnieks Imants Ozoliņš. 2016.gada 6.janvārī dzejas klubiņš “Pieskāriens” aicināja uz dzejnieces Veras Roķes jaunās dzejoļu grāmatas “Dvēseles lidojums” atvēršanas svētkiem Jelgavas Latviešu biedrībā.

Vera Roķe ir Jelgavas Latviešu biedrības dzejas klubiņa “Pieskāriens” biedre no pašas dibināšanas. Dzejoļi publicēti krājumos “Skaņa pār Lielupi 2007.gadā un “Zemgales vācelīte” 2008. – 2012.g. Pirmais dzejoļu krājums “Zeme zied” 2008.gadā, otrs krājums “Vēl sapni paturēt” 2013.gadā.

               Veras Roķes dzejoļi tulkoti un izdoti Itālijā kopkrājumā “Ischia mare a poesia.”

               “Dvēseles lidojums” ir autores trešais dzejoļu krājums. Krājuma galvenā tēma – Dzimtenes mīlestība, māte – daba, arī cilvēku attiecības.

             “ Dzīvoju un rosos līdzi savam laikam, kopā ar saviem līdzcilvēkiem, veidojot labāku dzīvi . Es ticu savas tautas veselajam saprātam, gribai un nākotnes laimei.”

             Dzejniece Broņislava Dzene par sevi stāsta : ” Mana dzimtā puse ir Latgale. Bērnība aizritēja darot darbus dārzā, kā arī ganot savas un kolhoza govis. Ganos ejot, patika vērot dabu – dzīvniekus, putnus, skudras, bites un taureņus, dažādus augus un mākoņus. Sevišķi patika zirgi. Tā visa iespaidā arī aizgāju mācīties uz Malnavas lauksaimniecības tehnikumu par zootehniķi.

                Darba gaitas aizveda uz Zemgali. Kad aizgāju pelnītā atpūtā, pilnīgi negaidot nāca piedāvājums braukt svētceļojumā uz Indijas Himalajiem. Šis ceļojums krasi mainīja domāšanu un lika paskatīties uz pasauli no cita skatu punkta. Kādā svētceļojumā mani pārsteidza kāda īpaša Dieva dāvana vai brīnums - dzeja. Naktī pamodos un “nāca” vārdi, kas bija jāpieraksta.”

                Dievs ir brīnums. Brīnums ir arī dzeja. Un caur Dievu tas ir ienācis Broņislavas Dzenes dzīvē. “Brīnums” - tā autore ir nosaukusi savu jaunāko dzejoļu krājumu, kuru viņa dāvina Jelgavas Zinātniskajai bibliotēkai.

                Imants Ozoliņš par sevi saka, ka viņš ir dabas bērns. Viņa sirds ir atvērta mīlestībai, dzejai, mūzikai, viņš mēģina saskatīt un baudīt skaisto.

          “ Lai raud tie,

           Kas neprot mīlēt,

           Lai dzīvo tie,

           Kas stipri mīl.“ – šīs rindas no Imanta Ozoliņa dzejoļa vislabāk liecina par viņa attieksmi pret dzīvi.

           Imanta Ozoliņa dzeju krājums “Mīlēt un zaļot” tagad pieejams arī Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas krājumā.