1525. gadā Lībekas ostā kādā vātī* atrastas luterāņu dievkalpojumu grāmatas ar trim paralēliem tekstiem – “parastā livoniešu, latviešu un igauņu valodā”. Tā kā Lībekas pilsēta ir katoļticīga, tad rāte pavēl grāmatas sadedzināt, atstājot divus eksemplārus arhīvā. Viens no tiem vēl pirms 2. pasaules kara glabājies Šlēzvigas provinces bibliotēkā.

Un, lūk, 2025. gadā svinēsim latviešu grāmatai 500. https://www.gramatai500.lv/

 

Pagājušajā gadā īpašu uzmanību pievērsām laikrakstiem, bet šā gada tēma – grāmatu un ideju izplatīšana un izdošana.

 

Jelgava gan toreiz, gan tagad daudzināta ar saviem grāmatu iespiedējiem. Kurā gadā ierīkota Jelgavā grāmatu spiestuve, to nevar īsti noteikt. Kādā vecā spiestuves spiedu rokturī, kas atradusies bijušā Steffenhagena spiestuvē Jelgavā, bijis redzams gada skaitlis 1584, bet kad šī spieda lietota, nav zināms.

Grāmata par grāmatu. https://ej.uz/z5zk

 

Pirmās grāmatas Jelgavā iespiestas jau Kurzemes hercoga galma vajadzībām 17. gadsimta sešdesmitajos gados. Pirmais grāmatiespiedējs Jelgavā bija Mihaēls Karnals (vāc. Michael Karnall). Spiestuve esot atradusies Driksas malā pretī pilij. M. Karnala spiestuvē tika sagatavoti nelieli darbi vācu un latīņu valodā. Tie bija apsveikumi galminiekiem, reliģiskas un biogrāfiskas grāmatas. Senākais no tiem 1667. gada apsveikums kādam Kurzemes valstsvīram, mūsdienās nav atrodams.

 

“Jelgavā 1666. vai 1667. gadā ieradās un uzsāka darbu agrākais Toruņas (Polijā) iespiedējs Mihaels Kārnals. Toruņā viņš patstāvīgi bija darbojies kopš 1643. gada, no 1660. gada arī vēl kā turienes protestantu ģimnāzijas iespiedējs. Viņa Polijas produkcijā skaita 243 iespiedumus, visvairāk t.s. gadījuma dzejoļu, bija arī lieli reliģiska satura darbi. Jelgavā Karnala uzņēmums kļuva par Kurzemes hercoga spiestuvi, pēc viņa nāves darbu tajā turpināja Georgs Radeckis.”

A. Apīnis. Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum.

 

Epizodes par Jelgavas grāmatspiedēju meklējiet arī:

Jelgavas Pilsētas bibliotēkas veidotajā datubāzē “Ievērojami cilvēki Jelgavā” https://ej.uz/zhw1

L. Labrence. Jelgavas grāmata.

N. Ķaune. Vecā Jelgava.

K. Karulis. Latviešu grāmata gadsimtu gaitā.

Datubāze “Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. g.”

 

*vāts – liela muca (viduslaikos grāmatas pārvadāja mucās)