Jelgavas pilsētas, novada un Ozolnieku novada bibliotēkās saņemta vēsturnieces Mārītes Putniņas jaunā grāmata „Vilces muiža”. Vēstures avoti liecina, ka pirmo reizi Vilces vārds minēts 1462. gadā, kad noteica Lietuvas–Kurzemes robežlīniju. Vilces pagasta novadpētniecības speciāliste Aiva Ozoliņa norāda, ka nozīmīgs arī fakts, ka ir apritējuši 25 gadi, kopš pagasts atguva vēsturisko Vilces nosaukumu. A.Ozoliņa piebilst, ka izdot grāmatu „Vilces muiža” mudināja tūristu interese par vēsturi un faktiem.

Grāmatas autore ir vēsturniece Mārīte Putniņa, kas līdz šim ir darbojusies Zemgales kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē. Izdevumā „Vilces muiža” ir apkopotas ziņas par Vilces senvēsturi, Vilces muižas īpašniekiem, muižas kompleksa ēkām un pārbūvēm gadsimtu gaitā, atsevišķi izceļot parku un skolu, kas muižas kungu mājā ir jau kopš 1921. gada.

1620. gada 17. oktobrī datētajā Kurzemes bruņniecības matrikulā tiek minēts Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesnesis Johans fon Mēdems no Vilces. Par Mēdemu dzimtas pamatlicēju tiek uzskatīts Livonijas ordeņa mestrs Konrāds Manderns, kura laikā tika celta Jelgavas pils. Ar Vilces muižu ir saistītas vēsturē ievērojamas personības kā Johana Fridriha fon Mēdema meitas Elizabete (Elīza) – literāte un Doroteja – hercoga Pētera Bīrona sieva. Muižas īpašnieks Kristofs Dītrihs fon Mēdems. Sicīliešu avantūrists un mistiķis Aleksandrs Kaliostro, īstajā vārdā – Džuzepe Balzamo (1743 – 1795), kuru Mēdemu meita Elīza fon der Reke savā grāmatā atmasko kā krāpnieku Francijas karalienes kaklarotas zādzībā. Šī grāmata kļūst par bestselleru visā Eiropā. Gadu gaitā Vilces muižas mantojums nonāk Grothusu dzimtas un pēdējā muižas īpašnieka Francsa fon Hānsa (1863 – 1926) rokās.

Grāmatā īpaša uzmanība veltīta Vilces muižas kungu mājas arhitektoniskajām mākslas vērtībām, kā arī dzimtas ģērboņiem. Muižas būvniecībā piedalās arhitekts no Berlīnes Johans Georgs Ādolfs Berlics (1753 – 1837). Muižas kompleksa ziņas datētas sākot ar 19.gs. sākumu, savukārt parka aizsākumi ir tikai kā augļu un sakņu dārzi. Gadu gaitā līdz ar īpašnieku maiņu tiek veidota vērienīga parka ierīkošana, apbūve un apkārtnes īpaša apzaļumošana. Grāmatas autore M.Putniņa Vilces ielejas ainavu  min kā Zemgalei neraksturīgu – dramatisku, kas rosinājusi pierakstīt teikas un nostāstus.

Vilces skolas vēsture aizsākas 1837.gadā Jaunajā muižā. Skolā tiek izveidota tolaik pamatīga skolas bibliotēka ar 200 sējumiem. 1921.gadā skola pārceļas uz muižas kungu māju. Skolā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi. 1937.gadā skolas 100 gadu jubilejā iekšlietu ministrs Vilis Gulbis dāvina karogu ar izšūtu uzrakstu „Darbam. Gaismai. Tēvzemei” un „Vilces sešklasīgā pamatskola”.

Strādājot pie grāmatas, autore M.Putniņa pētījusi dokumentus Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rundāles pils muzejā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā. Izmantoti arī Vilces pagasta novadpētnieku savāktie vēstures materiāli. Pateicoties dokumentētajiem vēstures faktiem kā arī novadpētniecības speciālistes A.Ozoliņas ieguldījumam grāmatā apkopotajā informācijā, varam gūt plašu un detalizētu skatījumu uz vienu no skaistākajām Zemgales muižām - Vilces muižu, kas aicina apmeklēt šo vēsturisko un gleznaino vietu klātienē.

 

Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā grāmata jau ir pieejama lasītavā, bet uz mājām to varēs paņemt pēc ikmēneša Jaunumu dienas, 17.jūlija. Lai noskaidrotu, kurās bibliotēkās grāmata pašlaik ir plauktā un to var paņemt lasīšanai uz mājām, lūdzam sekot saitei šeit.

 

 

Sagatavots pēc http://news.lv/Jelgavas-Novada-Zinas/2015/01/13/gadu-veltis-identitates-stiprinasanai