5.oktobrī Jelgavā dzimis ārsts Ringolds Čakste (1898 - 1967).
9.oktobrī dzimis ģenerālis Ernests Tepfers (1893 - 1958).
9.oktobrī Jelgavā dzimusi dramaturģe, pedagoģe Venta Vīgante (1913 - 1994).
10.oktobrī Jelgavā dzimis rakstnieks Teodors Pantēniuss (1843 - 1915).
11.oktobrī Jelgavā dzimis latviešu teātra un dramaturģijas pamatlicējs Ādolfs Alunāns (1848 - 1912).
12.oktobrī dzimis žurnālists, tulkotājs Žanis Gruzevskis (1888 - 1930).
13.oktobrī dzimis dzejnieks Ziedonis Purvs (1923 - 1989).
17.oktobrī dzimis arhitekts Oskars Bārs (1848 - 1914).
24.oktobrī Jelgavā dzimusi literāte Margita Gūtmane (1943).
25.oktobrī dzimusi aktrise Elvīra Līcīte (1903 - 1991).
28.oktobrī dzimis pedagogs Fridrihs (Fricis) Obšteins (1878 - 1938).
24.oktobrī Jelgavā dzimusi māksliniece, pedagoģe Ieva Vītola-Lindkvista (1958).
28.oktobrī dzimis ārsts, mākslinieks, literāts. Raimonds Ginters (1913 - 1998).
Alunāns Ādolfs (1848.11.10. Jelgavā - 1912.05.07. Jelgavā, apbed. Jāņa kapos). Aktieris, režisors, dramaturgs, latviešu teātra un dramaturģijas pamatlicējs. Māc. Jelgavas vācu ģimnāzijā. No 1880 dzīvojis Jelgavā. 1896-1904 vadīja teātri Jelgavā (Alunāna teātris). 1913 Jelgavā uzcelts B.Dzeņa veidots kapa piemineklis, Ā.Alunāna mājā Filozofu ielā 3 iekārtots viņa muzejs.
Bārs Oskars Aleksandrs (1848.17.10. Dobelē - 1914.09.01. Rīgā). Arhitekts. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Jelgavas pilsētas arhitekts 1875-1879 , Jelgavas sinogogas projekta autors.
Čakste Ringolds Paulis Miķelis (1898.05.10. Jelgavā, Jāņa Čakstes ģimenē - 1967.08.07. Baltkrievijā, apbed. Rīgā, Meža kapos). Mediķis, izcils ārsts, terapeits. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Tērbatas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1921-1926). Rīgas 1. slimnīcas ārsts (1926-1934, 1940-1941), Liepājas slimnīcas direktors (1934-1940). No 1941 līdz mūža beigām ārsts Jelgavā, Sarkanā Krusta slimnīcā, pilsētas slimnīcā galvenais ārsts (1944-1949, izņemot 1947), Terapijas nodaļas vadītājs (1947-1967). 1946 Tomskā noorganizēja 1941 no Latvijas izvesto bērnu atvešanu uz Latviju. Par slimnīcas glābšanu II pasaules kara laikā apbalvots ar ordeni "Goda Zīme" (1946), Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts (1963). Piemiņas plāksne pie vecās slimnīcas ēkas (1989.05.10.)
Ginters Raimonds (1913.30.10. Jelgavas apriņķa Kalnciema pagasta Umulās (Umuļos), ķieģeļrūpnieka, ievērojama Jelgavas un Kalnciema novada sabiedriskā darbinieka Alfrēda Gintera ģimenē - 1998.09.07. Rīgā). Ārsts, mākslinieks, gleznotājs, akvarelists, literāts. Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju (1931), Latvijas Valsts Universitātes Medicinās fakultāti (1943). Jelgavas laikr. "Zemgales Balss" publicējis stāstus. Mākslinieku Savienības biedrs (1964).
Gruzevskis Žanis (1888.12.10. Kalnamuižas, vēlākajā Tērvetes pag.-1930.06.03. Rīgā, apbed. Meža kapos). Žurnālists, tulkotājs. Māc. Jelgavas pilsētas skolā un Jelgavas reālskolā. Strādājis vairāku Jelgavas laikrakstu red.
Gūtmane Margita (1943.24.10. Jelgavā). Rakstniece, dzejniece, atdzejotāja, prozaiķe, tulkotāja.
Līcīte Elvīra (prec. Kopštāle, vēlāk Grebzde). (1903.25.10. Rīgas apr. Katlakalna pag. - 1991.30.03. Kanādā, Monreālā, apbed. turpat). Aktrise. Jelgavas Latviešu teātrī (1927-1940 un 1941-1944).
Obšteins Fridrihs (Fricis) (1878. 28.10. Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā - 1938.2.01.). Pedagogs. Jelgavas apriņķa pamatskolu inspektors (1919-1927), Jelgavas ģimnāzijas matemātikas skolotājs, mācību grāmatu autors.
Pantēniuss (Pantenius) Teodors Hermanis(arī Teodors Hermanis Pantēnijs)(1843.10.10. Jelgavā - 1915.16.11. Leipcigā, Vācijā). Baltvācu rakstnieks. Vilhelma Pantēniusa dēls. Beidzis Jelgavas elementārskolu, 6 gadus mācījies Salgales pastorātā, pēc tam Jelgavas ģimnāzijā.
Purvs Ziedonis (1923.13.10. Īslīces pag. - 1989.13.07. Rīgā). Dzejnieks. Māc. Jelgavas Skolotāju inst. (1938 – 1944), Jelgavas pedag. skolā (1951).
Stērste Andrejs (Stērstu Andrejs; 1853. 4. 10 Vecpiebalgā, Veļķu pagasta Talviešos – 1921. 21. 02. Jelgavas apriņķa Zaļeniekos, apbedīts Zaļenieku kapos, ir piemineklis). Jurists, literāts, valodnieks, tautiskās atmodas darbinieks. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā (1866–1869), Katrīnas skolā Rīgā (1869–1870), Rīgas Aleksandra ģimnāzijā (1870–1872 un 1874–1876 ). Skolotājs Vecpiebalgas draudzes skolā (1872–1874). Studējis tieslietas Pēterpils universitātē (1876–1881). Advokāts (1881–1882), strādājis tiesās. No 1890 advokāts Jelgavā. Darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, 1902–1904 tās priekšnieks. Mūža nogali dzīvoja Zaļenieku Kauliņos.
Tepfers Ernests (1893.09.10. Iecavā, provizora ģimenē - 1958.22.11.Stokholmā). Militārs darbinieks, ģenerālis. Mācījies Karlhofa privātskolā Jelgavā, beidzis Jelgavas ģimnāziju, Maskavas univ. tiesību zinātņu fak. (1916), Aleksandra karask. Maskavā (beidzis 1917.03.). 1918.12 brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitn.). No 1943 darbojies Latvijas Centrālajā padomē (1944 VII-1946 pad. priekšsēdētājs). No 1944 rudens bēgļu gaitās Zviedrijā.
Vīgante Venta (īst.v. Venta Bērziņa, dz. Brūvere) (1913.09.10. Jelgavā - 1994.22.03.). Dramaturģe, pedagoģe. Beigusi Jelgavas klasisko ģimnāziju (1932), Jelgavas Skolotāju institūtu (1935). Latviešu valodas skolotāja Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolā (1970 - 1989), skolas himnas, populārās dziesmas „Silavas valsis" vārdu autore. Dziesma skan Ventas Vīgantes lugā „Palmas zaļo vienmēr".
Vītola-Lindkvista (Lindqvist) Ieva (dz. Kārkliņa 1958. 28. 10. Jelgavā). Māksliniece, gleznotāja, pedagoģe. Mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļā (1978-1981), Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā (1986-1992). Māksliniece noformētāja Jelgavas Patērētāju biedrībā (1981-1990), skolotāja Jelgavā, Valmierā , gleznošanas darba grupas vadītāja Vasaras akadēmijā Latvijā un Vācijā (1993, 1995,1996,1998, 2001), Starptautiskās vasaras akadēmijas direktore (1995-2000). Kopš 2001 dzīvo Dānijā. Izstādēs piedalās no 1987. Darbojusies Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijā (1987-2000).