“Es esmu pamatīgi ķerts – bez cerībām uz labošanos.” Tā par sevi teicis pirms 145 gadiem (05.07.1876.) dzimušais skolotājs, kolekcionārs, dabaszinātnieks un stāstnieks Jānis Greste, atzīstot, ka visu mūžu nav spējis atteikties no vākšanas indeves – ar ko saskāries, no tā arī vācis pa gabaliņam vien un izmantojis pedagoģiskos nolūkos.

Jāņa Grestes vārds cieši saistīts ar Jelgavu. Divpdsmit gadus J. Greste strādā par skolotāju Jelgavas II valsts vidusskolā (pašlaik Jelgavas Valsts ģimnāzija) un Valsts Centrālajā pedagoģiskajā institūtā Jelgavā, izveido ar mācību līdzekļiem bagātus ķīmijas un dabaszinātņu kabinetus, kas kļūst par skolas muzejiem.

 

Par J. Gresti lasiet: http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/112/

Ar J. Grestes mūžu iepazīstieties: Jānis Greste. Fotostāsts

Sīkāk par gaitām Jelgavā: Mēs no Jelgavas Valsts ģimnāzijas

 

Pie Latvijas Skolotāju savienības Greste nodibina Pedagoģijas muzeju. 1925. gadā tur izveido tā dēvētos Rakstnieku stūrīšus, kuri kļūst par pirmsākumu Rakstniecības un mūzikas muzejam.

 

Par J. Grestes devumu Rakstniecības un mūzikas muzejam: https://rmm.lv/4142/

 

Neatlaidīgais pētnieks ir arī lielisks stāstnieks. J. Grestes autobiogrāfiskajos tēlojumos “Krist un celties” un “ ... kā dzeņa vēders” atradīsiet ne vien asprātīgi atstāstītas paša skolotāja gaitas, bet arī dižo laikabiedru portretus. Zinātnieka uzskaitītie mūsu zemes dārgumi grāmatā “Latvijas derīgie izrakteņi” un dokumentālajā filmā “Mūsu pelēkais dārgakmens” (1936) pēc J. Grestes scenārija.

Filmu skatieties: http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/movie/160963

Grāmatas atradīsiet JPB e-katalogā!

 

Un Jāņa Grestes padoms: “Ja tev pasaka: nevar, tad tev vēl paliek 50% par to, ka varēs gan.”