Jelgava ieslīgusi augusta tveicīgajās skavās. Rit Lielupes tilta balstu remonts. Jelgavnieki iepazīst jaunatgūtās Pilssalas ielas labumus. Jelgavas pils pārlaidusi reflektantu iestāšanās drudzi. Brīvdabas koncertzāle “Mītava” klāj piecu gadu jubilejas galdu. Pa Lielupi un Driksu lokus met izklaides kuģīši, minās katamarāni un slīd laiviņas. “Tējas namiņā” un “Pilsētas elpā” veldzējas un našķojas pilsētnieki un viesi.

Pirms 100 gadiem, 1924. gada 16. augustā Jelgavā bija normāls gaisa spiediens. Pieturējās mēreni stipri dienvidaustrumu vēji, pa daļai mākoņains. Siltums sāka mazināties. Jelgavā iekuģoja un piestāja britu žurnālists un rakstnieks Arturs Rensoms (Arthur Ransome).

Ieskatieties, kādu viņš tolaik redzēja mūsu pilsētu!

Kas bija tas, ko viņš redzēja?    

PILS, TILTS UN KUĢĪŠU PIESTĀTNE

Ko redzēja britu burātājs 

16. augusts. Mēs lēnām slīdējām tilta virzienā gar stāvo zaļo krastu, uz kura bija terase, krāsoti soliņi, veci koki kārtīgās rindās, bet aiz tiem gara sarkana pils, pils bez neviena logu stikla, tāda pati kā stāstā “Karavīrs un nāve”, kur velnu dēļ neviens neizdzīvoja. Arī tilts bija cietis. Viens balsts pazudis, un tā vietā stāvēja trīs lihteri* – tie kā pontoni balstīja tilta posmu, kas bija daudz zemāks par pārējiem, tādēļ rati pa stāvo slīpumu grabēdami ripoja lejā, lai otrā galā atkal dotos augšup. Tilta abās pusēs mājas, bet tilta tuvumā upes rietumu krastā – neliels līcītis un velkonis. Pils pakājē bija neliela koka piestātne.

*Liellaivas tipa peldlīdzeklis 

Jelgavā todien bija

Bermontiešu nopostītā Jelgavas pils gaidīja savus atjaunotājus. Jau gada sākumā saeimas budžeta komisija atvēlēja pils atjaunošanai naudu, tomēr darbi netika uzsākti, jo summa no budžeta svītrota. Bija tikai pils sienu drupas, kas pamazām ira.

1. aprīlī plūdi aizrāva daļu no vācu okupācijas laikā celtā koka tilta. Jūlijā sadragāto balstu vietā ielika 3 liellaivas. Atjaunošanas darbus veica kāda privātuzņēmēju firma, tie izmaksāja Ls 32 000, bet vecais koka tilts turpināja savārgt.

Kuģu piestātnē ļoti dzīva kustība. Tirgotāji, rūpnieki un zemkopji centās izmantot šo lētāko preču transporta līdzekli.

TIRGUS LAUKUMS

Ko redzēja britu burātājs

Iela, kas sākās aiz tilta, atved tieši uz Jelgavas galveno  laukumu. Ielas dimdēja cilvēku un tauru skaņu pilnas. Bija kāda vietējā pulka dzimšanas diena, un karavīri soļoja pa ielām, nesdami milzīgus Latvijas karogus – sarkanus ar baltu strīpu. Karavīri, kas, bez šaubām, bija no pulka-jubilāra, svinīgi soļoja pa ielām. Citi pulku virsnieki un karavīri viņus pavadīja, un visi Jelgavas veikalnieki bija izskrējuši uz ielas, lai vērotu parādi. Priecīgais satraukums uz brīdi pat paralizēja tirgu.

Jelgavā todien bija

3. Jelgavas kājnieku pulks svinēja savus piektos gada svētkus. Pulks cēlies no 1918. g. dibinātās Kalpaka bataljona atsevišķās studentu rotas. Jelgavas pulka 5 gadu jubilejai par godu jau no paša rīta visa pilsēta greznota valsts karogiem. Īsi pirms plkst. 12 uz tirgus laukuma pulks novietojās parādes kārtībā. Valsts prezidentu saņēma un nodeva raportu par pulka parādes militārām vienībām komandieris pulkvedis Dombrovskis. Līdz ar augstākiem armijas pārstāvjiem valsts prezidents apstaigāja un apsveica kareivju un virsnieku rindas. Tad sākās dievkalpošana. Pēc tās valsts prezidents Jānis Čakste teica apsveikuma runu. Valdības vārdā pulku sveica ministru prezidents Zamuels un pateicības izsaka pilsētas galva Godmans. Brašās kareivju rindas kā zvaigžņu strēlnieku leģioni soļoja gar goda viesiem un devās tālāk ceremoniālā parādes gājienā caur pilsētu.

PILS PARKA KAFEJNĪCA

Ko redzēja britu burātājs

Pusdienas paēdām krastā – nelielā koka restorānā zem dārza kokiem pie izdegušās pils. Tur bija saldējuma reklāmas – paša saldējuma gan nebija. Tā vietā mēs pasūtījām lielisku kūpinātu zuti un vietējo ķiršu brendiju.

Jelgavā todien bija

Jelgavas pils parka paviljons ar restorānu bija gandrīz vienīgā publiskā vieta Jelgavā, kur pilsoņi varēja pakavēties dārza svaigajā gaisā un uz restorāna verandas atspirdzināties.

LIELUPE

Ko redzēja britu burātājs

17. augusts. Pāri upei dažu simtu jardu attālumā no mums bija pārvilkta baļķu barjera, lai iegrožotu (gluži lieki) vietu Jelgavas peldēšanas svētkiem. Ar pūtēju orķestri un Latvijas karogu priekšgalā ieradās vietējie sportisti – izriestām krūtīm viņi cienīgi kā gaiļi soļoja pa terasi pie pils uz peldētavu upes krastā.

Garām aizpeldēja airu laivas ar Latvijas jahtu emblēmu. Kāds tukls jaunietis, saposies kā uz sacīkstēm, sacīkšu laivā slīdēja pa upi kā ūdens zirneklis, visiem spēkiem cenzdamies pievērst sev to cilvēku uzmanību, kuri bija sanākuši skatīties peldēšanu. Upes krasti bija skatītāju pilni, un laivas, cieši sānu pie sāna, izvietojās gar  barjeru.

Jelgavā todien bija

Svētdien, 17. augustā, Jelgavas futbola klubs noturēja pirmās eksternās peldēšanas sacīkstes Jelgavā uz Lielupes. Labvēlīgais laiks bija pulcinājis ļoti daudz skatītāju. Sacensībām pieteikušies bija 62 peldētāji, tajā skaitā 19 dāmas, 12 no tām no Jelgavas. Sasniegtie rezultāti dažos numuros uzskatāmi par ļoti labiem, īpaši sieviešu sacensībās. Jelgavas jaundibinātās sieviešu peldēšanas biedrības “Duša” peldētājas bija bīstamas konkurentes līdz tam nepārspētajām rīdziniecēm. Sacensības noritēja vairākās disciplīnās. 100 m peldēšanā drēbēs ar kavēkļiem vīriešiem bija jāizlien caur laivas apakšu un apmēram 75. metrā jāizģērbjas laivā, pēc tam jānopeld līdz galam. Jelgavnieku vājā puse bija daiļlēkšana. Uzvarētājiem izsniedza sudraba godalgas.

Visa ceļojuma pa Lielupi aprakstu lasiet A. Rensoms “Kad Jelgavā bija buras” 

Ja vēlaties iepazīt viņu kā bērnu rakstnieku, atšķiriet grāmatu “Bezdelīgu un amazoņu piedzīvojumi”

Jelgavnieku gaitas un pilsētas vēsturi turpiniet iepazīt https://jelgavasbiblioteka.lv/novadpetnieciba/