Vairāk nekā pirms 200 gadiem Jelgavā augstdzimušas personas pompozi mainīja vienu pili pret citu, amatu meistari līdz asinīm aizstāvēja savas tiesības, muitnieki un nodokļu inspektori arī nesnauda.

Augstdzimušas personas pompozi mainīja vienu pili pret citu

Pirms 250 gadiem 8. decembrī, skanot zvaniem un lielgabalu šāvieniem, hercogs Ernsts Johans fon Bīrons pārgāja uz dzīvi Jelgavas pilī. 16. decembrī iesvētīja pils kapelu. Pati pils gan vēl nebija pabeigta, būvēšana turpinājās vēl daudzus gadus. Ernstam Bīronam nebija lemts ilgi pilī dzīvot, pēc 20 dienām hercogs nomira.

Lancmanis, I. Jelgavas pils. https://ej.uz/gxwo

 

Amatu meistari līdz asinīm aizstāvēja savas tiesības

Pirms 230 gadiem  “13. decembra rītā Jelgavas pils priekšā ieradās liels nemiernieku pūlis, izturējās draudoši, lamāja pils sargus un hercogu, bet sardzes nodaļa tos atspieda atpakaļ līdz Zaļajam tiltam. Ap plkst. 10 tad paziņoja, ka hercogs nedomājot dzirnavnieku tiesības ierobežot un sūdzības lietu izmeklēšot. To dzirdot, nemiernieki izklīda, nolēmuši atkal ierasties pīkst. 1 pēcpusdienā. Hercogs pa to laiku pieprasīja kareivju pastiprinājumu un pavēlēja pilsētā noslēgt veikalus. ..

 

Plkst. 1 pils priekšā sapulcējās ap tūkstoš dumpinieku un, neklausot ne maģistrāta, ne amatu vecāko uzaicinājumiem izklīst, trokšņaini pieprasīja, lai hercogs ierodas pie demonstrantiem un garantē 11500 dālderu dzirnavnieku amata zaudējumu atlīdzību, piedraudot pacelt simbolisko ~brīvības koku" un ielauzties pilī. Pīkst. 5 uz pili veda kastes ar tiesu aktīm, lai tās nogādātu drošībā. Pūlis, domādams ka kastēs ir pulveris un ieroči, pajūgu apturēja, pārgrieza zirgu iejūgu, bet kastes nogādāja dzirnavnieku amata namā. Hercogs tad lika izziņot, ka šaus uz pūli, ja tas tūlīt neizklīdīs. Bundzinieki velti rībināja bungas 10 minūtes ar brīdinājuma signāliem, bet pūlis neatkāpās. Tad hercogs deva pavēli pielādēt 2 lielgabalus un ar pirmo šaut pāri pūlim. Tas nemierniekus saniknoja vēl vairāk, un tie uzmācās pilij. Uz hercoga pavēli otrs lielgabals un 24 musketieri šāva tieši pūlī, nogalinot 12 (pēc citām ziņām 14) un ievainojot 9 demonstrantus.”

Teivens, A. Latvijas dzirnavas. https://ej.uz/5ugp

 

Muitnieki un nodokļu inspektori arī nesnauda, bet kopmaņi, fūrmaņi, andeles uzraugi un korteļu turētāji vaktēja savas muguras, lai miesas strāpe tās neķertu

Pirms 200 gadiem “Latviešu Avīzes” vēstīja 21. decembrī:  “Tā Kurzemes Gubernementa Valdīšana vienu pavēlēšanu un nolikšanu tā cienīga Ģeneralgubernatora caur patenti no 16tā November ir izlaidusi, dēļ aizkavēšanas tās viltīgas ievešanas aizliegtu preču jeb tādu, par kurām muita nav maksāta. – Tikai par to lielceļu no Polanges, un no Liepājas uz Jelgavu un Rīgu, un par to lielceļu no leišiem, kur paste iet, ir vēlēts svešas preces ievest, un tikai caur Jelgavas Elentes un Dobeles vārtiem, vasaras laikā no pulkstiņa 7 rītos līdz pulkstiņu 8 vakarā, un ziemas laikā no pulkstiņa 8 rītos līdz pulkstiņu 5 vakaros. Tiem fūrmaņiem, kas svešas preces ved, būs tikai pilsātos tās pašas no kopmaņiem pretī ņemt un atkal tikai pilsātos kopmaņiem nodot, bet ne citur kur nolikt. Viņiem tikai būs fūrmaņu kortelēs un ne citur savu korteli ņemt, un savas fūrmaņu un preču grāmatas tam ieceltam andeles uzraugam parādīt. Visas preces, kas uz Jelgavu top sūtītas, papriekš Pakūzē ir noliekami. – Tiem, kas fūrmaņu korteles tura, un tiem kas preces ar fūrmaņiem citur aizsūta arī īpašas vērā  ņemamas pavēlēšanas šinī patentē ir dotas. – Uz tiem mazākiem pilsātiem gan var preces aizstellēt, bet ar pienākamām pases-grāmatām. Preces, ko uz aizliegtiem ceļiem ved, pagalam taps atņemtas un tas fūrmanis pie miesas taps strāpēts,tāpat taps darīts, ja preces uz ceļu kur noliek. – Ja tas, kas preces sūta, to fūrmani ir skubinājis, par citiem, ne kā tiem vēlētiem lielceļiem braukt, tad tam pašam vēl to preču maksa par strāpi jāpiemaksā klāt. – Ja tie, kas fūrmaņu korteles tura, šīs pavēlēšanas pārkāpj, tad pirmā reizē pie 25 rub. sudr., otrā reizē pie 50 rub. sudr., un trešā reizē arī pie 50 rub. sudr. taps strāpēti un tad viņiem nav vairs brīv fūrmaņu korteli turēt. – Kam nav tā tiesa svešas preces pēc glabāšanas saņemt un kas to taču dara, tam jāmaksā 100 rub. sudr. strāpes naudas, ja mazi ļaudis to dara un nespēj tik daudz naudas aizmaksāt, tad vai pie miesas taps strāpēti, vai cietumā, vai pārmācīšanas namā taps ielikti.”

Latviešu Avīzes, Nr. 51 (21.12.1822.)

Periodika.lv  https://ej.uz/kfvd