Pirms 280 gadiem 4. martā Rīgenes salā Vācijā pasauli ierauga puisēns, kuram dod tradicionālu vācu vārdu Johans Frīdrihs. Puisis aug, apgūst bārddziņa un ķirurga (ķirurgi bārddziņi, brūču dziednieki, mūsdienu izpratnē feldšeri) prasmes. Kas gan te īpašs?

Īpašs tas kļūst, kad jauniņais Johans Frīdrihs Stefenhāgens ierodas Jelgavā un kļūst par vienu no hercoga galma ķirurgiem, tiesa, viņa ķirurga karjera ilgst vien 4 gadus. Tomēr vēl īpašāks puisis kļūst, kad viņš atmet ar roku medicīnai, atgriežas Vācijā pamācīties par grāmatspiedēju, tad dodas atpakaļ uz Jelgavu un apprec drauga grāmatiespiedēja Lītkes atraitni, līdz ar to iegūst spiestuvi un kļūst par hercoga grāmatspiedēju*, saņemot tam atbilstošas privilēģijas un ierakstot uz palikšanu savu vārdu Jelgavas grāmatizdevēju listē.

Jaunā Stefenhāgena ceļš iesākumā nemaz nav rozēm kaisīts. 1775. gadā hercogs Pēteris atņem Johanam Fridriham privilēģijas (pēc laika gan tās tiek atjaunotas) un izmet arī no dzīvokļa. Tomēr Johans Frīdrihs ir manīgs, nopērk zemi Kaņģīzeru (Kannulējēju, tagad Mātera)ielā un uzceļ savu namu ar spiestuvi, iedibina draudzību ar virspadomniekiem, sākot lavierēt starp hercogu un muižniecību. Par 55 dukātiem Stefenhāgens nokārto profesionālo kvalifikāciju, viņš tiek iegrāmatots Kēnigsbergas Grāmatspiedēju savienībā un 1781. gadā saņem diplomu. Ar šo gadu datēts arī senākais mūsu bibliotēkā noglabātais J. F. Stefenhāgena iespieddarbs. Tie ir hercoga Pētera parakstītie “Jaunās kārtības noteikumi Mītavas aldariem”, kas sākas ar vārdiem “No Dieva žēlastības mēs Pēteris, Līvzemē, Kurzemes un Zemgales hercogs ...”.

Johans Fridrihs Stefenhāgens ir darbīgs un pacietīgs, pats labprāt strādā arī spiestuvē. Kad Kurzemes hercogisti pievieno Krievijai, Stefenhāgenam vairs nesaņem galma iespiedēja algu, tomēr Kurzemes guberņas valde 1799. gadā pieņem Stefenhāgenu par guberņas valdes iespiedēju ar atalgojumu 200 dālderu gadā, par to viņam bez atlīdzības jāiespiež oficiālie dokumenti. Līdz 1801. gadam savu drukātavu Johans Frīdrihs vada viens, tad kopā ar adoptēto māsasdēlu.

1812. gadā J. F. Stefenhāgens aiziet mūžībā, atstājot uzņēmumu nākamajam Stefenhāgenam, kuram lemts turpināt Johana Frīdriha arodu un Jelgavas grāmatnieku vēsturi.

Iepazīstiet jelgavnieku J. F. Stefenhāgenu grāmatās:

L. Labrence “Jelgavas grāmata” 

 “Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919”

Klausieties par viņu LR1 “Johana Frīdriha devums latviešu literārās kultūras attīstībā” 

Interesantus faktus par ķirurgu J. F. Stefenhāgenu lasiet “Ķirurgs un grāmatiespiedējs” 

*No vienas puses spiestuves īpašnieks bija privāts uzņēmējs, kam piederēja ražošanas līdzekļi un iekārta, viņš guva ienākumus, realizējot produkciju, un personālam maksāja algu no savas kabatas. No otras puses, tipogrāfs bija hercoga kalpotājs. Viņš saņēma brīvu dzīvokli, algu un bez tam īpašu apmaksu par valdības pasūtītajiem iespiedumiem, bija atbrīvots no pilsētas jurisdikcijas un nastām. Kalpotājus pieņēma ar hercoga atļauju, iespiešanas cenas tika normētas.