Mākslinieks Johans Valters dzimis un skolā mācījies Jelgavā. Māju, kurā aug topošais gleznotājs, tāpat kā tā laika tirgus lietu zelta zemi – Jelgavu, neatradīsim, bet tolaiku noskaņu gan, raugoties Valtera gleznās, varam uzburt.

Priekšzīmīgi un čakli Johans pabeidz Jelgavas reālskolu, saņemdams izcilu novērtējumu zīmēšanā, ko viņam māca Rīgas Politehnikuma arhitektūras nodaļas absolvents Kurts Vīsners, kura mudināts  jaunais Valters nonāk pie Jūliusa Dēringa. Dēringa sniegtās privātstundas slīpē jaunā talanta šķautnes, ļaujot bez grūtībām kļūt par Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas studentu. Tieši tur Johans Valters uz kādu laiku kļūst latvietis. Sīkāk par šīm pārvērtībām un Johana Valtera dzīvi lasiet Kristiānas Ābeles grāmatā "Johans Valters" e-katalogā. 

Pēterburgas Mākslas akadēmiju Johans Valters absolvē ar diplomdarbu "Tirgus Jelgavā", kas ir viena no viņa vizbiežāk tiražētajām gleznām.

K. Ābeles grāmatā rodamas arī ziņas, ka pirmie Valtera darbi izstādīti Jelgavā pirms 130 gadiem grāfu Mēdemu namā. Vēlāk māksliniekam Jelgavā Svētes ielā ir sava darbnīca un privātstudija.

1906. gadā Johans Valters pārceļas uz dzīvi Vācijā, kur pazīstams kā Johans Valters–Kuravs, darbojies arī kā vijolnieks.

Lielākais Valtera gleznu un zīmējumu krājums atrodams Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, atsevišķi viņa darbi ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Tukuma muzejā un Liepājas muzejā.

Gleznotāja Johana Valtera ap 1900. gadu tapusī glezna „Peldētāji zēni” iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. “Mirguļojošas ūdens virsmas ieskauti un saules apmirdzēti, pret skatītāju muguru pavērsuši stāv trīs kailu zēnu tēli. Viens no viņiem iebridis ūdenī, kur, iespējams, pavadījis visu pēcpusdienu un nu, lai mazliet sasildītos, sakrustojis rokas uz krūtīm. Abi pārējie puiši tup uz gandrīz nemanāma dēlīša, kas daļēji iegrimis ūdenī, un cītīgi nodevušies ūdens tilpnes vērojumiem. Gleznā Valters pratis ar lakoniskiem izteiksmes līdzekļiem radīt abstrahētu dabas tēlojumu, atmetot visu lieko. Ar gaismēnām panāktajā rimtajā vilnīšu ņirboņā, mākslinieks iemiesojis maigu, pulsējošu dzīvību. Tam visam pāri plūst zēnu stāvu radītā noslēpumainā apgarotība, kas apbur jebkuru skatītāju un it kā ierauj šī mazā dabas stūrīša radītajā pasaulē. Mākslas vēsturniece Kristiāna Ābele secina, ka šis darbs apbūris cilvēkus cauri laikiem – kā eliti, tā vienkāršo sabiedrību, kā bioloģiskā romantisma kritizētājus, tā ietekmīgus mākslas kritiķus.

Vairāk par Johanu Valteru:

https://kulturaskanons.lv/archive/johans-valters/

https://www.makslasvesture.lv/index.php/Johans_Valters

Dokumentālā filma "Johans Valters"