Jelgavas pilsēta

Jelgavas pilsētas logotips

Jelgavas pilsētas bibliotēka

Jelgavas pilsētas bibliotēkas logotips
Kultūras mantojuma tandēms bibliotēkā „Zinītis”
Bērnu bibliotēkā kopīgi tika atklāta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) nedēļa, ko Latvijas Nacionālā komisija jau trešo gadu organizē, lai popularizētu lokālo nemateriālo kultūras mantojumu un aizvien dzīvo tradīciju turpināšanu. Šogad šī nedēļa tiek aizvadīta, atzīmējot UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas 10.gadadienu.

Pasākumā bibliotēkā „Zinītis” bija iespēja satikt burvīgu nemateriālā kultūras mantojuma popularizētāju tandēmu. Vokālinstrumentālā ansambļa „Rūta” vadītāju, Jelgavas Mūzikas skolas pasniedzēju un kokles mīlētāju Birutu Derumu un viņas desmitgadīgo kokles spēles audzēkni Megiju Bruci, kas paralēli mācībām Jelgavas 4.vidusskolā, jau 4 gadus rūpīgi apgūst kokles spēli Jelgavas Mūzikas skolā. 


Megija Bruce, pateicoties rūpīgam darbam, Latvijas un Jelgavas vārdu nesusi pasaulē izbrīnot klausītājus un gūstot panākumus Sanktpēterburgā un saņemot ielūgumus kokli spēlēt gan Maskavā, gan Holivudā.  

 

Pasākuma foto un video skatāmi šeit.

 

Kas ir nemateriālais kultūras mantojums?
Nemateriālais kultūras mantojums ir cilvēku zināšanas un prasmes, kas nodotas no paaudzes paaudzē un kuru rezultāts var izpausties gan materiālās vērtībās, gan nemateriālās vērtībās, kā, piemēram:

  • mutvārdu tradīcijās, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju (piemēram, pasakas, teikas, personīgās pieredzes stāsti, anekdotes, mīklas);
  • spēles mākslās (piemēram, tradicionālo mūzikas instrumentu spēle, tradicionālās dejas, veiklības un atjautības spēles, kustību rotaļas, bērnu spēles);
  • paražās, rituālos un svētkos (piemēram, ģimenes godi, gadskārtu svētki, dzimšanas un vārda dienas svinības, kapusvētki, u.c.)
  • zināšanās un paražās, kas saistītas ar dabu un Visumu (piemēram, zināšanas par augu ārstnieciskajām īpašībām, to vākšanas un sagatavošanas prasmes, tautas medicīnas prasmes, laika vērojumi un pareģojumi);
  • tradicionālajās amatniecības prasmēs(piemēram, podniecība, aušana, rotu kalšana, kokamatniecība).

Mantojums nav tikai seni objekti, skaistas lietas, vai ierasta rīcība. Mantojuma vērtību nosaka ar tām saistītas spēcīgas cilvēku emocijas, atmiņas, piešķirtā īpašā nozīmē, kā arī vēlme to saglabāt un tālāk nodot nākamajām paaudzēm. 

Kā rūpēties par nemateriālo kultūras mantojumu? Pastāv dažādi veidi, kā ikviens var iesaistīties nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu nozīmē to identificēt (atpazīt), dokumentēt (piemēram, ierakstīt stāstījumu par tradīciju), pētīt (piemēram, noskaidrot, kā tradīcija veidojusies), praktizēt (izmēģināt pašam), popularizēt (piemēram, publicēt atklājumu internetā), kā arī tālāk nodot to nākamajām paaudzēm (stāstīt un demonstrēt šo tradīciju citiem), tādā veidā sekmējot tā dzīvotspēju.


Ir svarīgi, lai saglabāšanas darbā iesaistās ne vien dažādas institūcijas, atsevišķi zinātnieki un profesionāli pētnieki, bet arī ikviens iedzīvotājs vietējā kopienā ikvienā novada pašvaldībā.