Jelgavā tas aizsāka ne tikai skolu https://ej.uz/15ek un baznīcas https://ej.uz/sr1h, bet arī nespējnieku patversmes. Tiesa, pārbaudāmas ziņas par tām nav saglabājušās, bet, spriežot pēc 415 gadus veca Jelgavas pilsētas policijas nolikuma, kas noteica, ka “.. divas reizes gadā jāapskata baznīcas, skolas un nabagu patversmes ēka, jāapseko un jāpārbauda patversmes nabagie, vai viņi savlaicīgi saņem ziedojumus, kas viņiem pienākas, un par visu jāapjautājas,” varam secināt, ka nabagu patversme Jelgavā pēc Gotharda recesa ir tapusi.
Šo un citus noteikumus, kas regulēja Jelgavas pilsētas dzīvi pirms 4 gadsimtiem, atradīsiet grāmatā “Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16.–18.gs” https://ej.uz/trgi
Turpat atradīsiet arī noteikumus “Par baznīcu un nabagmājas priekšstāvjiem un pārvaldniekiem”, kā arī “Par ubagiem”, kam atļauts Jelgavā ubagot, kam tomēr nē.
Kad, kur un kāpēc Jelgavā bijuši Nabagu vai Posta vārti, lūkojiet vecajā presē. Tur rodamas arī ziņas par 1588. gadā celtu nabagmāju un hospitāli ārpus pilsētas https://ej.uz/g13p, https://ej.uz/ebnh
Sīku uzskaiti par dažādiem ziedojumiem Jelgavas nabagiem lasiet “No Jelgavas pagātnes” https://ej.uz/fp7r, par parādniekiem https://ej.uz/26qi
Vai jūs zināt, ka pirms 85 gadiem:
- visvecākais dokuments Jelgavas pilsētas arhīvos bija nabagmājas parādnieku saraksts no 1610. gada,
- vecais Jelgavas arhīvu skapis bija tikai 11 gadus jaunāks par hercogu Jēkabu? https://ej.uz/najh