Pirms 100 gadiem Latvijas Republikas laikrakstā “Valdības Vēstnesis” tika publicēti Noteikumi par latviešu folkloras krātuvi.

“Lai veicinātu latviešu senās dzīves pieminekļu-latviešu tautas dzejas un tradīciju vākšanu un lai atvieglotu to pētīšanu, kas panākams folkloras materiālu stingrā koncentrācijā vienā vietā, pie pieminekļu valdes tiek nodibināta latviešu folkloras krātuve. Folkloras krātuves uzdevums ir vākt, kārtot, uzglabāt un publicēt latviešu folkloras materiālus – tautas dziesmas, pasakas, teikas, mīklas, sakāmvārdus, ticējumus, ierašu aprakstus un t. t. ..” Valdības Vēstnesis, Nr.274 (02.12.1924)

Latviešu folkloras krātuve ir senākais folkloras arhīvs Baltijas valstīs un viens no plašākajiem folkloras krājumiem Eiropā. Tajā ir vairāk nekā trīs miljoni folkloras vienību. Tās lādēs atrodama ne tikai latviešu folklora, bet arī lībiešu un Latvijas mazākumtautību – vācu, čigānu, ebreju, krievu, baltkrievu un citu tautu – folkloras kolekcijas.Krātuvē pārstāvēti visi folkloras žanri: tautasdziesmas, teikas, pasakas, anekdotes, ticējumi, paražas, buramvārdi, ziņģes, rotaļas utt. Mūsdienās tā darbojas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā – kā vecākā un plašākā institūta nodaļa.

10 gadu jubileju svin arī Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv. 

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina iesaistīties Latviešu folkloras krātuves “Simtgades talkā”, kas ir sākusies un norisināsies līdz 2025. gada 31. decembrim. “Simtgades talkas” mērķis ir iesaistīt sabiedrību Latviešu folkloras krātuves arhīva izzināšanā un nemateriālā kultūras mantojuma dokumentu apstrādē.

Iepazīstiet dziesmas, pasakas, tautas ticējumus, ieražas un daudz vairāk, lasot un pārrakstot Latviešu folkloras krātuves materiālus ŠEIT