Pirms 60 gadiem Jelgavas kultūras veidotāji un kultūras baudītāji pārcēlās uz pašreizējo kultūras nama ēku. Kultūras nama atklāšanā lentītes grieza prominentas tā laika politiskās un kultūras dzīves figūras, tām aplaudēja ap 800 simti pieaicināto viesu, teicami dziedāja Jelgavas skolotāju jauktais koris.

Jaunajā namā deju kolektīvs “Jaunība” gatavoja svaigu programmu “Jums – jaunās dzīves cēlāji”, ar kuru gan jaunās skatuves dēļus iedimdināja tikai nākamajā gadā.  Ā. Alunāna teātris izrādes jaunajā namā sāka ar Moljēra “Skapēna nedarbiem”, 120 koristi nerimtīgi vingrināja savas balsis, mierā nestāvēja arī pūtēju orķestra vīru “ragi”. Estrādes kolektīvs slīpēja jauno programmu, lai 28. decembrī ar to lustinātu savus klausītājus. Ņirbinājās arī mazo pašdarbnieku pulciņi – dramatiskais kolektīvs un baleta studija. Pastmarkas krāja un mainīja jaunajā namā mītni radušie pilsētas filatēlisti, bet racionalizācijas priekšlikumus Jelgavas uzņēmumiem kaismīgi dāļāja novatoru klubs.

 

Ēka tika slavināta, izceļot, ka “Jelgavas jaunā dižceltne savu «radinieku» pulkā ir pati lielākā, skaistākā un gaišākā.”

 

Cik labi gan, ka nepiepildījās laikrakstā “Padomju Jauntnē” deklarētais: “Drēgnajā decembra naktī Jelgavas panorāmā spoži mirdz staltā gaismas pils — Jaunais kultūras nams. Tam vēl nav vārda. Tacu varbūt jau rīt vai parīt dzirdēsim par vēl nepieredzētiem varoņdarbiem, ko paveiks vienkāršie padomju cilvēki savās ikdienas darba gaitās vai starpplanētu telpā. Tad mūsu republikas lielākais, skaistākais un gaišākais kultūras nams par savējo sauks vienu no padomju cilvēku vārdiem.”  

Padomju Jaunatne, Nr. 251 (23.12.1962.) https://ej.uz/8y34 

 

Ēku projektēja arhitekts Ādolfs Krūmiņš. Arhitekta saruna ar Gunāru Priedi žurnālā 

Māksla, Nr. 1 (01.01.1963.)

 

Par Jelgavas arhitektu Ā. Krūmiņu, kurš pilnībā pārveidoja Jelgavas pilsētas kultūras nama tipveida projektu, projektēja mēbeles un telpu iekārtojumu, lasiet https://ej.uz/wcjo