No 4.augusta līdz 4.septembrim Jelgavas pilsētas bibliotēkas galerijā iespējams aplūkot Jelgavas mākslinieku plenēra izstādi "Pa Jaņa Rozentāla pēdām". Izstāde veltīta UNESCO izsludinātajam Jaņa Rozentāla (1866-1917) gadam. Uz izstādes atklāšanu 3.augustā pulksten 16:00 laipni aicināts ikviens interesents!

Plānojot šīs vasaras plenēru, pēc kārtas jau piekto, 2016.gada sākumā Jelgavas Mākslinieku biedrība nolēma doties uz Saldu. Vēlāk, kā uzzinājām, šo gadu UNESCO izsludināja par Jaņa Rozentāla (1866-1917) gadu. Tā nu no 18. līdz 24.jūlijam strādājām šajā kādreiz nelielajā Kurzemes miestā, kur nākamais mākslinieks uzsāka skolas gaita, kur uzgleznoja tagad tik populāro diplomdarbu „No baznīcas (Pēc dievkalpojuma)” (1894) un kuras apkārtnes cilvēkus un ainavu viņš iemūžinājis savos darbos. Tādejādi mēs simboliski gājām „Pa Jaņa Rozentāla pēdām”, kā nosaucām arīdzan plenēra atskaites izstādi. Tajā mēs rādām pavisam nelielu daļu no tā, ko krāsās un melnbaltajā zīmējumā iemūžinājuši četrpadsmit jelgavnieki, viņu vidū arī viens viesis no Preiļiem – Valdemārs Kokorevičs. Diemžēl visu parādīt nevaram –plenērā tapa vairāk kā 80 lielāku un mazāku studiju, skiču un uzmetumu, no kā droši vien vēlāk taps nopietni darbi.

Mēs dzīvojām Cieceres internātpamatskolas kopmītnēs, kas, var pat teikt, atrodas Cieceres upes krastā netālu no tām vietām, ko daudzkārt gleznojis Janis Rozentāls. Gandrīz vai katrs no plenēra dalībniekiem piestāja vienā vai otrā vietā un arī skicēja šo glezniecisko, līkumoto, akmeņaino, visai straujo Cieceres upīti. Protams, apmeklējām arī Jaņa Rozentāla muzeju, viņa krāsās apdziedāto Saldus baznīcu pašā pilsētas centrā. Ar foto aparāta palīdzību mūsu kolēģis Ilmārs Drīliņš nofiksējis mirkli, kas atgādina slavenā saldenieka vēsturisko kompozīciju – arī mēs tikko bijām baznīcā, bijām pat uzkāpuši zvanu tornī un nu atgriezāmies laicīgajā dzīvē. 19.gadsimta beigās, kā liecina Jaņa Rozentāla gleznojumi, netālu pie baznīcas atradās liels jo liels krogs, tagad tā vietā ir tirgus laukums, kur mūsu mākslinieki pamanīja un zīmēja visai kolorītas tirgus sievas. Jaņa Rozentāla bērnībā un arī vēl ilgi pēc tam pilsētā bija tikai viena iela (zīmīgi ir tas, ka māksliniekam atzīmējam 150 gadus, bet Saldum – 160) – Striķu iela, uz kuras viņš vēlāk uzbūvēja sev darbnīcu. Uz tās reiz bija arī vecākā aptieka - Kapellera nams. Tā pagalmā savu mājvietu radusi podnīca, kur tieši tolaik dedzināja cepli un pēc tam vēra vaļā. Šo visai aizaugušo un vēl nesakopto pagalmu ar dārzu un atsevišķām saimnieciska raksturu celtnēm iecienīja mūsu gleznotāji. Citi guva iedvesmu kādā puķu dārzā vai senākās ielās ar savdabīgu arhitektūru, vēl kādi gāja Jaņa Rozentāla pēdās un palūkojās uz pilsētu no Saldus pilskalna, kur gleznoja arīdzan mūsu mākslas celmlauzis. Viņš, kalēja dēls no Saldus apkārtnes, savā mākslā tagad ieguvis visas mākslas pasaules atzinību.

Septembrī plenērā paveikto rādīsim arī Saldū, pieminētājā Kapellera namā, kur ir pievilcīgas izstāžu telpas.

 

Māris Brancis

Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs