Jau divus gadus virmo kaislības par tiesībām, brīvību, pienākumiem, cilvēku dalīšanu, vienošanu, šķelšanu, ārkārtas un bezkārtības situāciju. Tas gan nav nekas jauns. Ieskatīsimies kādas kārtas, brīvības un tiesības paredzēja likumi Jelgavā pirms 415 gadiem.

Jau divus gadus virmo kaislības par tiesībām, brīvību, pienākumiem, cilvēku dalīšanu, vienošanu, šķelšanu, ārkārtas un bezkārtības situāciju. Tas gan nav nekas jauns. Ieskatīsimies kādas kārtas, brīvības un tiesības paredzēja likumi Jelgavā pirms 415 gadiem.

1606. gada Jelgavas pilsētas policijas nolikums paredzēja:

• Birģera tiesības nedrīkst saņemt neviens, kurā nav sniedzis apliecinājumu un pierādījumu par godīgu, t.i. brīvu, izcelsmi un nevainojamu uzvedību.
• Kad rāte kādu novērtējusi atzinīgi, viņam par birģera tiesību un brīvību iegūšanu jāmaksā 10 dālderu, .. . Pēc tam viņiem publiski jāuzrāda rātei savs birģera bruņojums un ieroči, lai tā pārbaudītu, vai tie ir derīgi.
• Bīstamas karadarbības, ienaidnieka iebrukuma vai – lai Dievs mūs no tā pasargā! – aplenkuma laikā aizliegts atstāt pilsētu un doties uz kādu citu vietu bez īpašas Mūsu** piekrišanas un atļaujas.

Kas notiek ar birģeru nepaklausību, kā tirgoties Jelgavā, kurš drīkst un kurš nedrīkst brūvēt alu, cept maizi, par kādu samaksu kalt, šūt un bārdu dzīt arī atradīsiet šajos noteikumos.

 

Un tā kā Jelgavas birģeru, viņu sievu un bērnu vidū novērota tiekšanās pēc pārmērīgas greznības un lepnības, kas kristīgas mīlestības vietā izraisa skaudību, naidu un nepatiku, tad varam izskatīt  noteikumus “Par atšķirībām apģērbā, kā arī noteikumi kristībās, kāzās un bērēs”, kur melns uz balta rakstīts tā. “ka neviens rātskungs un birģeris nedrīkst valkāt apģērbu no īsta, laba samta, ne arī tērpu ar zelta vai sudraba tresēm”, bet “tirgotāju sievām drīkst būt vieni svārki no zīda tafta vai armazīna un divi no vilnas auduma”, taču “krodzinieki, ormaņi un algādži, tāpat arī kalpi un kalpones drīkst valkāt tikai lietuviešu vai cita vienkārša audekla apģērbu un aitādas; visāda veida zīda drānas un angļu vadmala nav domāta viņiem.”

 

Vienmēr aizraujošas un parasti nepamanāmas ziņas atradīsiet Latvijas Nacionālais arhīvs žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikumu sērijā “Vēstures Avoti” , šoreiz “Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16.-18. gadsimtā.”

 

Par izdevumu: https://ej.uz/7cjm

Grāmata meklējiet: https://jelgava.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=324092&ident=1844206#copies

 

*(“birģeris” nozīmē: Namnieks, pilntiesīgs viduslaiku pilsētas iedzīvotājs Rietumeiropā. Avots: letonika.lv)

** Mēs - Frīdrihs, no Dieva žēlastības Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā.