1857. gada nogalē Jelgavā iznākošās “Latviešu Avīzes” sola uzsāk apskaidrot jelgavniekiem un citiem avīzes lasītājiem, kas tas ir dzelzceļš, kā tas darbojas un kādus labumus sniedz.

“Krievu ķeizars uzdevis lielai tirgotāju biedrībai no Krievuzemes dzelžu ceļu uz svešām zemēm izbūvēt. Vēl nebūt nezin, vai dzelzes ceļš ies no Dinburgas pa Vidzemi uz Rīgu, ka rīdzinieki labprāt grib, jeb no Dinburgas caur leišiem un Janišķiem uz Liepāju, jeb no Dinburgas pa Kurzemi zaur Bausku un Jelgavu uz Liepaju. Dzirdam, ka šinīs dienās Jelgavā atnācis kāds spranču inženijiers, gudri augsti mācīts kungs, kas še Jelgarā palikšot un ar saviem palīgiem nu sāks izmērot, nosvērt un aprēķināt, vai nebūtu labāki to dzelzes ceļļu no Dinburgas vest zaur Kurzemi un Jelgavu. Lai Dievs dod jums un mums to piedzīvot, ko ar acīm vēl neesam redzējuši, un kas tāda ļoti derīga lieta. Lai jūs daudz maz varētu redzēt, kā tāda gara reize lielu ratu ar cilvēkiem, ar preci, ar lieliem un ar sīkiem lopiem pa dzelzes ceļļu skrien no dampmašīnes vilkta, tad jums šo bildīti esmu gādājis, kas to izrāda.” Latviešu Avīzes, Nr.52 (26.12.1857).

Savu solījumu avīze arī tur, tāpēc vairākos turpinājumos 1858. gadā sīki un smalki pārstāsta, kā uguns rati uz tādiem dzelzes ceļiem tiek brūķēti. Ap to laiku tiek uzsākta Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa būve, kas darbu uzsāk 1861. gadā, bet jelgavniekiem līdz savai jāgaida vēl desmit gadi. Šo gadu laikā divas privātas ārzemju kompānijas uzņemas veikt dzelzceļa izbūves darbus, bet ne viena, ne otra to nespēj padarīt. Tikai 1867. gadā pēc daudzām likstām beidzot izdodas uzsākt Rīgas – Jelgavas dzelzceļa būvi. Darbu sāk “Rīgas – Jelgavas dzelzceļa sabiedrība” ar baņķieri A. Heimani un fabrikantu A. Tilo priekšgalā. Dzelzceļa sabiedrībā iesaistās arī Jelgavas sabiedrības pārstāvji – baroni E. Fon Hāns, A. Heikings, grāfi F. Fon Mēdems, L. fon der Pālens no Kurzemes kredīta biedrības, Jelgavas baņķieris E. Vestermans un daži Rīgas privātuzņēmēji. Biedrībai ir tiesības uz dzelzceļu 85 gadus no dienas, kad pa to uzsāk kustību. Pie kam vairāk nekā 66 300 rubļu par versti un pavisam vairāk nekā 2 652 000 rubļu par visām 40 verstēm pie ceļa būvēšanas nav brīv izdot, dzelzceļam jābūt gatavam trīs gadu laikā.  Rīgas Jelgavas līniju 39 verstis* (40 km) garu ar trim stacijām  Rīga (Torņakalns) –  Olaine – Jelgava uzbūvē nepilna pusotra gada laikā. Grūtības sagādā tilta būve pār Lielupi, tāpēc izskan runas, ka līniju atvērs tikai 1869. gadā, bet tilts tiek atzīts par lietojamu jau 1868. gada novembrī, un tā pirms 155 gadiem Jelgavā ieripo pirmais vilciens.

Latvijas dzelzceļa vēsturi iepazīstiet: T. Altbergs. Dzelzceļi Latvijā. Jelgavas Pilsētas bibliotēka

E-katalogā

*Par dzelzes ceļļeem un ugguns - ratteem 19. gadsimta “Latviešu Avīzēs” lasiet Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijā periodika.lv

Vēl citas, bez augstāk minētajām, “Rīgas – Jelgavas dzelzceļa biedrībai” izvirzītās privilēģijas un noteikumus atradīsiet Draugs un Biedris, Nr.2-7 (09.09.1867) periodika.lv

Bet par to, kā, vilcienu sagaidot, jelgavniekiem izgāja, lasiet turpinājumā 1. decembrī.