Līdz 30. oktobrim Jelgavas Pilsētas bibliotēkā apskatāma Ingas Troņinas gleznu izstāde “Būt par sevi”.

Izstādes darbos māksliniece caur dabas motīviem, krāsām un sajūtām pievēršas jautājumam par spēju būt sev pašam. Gleznošana Ingai ir personīgs stāsts par dzīvi – rakstīts nevis vārdos, bet krāsās uz audekla.

Aicinām apskatīt izstādi un ļauties katram savam tās lasījumam!

“Būt par sevi”

Zāle, ziedi, stumbri, koki, krūmi, debess, saule, mākoņi – visa daba. Ainava.

Tā IR!

Bērzs nejautā, kāpēc es neesmu egle. Egle nejautā, kāpēc es neesmu bērzs. Dabā nav koncepta – būt par kaut ko citu, izskatīties kā citiem.

Kāpēc cilvēks, būdams dabas daļa, uzdod jautājumu: Kas es esmu?

Tikai muļķis sev tā taujā.

Nē. Ne tāpēc, ka nav gudrs.
Tāpēc, ka domā, ka kaut kam jābūt.

Man tas sākās ar jautājumu Raimondam Līcītim:

“Vai drīkstu pie Jums mācīties gleznot?”

Tas izskanēja kā būtiskākā nepieciešamība – vienkārši būt.
Un noteikti ne tāpēc, lai par kaut ko kļūtu.

Katra glezna, sākot ar dienu, kad sāku gleznot, veido veselu stāstu.

Viens cilvēkbērns atzīst:

“Es esmu Inga.”

Izejot no šīs atzīšanās, ceļš tikai sākas.

“Mālēšana”, kā to dēvēja R. Līcītis, man ir kā rakstīt grāmatu par dzīvi. Tajā nav vārdu, zilbju, burtu, gudrībiņu.

Ir tikai balta kanva, uz kuras klājas brīža sajūtu krāsa.

Tā ir ļoti personīga rakstīšana ar otu.
Visiem lasāma, bet pietiekami droša, lai mani neatklātu.

Visiem ļauts lasīt, bet izpratni katrs rod pa savam, ja ļaujas būt sev pašam.