Laikā no 1958. līdz 1988. gadam (ar pārtraukumiem) bijis Latvijas Valsts izdevniecības (vēlāk izdevniecības “Liesma”) mākslinieciskais redaktors. Veicis līgumdarbus arī izdevniecībā “Zvaigzne” un “Zinātne”. 

Ilustrējis latviešu tautas pasaku “Bārenīte un mātesmeita” (1964), Raiņa “Puķu lodziņš” (1965), Aspazijas “Zila debess zelta mākoņos”(1968), brāļu Grimmu “Ansītis un Grietiņa” (1972), J. Vanaga “Mazā Mikiņa lielie darbi” (1973), K. Skalbes “Kaķīša dzirnavas” (1974), un daudzas citas. Ilustrējis žurnālus “Bērnība”, “Draugs”, “Zīlīte” un citus, arī pasaku kalendārus. 20. gs. 60. gados gleznojis ainavas akvareļu tehnikā. 

Iejūtīgs literārā darba interpretētājs, pie tam tēlaini un stilistiski daudzveidīgi, izmantojot akvareli, guašu, tušu, flomāsteri, kokgrebumu vai linogriezumu, atklāja vidi un personāžu raksturus.

Izstādēs piedalījies kopš 1959. gada. Kopš 1964. gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. 1963. gadā kopā ar Uģi Mežavilku rīkoja personālizstādi Madonā. Izstāde “Inga. Vecpiebalgas zēns” Cēsu vēstures un mākslas muzejā tika eksponēta 2023. gadā, un tajā pašā gadā tika uzņemta arī filma “Inga” par Induli Zvagūzi.