Pieminekļa atklāšana 1922. gada 15. oktobrī sākas ar grandiozu gājienu no Jelgavas tirgus laukuma. Jau no vienpadsmitiem tirgus laukumā sāk pulcēties cilvēki. Mierīgie un klusie Jelgavas pilsoņi, šķiet, visi atstājuši siltās istabas un rudens vējos iznākuši uz ielām, lai piedalītos kopīgā gājienā uz Nikolaja kapiem – godināt savu kritušo varoņu piemiņu.

Pilsēta greznota valsts karogiem, ieradušies goda viesi – apsardzības ministrs Zemgals, galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Peniķis, Jelgavas garnizona priekšnieks pulkvedis Zeltiņš un citi. Visapkārt pulcējas milzums ļaužu. Tad visa lielā cilvēku jūra pa Katoļu ielu plūst uz to pusi, kur atrodas Brāļu kapi. Grandiozajā gājienā piedalās vairāki tūkstoši. Izejot uz šosejas, pievienojas vēl un vēl ļaudis, kas steidz paspēt uz mērķi. Tikai ap pusdiviem gājiens nonāk kapsētā. Pēc periodika.lv

“Atskan svinīga komanda sēru maršam, un kareivju orķestris sāk spēlēt .. . Ka dziļās sērās karogi noliecas pār pieminekli. .. Ir reti svinīgs brīdis, kas izteic dziļu pateicību tiem, kas varonīgās cīņās atraduši mieru tēvu zemes smiltīs. Uzpūš mazs rudens vējiņš. Karogi saplivinās un piekļaujas piemineklim, it kā to apkampt gribēdami. Bērzu sarkandzeltenā rota sakustas, un dzeltenās lapas krīt uz pieminekļiem, uz Brāļu kapu rindām. “ Zemgalietis, Nr. 234 (17.10.1922)

Pieminekļa pamats pārvēršas par ziedošu krizantēmu pakalnu.

Piemineklis celts par labprātīgiem jelgavnieku ziedojumiem kā pilsētnieku pateicība tiem labākajiem tēvzemes dēliem, kas atdevuši par brīvību dārgāko – savu dzīvību. Mākslinieks A. Strekavins  bez atlīdzības izgatavojis pieminekļa projektu un padarījis visus darbus. Piemineklis kalts (Brauera akmeņkaltuvē) no pelēka lauku granīta, priekšpusē augšā tam iegravēts ugunskrusts, zemāk bronzā  izlieta karavīra maska un apakšā iekalti vārdi: "Kāpām uz sārtu - nesām jums brīvību”. Piemineklim otrā pusē iegravēts: "Šie varoņi upurēja  dzīvību par Jelgavas brīvību 1919. g. nowembrī.”  Seko 31 vārds un beigās “29 nezināmi, starp kuriem 3 no studentu rotas."

 

Sākotnēji bija apglabāti 70 kritušie, taču desmit karavīru mirstīgās atliekas tuvinieki pārapbedījuši ģimene kapos citviet.

 

2017. gada oktobrī īstenota brāļu kapu pieminekļa restaurācija.

 

2019. gadā Meža kapos uzstādītas sešas stēlas jeb akmens plāksnes Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņai. Granīta stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta "Atceries Lāčplēšus" ietvaros, godinot Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņu.

 

Vēl par pieminekli: https://ej.uz/sp6d, https://ej.uz/mbmj