Latvijā pirmo maratonskrējienu Rīga–Jelgava (39 verstis) 1904. gada 6. maijā noorganizēja Jānis Dikmanis (Latvijas olimpiskās komitejas pirmais prezidents, pirmais un līdz šim vienīgais latvietis Starptautiskās olimpiskās komitejas loceklis). Maratonā piedalījās 7 skrējēji. Starts tika dots pie  Rīgas rātsnama. Sportisti startēja atsevišķi, ik pēc 10 minūtēm. Pirmais devās ceļā rītā agri, pulksten 4.20, pēdējais pulksten 5.20.

Jau uz tilta skrējējus sagaidīja pirmais traucējums toreizējā gorodovoja personā, kas viegli kreklā un biksītēs ģērbušos sportistus noturēja par izbēgušiem noziedzniekiem, bet pēc izskaidrošanās par – trakiem. Liels traucējums bija arī skrējēju nesagatavotība, jo kā izrādījās, ar labu gribu vien nepietika, vajadzēja arī ziņas un maņas, kā skriet. Tas, kas bija tūliņ no sākuma straujākais, kā pirmais arī apgura. Uzvarēja izturīgākais un apdomīgākais astoņpadsmitgadīgais Augusts Dikmans, finišējot pēc 4 stundām 5 minūtēm. 

Ņemot vērā zaudēto laiku, arī to, ka gandrīz visu ceļu stipri lija, un speciāla treniņa trūkumu, rezultāts uzskatāms par labu. Bet visteicamākais un ievērojamākais bija tas, ka it visi dalībnieki beidza distanci un pēc skrējiena jutās spirgti un veseli.

(Pirmā maratonskrējiena – Rīga–Jelgava dalībnieki: no kreisās puses uz labo: apakšējā rindā Augusts Dikmanis (uzvarētājs), H. Lieders; vidējā rindā I. Šteinmans. U. Drūns, I. Tīrums; stāv H. Hanvegs, V. Šteinmans. Uzņēmums izdarīts Jelgavā, pēc sacīkstes. Ar riteni sēd skrējiena organizētājs un vadītājs J. Dikmanis.)                       Foto no Nedēļa, Nr. 42 (19.10.1923.)

Nākamais maratons no Jelgavas līdz Rīgai notiek 1914. gadā Viskrievijas olimpiādes laikā, kur pirmo vietu iegūst latvietis A. Kapmals un otro vietu latvietis A. Upmals.

Vairāk lasiet periodika.lndb.lv Nedēļa, Nr.42 (19.10.1923.)

Par Jelgavas skrējēju gaitām lasiet Vieglatlētika Jelgavas novadā