1881. gadā dibināta Grēbnera fabrika, tiem laikiem tas bija liels uzņēmums – 16 darbgaldus darbināja trīs tvaika dzinēji. Fabrikā ražoja vaskadrānu, cepures, eļļu. Grebnera vārds bija dots arī ielai (mūsdienās – Rūpniecības iela) un parkam, kuru uzņēmumā strādājošo atpūtai ierīkoja Maksis Grebners.

“No 1881. gada pastāvošā Grebnera vaska drēbju fabrika saražo katru gadu vaska drēbes par 450,000 rbl. un nodarbina 200 strādniekus.” Tā pēc pieciem pastāvēšanas gadiem varam lasīt rūpniecības, statistikas un tautsaimniecības sadaļā Dienas Lapa (Rīga, Petrograda), Nr. 216 (24.09.1896)

 

1887. gadā Jelgavā jau  ir pavisam 32 fabrikas, bet 1904. gadā “Grebnera vaska drēbju un cepuru fabrika ir lielākā no Jelgavas fabrikām Tagad strādnieku apmēram  400. Tiek strādāts tiklab uz akorda, kā arī dienas algu. Vecākie strādnieki, kuri strādājuši jau 15—20 gadus, pelna 8 rubļi nedēļā, jaunākie 4—5 rubļi.” Iz fabriku dzīves. Cīņa, Nr.6, 01.08.1904.

 

Grebnera fabrikas strādnieki ir bijuši aktīvi dažādās dzīves jomās, portālā periodika.lv varam lasīt gan par strādnieku sapulcēm, karogiem fabrikas skursteņos un, izrādās, ka Grebnera fabrikas strādnieki ņēmuši aktīvu dalību arī Jelgavas teātra dzīves rīkošanā Balss, Nr.109 (12.05.1907), Dzimtenes Vēstnesis, Nr.52 (01.03.1908) un literatūras patērēšanā – Jelgavas Latviešu skolu un izglītības biedrības bibliotēkas gada pārskatā ziņots, ka 1909. gadā čaklākie lasītāji bijuši Grēbnera fabrikas strādnieki “Jauno Latviešu Avīžu" Literārisks pielikums, Nr.18 (02.03.1910), bet Jelgavā iznākošais sadzīvisks, politisks un literārisks laikraksts Sadzīve, Nr.56 (21.05.1911) vietējā hronikā raksta “No Maksa Grebnera fabrikas Jelgavā. Pie mums stipri vien izplatījusies lubu literatūras lasīšana. Tagad tā “darba mazāk" un meistaru “acs" vairs nav tik “redzīga": ja arī ierauga kādu lasām, tad tāds vienkārši atsaka: “nav darba" un lasa tālāk.”

 

1. pasaules kara laikā fabrika tiek nopostīta. Pēc kara M. Grebners mēģina fabriku atjaunot, kaut arī Jaunais Zemgalietis, Nr.28 (05.02.1925) raksta par fabrikas darba atsākšanos ar 50 strādniekiem, priekšzīmību arī strādnieku labierīcības ziņā, tomēr 50 gadus pēc fabrikas dibināšanas tiek ziņots par tās likvidēšanu Ekonomists, Nr.3 (15.02.1931)

 

Ziņas par Grebnera fabriku meklējiet periodika.lv

 

Par Makša Grebnera, kuram kā uzņēmējam pilsētā bijusi laba slava, pretī rūpnīcai ierīkoto parku izsmeļošas ziņas atradīsiet Inese Deksnes grāmatā “Jelgavas parki stāsta”