Šomēnes visā Latvijā un, protams, arī Jelgavā varam baudīt Anšlava Eglīša romāna “Pansija pilī” ekranizējumu. Viens no centrālajiem tēliem, kas atdēvēts caur kino mākslu, ir rakstnieks Viktors Eglītis. Pirms simts gadiem šajās dienās rakstnieks tiešām ir viesojies Jelgavā. Kā vēsta laikraksts Zemgalietis, Nr.29 (05.02.1924.) https://ej.uz/az5o, tad Jelgavas ģimnāzijā 1924. gada 2. februārī ir noticis “rakstnieku vakars, kurā piedalījās Viktors Eglīte, kurš uzstājās ar priekšlasījumu „Par tikumisko lūzumu latvju garīgā dzīvē”, kā arī lasīja dzejas, kuras jaunatne saņēma ar lielu piekrišanu un sajūsmu.” Savā laikā kaismīgais dzejnieks un rakstnieks V. Eglītis bija ļoti populārs, mūsdienās biežāk tiek daudzināts kā rakstnieka Anšlava Eglīša tēvs. Priekšstatu par Viktora Eglīša darbiem varat gūt V. Eglītis “Apskaidrotie un mācītie”, bet pašu autoru iepazīt V. Vāvere "Viktors Eglītis".

Tajā pašā rakstnieku vakarā kopā ar V. Eglīti uzstājās arī dzejnieks Antons Austriņš, Voldemārs Dambergs un Antons Bārda. “Voldemārs Dambergs šim vakaram bij izvēlējies visjaunākās dzejas, kurās spilgti jutām viņa panta īpatnības svinīgo, bet mierīgo plūdumu. Dzejnieka deklamācija bij vēsa un atturīga. Antons Austriņš cēla priekšā atskaņas no Spānijas brauciena. Vairākās dzejās vinš rādīja šīs zemes laukus un pilsētas ar savādiem krodziņiem, celtnēm un kanāliem. Loti interesantais Austriņa stils, kā arvien, saistīja uzmanību. Vislieliskāk dzejnieks nolasīja pirmo dzejoli par vēlu laiku. Antonam Bārdam ir daudz jaunu dzejoļu ar šim autoram piemītošo reālo fonu. Sevišķi palika atmiņā „Suņdienas“ un „Vecā vijole“. Beigās dzejniekiem sarīkoja jūsmīgas ovācijas. Vispār, vakars bij labi izdevies, mākslas bagātīgs un labi apmeklēts.” Zemgalietis, Nr.29 (05.02.1924)

Laika un informācijas straumē iejukušos kultūrļaudis meklējiet:

V. Dambergs “Sarakstīšanās ar Edvartu Virzu un Viktoru Eglīti” 

A. Bārda “Mūžīgā vasara”

“Ikviens mēs zvaigzni sevī nesam. Antons Austriņš - pazīstamais un nezināmais”

Nedēļu vēlāk tajā pašā gadā Jelgavas  2. valsts vidusskolā viesojās Anna Brigadere un Anna Rūmane-Ķeniņa ar saviem jaunākiem darbiem. Aspazija slimības dēļ savu viesošanos pēdējā mirklī bija atcēlusi.

“Anna Brigadere nolasīja tēlojumu no jaunās grāmatas "Dievs, daba, darbs.” Tur tēlots mazās Anneles dienas gājums un tie cilvēki, ar kuriem viņa satiekas. Minētā jaunā grāmata ir modinājusi plašu jaunatnes ievērību. Pēc tam rakstniece nodeklamēja autobiografisku skici pantos. Abām viešņām skolnieki pasniedza puķes. Jelgavas skolās ir labs paradums skolniekiem rakstnieku vakaros deklamēt dzejas. Arī šoreiz tika deklamētas Aspazijas un Brigaderes dzejas, kā arī skati no Aspazijas drāmas „Aspasija“. Zemgalietis, Nr.35 (12.02.1924.) https://ej.uz/nqcx

Kultūras un sabiedriskā darbiniece, diplomāte, rakstniece, žurnāliste, skolotāja Anna Rūmane-Ķeniņa runā par latvju sievietes ceļu un uzdevumiem. 

Neparasto Annu Rūmani-Ķeniņu iepazīstiet ŠEIT 

N. Ikstena "Pārnākšana"

Pirms 100 gadiem kultūras dzīve Jelgavā , it īpaši skolās, ir situsi augstu vilni. Lai mums gana gara spēka turēt savas pilsētas kultūrlatiņu augstu un taisni!