Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas lasītavā skatāma jauna izstāde no kolekcionāra Jāņa Vilka krājuma - unikālas strēlnieku laikā izdotas grāmatas, preses izdevumi, fotoattēli un pastkaršu oriģināli.

Grāmatas Jelgavas bibliotēku krājumos skatīt šeit

Izstādē lasītavā skatāma Latvijas Komunistiskās partijas grāmatu apgāda „Spartaks” 1922.gadā Maskavā izdotā Jukuma Vācieša grāmata “Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme” 2 sējumos.

 

Līgotņu Jēkaba sastādītajā krājumā „Latviešu strēlnieku bataljoni” apkopotas preses u.c. ziņas par latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu un darbību viena gada garumā (19.jūl. 1915.-19.jūl. 1916.).

 

Annas Brigaderes varoņu teika “Spēka dēls” ievada Kārļa Skalbes sastādīto, mākslinieku  Jāzepa Grosvalda un Niklāva Strunkes ilustrēto krājumu „Latvju Strēlnieks”,  kurā lasāms Edvarta Virzas tēlojums “1915.gada vasara Kurzemē”, Kārļa Skalbes “Latviešu bataljoni”, Viktora Eglīša dzejoļi, J.Lapiņa interesantais apcerējums “Latviešu dižciltīgums”, latvju kara dainas …

 

Rīgas literātu un mākslinieku devums karavīriem skatāms izdevumā „Rakstnieki un mākslinieki kareivjiem” latviešu un krievu valodā ar Jaņa Rozentāla vāka zīmējumu (ienākumi no šī izdevuma tika nodoti karavīru mazturīgajām ģimenēm). Saturs bagātīgs: Ivandes Kaijas tēlojums “Māsa Latvija”, latviešu tautas dziesmas krieviski, Puškina dzejolis latviski, Jāņa Zālīša dziesmas ar Jāņa Poruka vārdiem “Ko es ar rozi darīšu” notis, Artūra Bērziņa ļoti nopietnais raksts “Teātris kara laikā” – pārdomas par teātra un mākslas kopumā lomu vēstures sarežģītajos posmos, nesaudzīga steigā rakstīto un steigā teātros iestudēto “kara lugu” – viendienīšu kritika: ”… Var sacīt, ka gandrīz visi darbi, kas radīti tieši lielos vēsturiskos notikumos, bez izņēmuma pazūd tikpat ātri, cik ātri tie vajadzības spiesti un apstākļu izsaukti, parādījušies uz skatuves…”

“…teātris lai gaiši un nepārprotami sludina, ka cilvēcības patiesības, garīgu ieguvumu mīdīšana kājām un mākslas pieminekļu nekautrīga iznīcināšana, ir tikai pārejoša laika parādība, mežonības atlieka…”

Izstādē apskatāmi laikraksta „Brīvais Strēlnieks” eksemplāri, Pirmā Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona žurnāls “Latviešu strēlnieks”, latviešu rezerves pulka izdotais žurnāls “Strēlnieks” un latviešu strēlnieku Padomju pulku komunistiskās organizācijas izdevums „Strēlnieks”.

 

Kā nu pratis, Ziemassvētku kauju dalībnieks savā zīmējumā attēlojis kritušo 5.Zemgales pulka karavīru apbedījuma vietu, pievienojot arī apbedīšanas ceremoniāla aprakstu.

 

Tā laika fotogrāfijās redzam 5.Zemgales pulka komandieri Jukumu Vācieti; strēlniekus pie nocietinājumiem Ložmetējkalnā 1917.g.; 2.Daugavgrīvas pulka komandieri Fridrihu Briedi 1917.gadā Pēterburgas slimnīcā pēc ievainojuma Ziemassvētku kaujās; rīdziniekus, pavadot strēlniekus…

 

Aplūkojama pēc Anša Cīruļa meta veidotā latviešu strēlnieku krūšu nozīme.

 

Strēlnieku tēma nav atstājusi vienaldzīgus arī māksliniekus – skatāmas Riharda Zariņa, Alberta Kronenberga, Jāņa Roberta Tilberga zīmētās atklātnes, papildinātas ar dzejas rindām.

 

Vēl šodien tiek dziedātas dziesmas no 1916. un 1917.gadā izdotajiem Strēlnieku dziesmu krājumiem, kuri arī apskatāmi izstādē.

 

1.Latvijas Atbrīvošanas bataljona Imantas pulks, 1920.gadā atgriežoties Latvijā no Sibīrijas ar kuģi apkārt Āzijai, izdeva rokrakstā sešus žurnālus (sauktus par skrējieniem). Izstādē redzam šo žurnālu rakstu izlases krājumu “Kaija”, kuru tipogrāfiski izdevis apgāds “Valters un Rapa” 1922.gadā.  

 

Te nu jūtama visa cilvēka emocionālā gamma – lietišķi ieraksti dienasgrāmatā, izjusti tēlojumi, dzejoļi, humors, feļetoni…  par svešajās zemēs redzēto, izjusto… , par karavīru ilgām pēc Dzimtenes – Latvijas.

 

 

Foto galeriju skatīt ŠEIT.