3. jūnijā pirms 135 gadiem Jelgavas Sv. Jāņa draudzes mācītājs Ludvigs Traugots Kristiāns Fridrihs Katerfelds Kurzemes mācītāju sinodes uzdevumā Jelgavā atklāja iestādi "Plānprātīgiem, epileptiķiem un dumjiem", nosaucot to par "Taboru" (pēc Bībeles)*. Pats Katerfelds arī vadīja iestādi līdz 1908. gadam. Tā bija pirmā dziedinātava garīgiem slimniekiem Kurzemē.

“Latviešu Avīzēs” 1888. gada sākumā varam atrast ziņas, ka  “Izgājušā gadā ir “Tabors" pamazām uzņēmis 15 slimniekus, to starpā divus pirmajā klasē, no kuriem divi (viens no pirmās klases) miruši. Drīz pēc Jaungada pienākuši četri slimnieki klāt. Apakšā uzstādīto izdevumu sarakstu aplūkojot, dažam varbūt izliksies, tā paviršus tikai apskatot, tās summas tur pa augstu; tāds lai jele apdomā, ka mazāk slimnieku kopjot un apgādājot, arvienu maksā vairāk, nekā kad viņu ir savs pulciņš, un ka iesākumā, kā pie visām lietām, tā arī šajā, ir jāmācās caur piedzīvojumiem, un par tiem ir jāsamaksā mācības nauda. Visādā ziņā cerams, ka iestādes otrā gadā šo nelaimīgo apkopšana jau maksās mazāk.”  

“Kahds wahrds pahr eestahdi “Taboru”, kas pee Jelgawas atklahta preeksch slimneekeem ar krihtamo, muļķischeem un gara wahjneekeem.” Latviešu Avīzes, Nr.7 (17.02.1888.) https://ej.uz/di58

 

Tā paša gada rudenī jau avīzes vēsta, ka “... veselīgā vietā, uz divām kopā pastāvošām muižiņām ir minētie slimnieki uz trim gadiem ienomāti. Šim brīžam tādu še kādi 33 atronās. Lai gan vēl nav bijis iespējams, nomātās vietās visu tā ierīkot, kā īsti vajaga, tad tomēr pietiekoši par vājniekiem ir jau gādāts.”

“Tabors”, krihtoņu un garā wahjo patwersme.” Latviešu Avīzes, Nr.36 (07.09.1888.) https://ej.uz/ohti

 

Pēc desmit gadiem vājnieku skaits pieaudzis līdz 130, no tiem 35 jelgavnieki. “Vājprātīgu patversme “Tabors" nupat svinējuse savus 10. gada svētkus. Pēc īsas dievkalpošanas mācītājs Katerfelds uz svētkiem sapulcējušamies devis īsu pārskatu par šās iestādes darbību notecējušā gadā.”

Tēvija, Nr. 22 (28.05.1897.) https://ej.uz/p4dz

 

Vēlākos gados blakus Taboram atklāj slimnīcu akūtu slimnieku ārstēšanai, kas 1910. gadā iegūst nosaukumu "Ģintermuiža". 1921. gada 1. aprīlī Tabors un Ģintermuiža apvienoti kā valsts slimnīca "Ģintermuiža".

 

Tabora ēka nav saglabājusies, bet pašreiz Ģintermuižas vēsturiskā apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pirms 80 gadiem Ģintermuiža piedzīvo traģisku dienu, 443 slimnieki un viņus pavadošais ārsts nošauti mežā Garajos kalnos. Slimības vēsturēs atrodams īss ieraksts – "nodots apgabala komandantūras rīcībā".

 

Mācītāju L. Katerfeldu iepazīstiet Jelgavas Pilsētas bibliotēkas veidotajā datubāzē “Ievērojami cilvēki Jelgavā” https://ej.uz/9zn3

 

Par iestādes vēsturi lasiet arī slimnīcas "Ģintermuiža" tīmekļvietnē https://ej.uz/7mo1

 

Par piemiņas vietu Garajos kalnos https://ej.uz/5tvo

 

* “Šo vietiņu esam nosaukuši par “Taboru”, pēc tā kalna vārda, kur mūsu Pestītājs tika apskaidrots.” Latviešu Avīzes, Nr. 45 (11.11.1887.) https://ej.uz/frkh