Stilīgs mākslinieks, kurš ienesa Jelgavā un Latvijā Eiropas mākslas manieres, padarot tās latviski avangardiskas. Mūsu pilsētā īpaši izceļami A. Spertāla nopelni pamatīga teātra tapšanā un izaugsmē. Mākslinieks kopā ar sievu Margu (izcilā kostīmu māksliniece Marga Spertāle) velta milzu pūles un laiku, lai Jelgavas teātris būtu moderns un baudāms. Ā. Alunāna memoriālā muzeja ilggadīgā vadītāja M. Matisa cildina: “Spertāli – tas nozīmēja augstu profesionālismu, ko abi mākslinieki guvuši studijās Rīgā un ārzemēs, tas nozīmēja dziļu cilvēcisku kultūru, izcilu gaumi.”
(Matīsa, Maija Jelgavas novads gadsimtu gaitā. Jelgavas teātra vēsture 1924.–1940.)
Mākslinieka darbs un cilvēciskās īpašības atzinīgi vērtētas visos laikos un iekārtās.
“Apskatīdams Jelgavas teātra inscenējumus, V. Dambergs redzamā vietā min ilggadīgo dekoratoru, teātra mākslas pētītāju ar vakareiropeiskāko pieredzi — gleznotāju Arvīdu Spertālu, pēc kura projekta ar plašo prosceniju izbūvētā Jelgavas teātra skatuve ir priekšzīmīgākā un techniski vislabāk iekārtotā Latvijā.”*
Sējējs, Nr.5 (01.05.1940)
“Ar savu sirsnību un simpātisko atturību viņš dzīvē iemantoja daudz draugu, no kuriem daudzi atrodas brīvajā pasaulē un viņu pašu un viņa mākslu atceras ar dziļai sirsnību un cieņu.”
Latvija, Nr.36 (30.09.1961)
Brīnišķīgo mākslinieku iepazīstiet arī:
Nodieva, A. “Spertāli” https://ej.uz/4pud
“Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100” https://ej.uz/ptgq
Par Jelgavas māksliniekiem “Senatne un Māksla”(1937) https://ej.uz/shh7
Jelgavas Pilsētas bibliotēkas veidotajā datubāzē “Ievērojami cilvēki Jelgavā” https://ej.uz/ans9
Dokumentālajā filmā "Spertāla kapričo"