Tu nevari mazāk būt,
Tu esi mīlestība
un pat vairāk vēl,
jo nevar neviens te grēcīgs kļūt-
tās izpausmēs
viss ir svēts.
Tu esi pati par sevi saprotama,
kā ūdens un gaiss,
kā debesu jums.
Vai pēķšņi var mainīties pilnīgi viss,
Kas šķita mūžīgs
un pazust mums?
Tu esi kliedziens, kas dzima ar mani
kā plaušās gaiss,
kā zeme zem kājām.
Tu nevari būt – vienkārši mīlestība.
Tu esi kaut kas, bez kā nevar
kā bez mājām...
(Jānis Keičs)