Kurzemes provinces muzeju 1818. gadā dibina un uztur Kurzemes literatūras un mākslas biedrība. 1898. gadā muzejam uzceļ atsevišķu ēku šķērsielā aiz tirgus laukuma starp Čakstes bulvāri un Uzvaras ielu. 1944. gadā ēku sagrauj, kolekcijas izlaupa.

“Kurzemes provinces muzejs Jelgavā dibināts 1818. g.,un to uztur Kurzemes literatūras un mākslas biedrība. Muzejam ir dabaszinātniskā, arheoloģiskā, vēsturiskā  un gleznu nodaļa. 1929/30. muzeju pārzina Dr. phil. Vilhelms Šlaus. Atvērts publikai svētdienās no plkst. 12 līdz 14, zinātniekiem un ekskursantiem pēc pieteikšanās arī citā laikā. Muzeju no 1. janvāra līdz 1. jūlijam 1930. g. apmeklējušas 996 personas. Ieejas maksa 40 sant, skolniekiem un kareivjiem 20 sant, bet ekskursantu skolniekiem 10 sant.” Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 4 (01.04.1931.)

Par muzeju lasiet un skatiet virtuālajā izstādē “Kurzemes literatūras un mākslas biedrība: vēstures ainas” https://ej.uz/5qyz

 

Muzeja vēsture arī JVMM vietnē https://ej.uz/9dsv un bibliotēkas e-katalogā https://ej.uz/epn8

 

Kā pretstats Kurzemes provinces muzejam Jelgavā 1929. gadā tiek nodibināts Zemgales Vēstures un mākslas muzejs https://ej.uz/pexx

 

“Vietējais provinciālais muzejs Muzeja laukumā līdz ar mūsu valsts nodibināšanos it kā apstājies vākt materiālu. Arī līdz šim savāktie priekšmeti galvenokārt tikai rakturo vācietības attīstību, ne latvju nacionālo kultūru. Par jaunās valsts cīņas veidiem (ieročiem) še neko neatrodam. Jaunais muzejs gandrīz par vēlu ir nodibinājies.“Jaunais Zemgalietis, Nr. 273 (01.12.1929.)

“Zemgales Vēsturisko un mākslas muzeju atklāja svētdien Jelgavā. Garīgo aktu ievadīja virsmac. Ķullītis. Zemgales muzeja biedrības priekšnieks Dr. Biskaps iepazīstināja klātesošos ar muzeja nodibināšanas vajadzību. Jelgavas pilsētas galva H. Štolcs muzeju atklāja publikas lietošanai. Skolotāju institūta dir. Petersons izteica vēlēšanos, lai latvji krāj vēsturiskus materiālus un dokumentus par mūsu zemkopību, lopkopību, kā ari mājas vērpšanas un aušanas mākslu. Zemgales muzejs reprezentējas vairāk istabās, kurās atrodami dati no mūsu valsts tapšanas laikiem, izstādītas: māksl. AI. Strekavina, nelaiķa J. Plases, K. Baltgaiļa gleznas, dažādu valstu naudas kolekcijas, mūsu senču zemkopības rīki, latvju rakstnieku un Zemgales žurnālistu autogrāfi un ģīmetnes. Atklāšanas dienā muzejs bija kupli apmeklēts. Turpmāk tas būs atvērts svētdienās no pl. 11—14.” Latvijas Kareivis, Nr. 246 (29.10.1929.)

Sākumā muzejs atrodas Pasta ielā 20 privātā dzīvoklī, tad ilgu laiku Akadēmijas iela 31, kur sešās istabās ir iekārtota etnogrāfiskā, kara, literāriskā, dabaszinātņu un glezniecības nodaļas, sāk ierīkot arī lauksaimniecības nodaļu.

 

1938. gadā Zemgales muzejs  vēsturiskās, etnogrāfiskās un archeoloģijas nodaļas nodod valsts vēsturiskā muzeja Jelgavas nodaļai, saglabājot mākslas, kara (strēlnieku un Latvijas atbrīvošanas cīņu), dabas zinātņu nodaļas un bibliotēku.

Ziņas meklējiet arī https://ej.uz/18oj

 

1938. gadā Jelgavā Zemgales izstādes laukumā atklāj pastāvīgu lauksaimniecības izstādi — muzeju, kura vajadzībām pārbūvētas un iekārtotas septiņas izstādes celtnes. Muzeja izstādījumi aptver visas lauksaimniecības dzīves nozares, sevišķi izceļot lauku labierīcības un mašīnu lietošanu.

 

Informācijas avoti: 

https://www.biblioteka.lu.lv/resursi/izstades/virtualas-izstades/kurzemes-literaturas-un-makslas-bierdriba-vestures-ainas/muzejs/

http://jvmm.lv/index.php/par-muzeju/muzeja-vesture

E-katalogs

http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:300758|article:DIVL59|query:Zemgales%20muzejs%20 Jelgavas Vārds, Nr.6 (02.02.1930)

http://periodika.lv/#searchResults:%23%22Zemgales%20m%C4%81kslas%20muzejs%22

Skatīts: 12.01.2023.