Dievnamu durvis jelgavnieki ver jau 500 gadu.

1522. gadā pirmo reizi minēts, ka Jelgavā ir sava baznīca. Par to raksta baznīcas vēsturnieks Teodors Kalmeiers (1809-1859), atsaucoties uz kādu mūsdienās zudušu dokumentu. (A. Tomašūns Mana Jelgava) Pārliecinieties par to Theodor Kallmeyer “Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands” https://ej.uz/14se. Par to runā arī baznīcas vēsturnieks robertsfeldmanis.lv/

 

Bet, atgriežoties atkal pie Kurzemes hercogistes landtāga lēmuma jeb hercoga Gotharda Recesa 1567. g. februārī, skaidri zināms, ka tas paredzēja baznīcu lietu sakārtošanu, jaunu baznīcu celšanu. Baznīcas vēstures profesors Roberts Feldmanis tās dēvē par Ketlera stila baznīcām. Jelgavā tāda noteikti bija Svētās Trīsvienības baznīca, 17. gs. sākumā saukta vienkārši par ”jauno baznīcu”, kas bija vācu draudzes dievnams.

 

“Braucot uz Jelgavu, jau no tālienes saredzam skaisto Trīsvienības baznīcas torni. Šī baznīca atrodas vecās pilsētas centrā, blakus agrākajam “Siena tirgus” laukumam. Šis laukums Vecjelgavas gleznainākais stūrītis, no kura daudzi gadu simteņi mums raugās pretim. Tur krīt acīs ar smailu un augstu ģēveli viduslaiku architektūras celtne – senais rātūzis. Tam blakus, laukuma klusā stūrī, atrodas intimi un skaisti vārti., kas ved uz mierīgu, nopietna rakstura senlaiku dārzu. Dārza vidū paceļas Jelgavas simbols, 16. g. simtenī iesākta Trīsvienības baznīca.” (G. Dauge Kurzemes metropole (Latvijas Jaunatne, Nr. 116 (01.10.1935))

 

Skaistais baznīcas tornis gan tapa daudz vēlāk nekā pati baznīca, pirms 400 ar asti gadiem tornītis bija, citējot R. Feldmani, “pazems un tāds drusku pasmagnējs”. Pirms 160 gadiem tornis tika paaugstināts un kļuva par augstāko celtni Jelgavā.

 

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanai izsekojiet P. Rēveļa Mans kāpums

 

Saistošas ziņas par Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu, piemēram, baznīcas solu iedalījumu u.c., atradīsiet  virtuālajā izstādē “No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam” https://ej.uz/5f8j

 

Lasiet arī thereaderwiki.com

 

Sv. Annas draudzes pastāvēšanas laiks tiek skaitīts jau 460 gadus. Sākotnēji baznīca, kas bija latviešu draudzes dievnams,  un atsevišķi esošais zvanu tornis bija no koka. 17. gs. sākumā no hercoga Jēkaba cepļu sarkanajiem ķieģeļiem pie vecās baznīcas uzceļ mūra torni, bet 1641. gadā ‒ mūra baznīcu. Pašlaik tā ir vecākā līdz mūsdienām saglabājusies Jelgavas celtne.

 

Par baznīcu arī http://jelgavasannasbaznica.lv/vesture/, redzet.eu un, protams, Jelgavas reģiona bibliotēku e-katalogā