No 5.septembra Jelgavas pilsētas bibliotēkas galerijā iespējams aplūkot Vijas Spekkes izstādi "Bēgļi - gūstekņi". Gleznu cikls “Bēgļi-gūstekņi” sākotnēji radās 1991. gadā, līdzdzīvojot Persijas līča kara gūstekņiem. Diemžēl kari mūsu pasaulē nav beigušies, un bēgļu realitāte kļuvusi par daļu no šodienas Eiropas. Uz izstādes atklāšanu 8.septembrī pulksten 16:00 laipni aicināts ikviens interesents! Vija Spekke ir dzimusi Rīgā 1922. gadā. Mākslas jomā izglītojusies Romā, Oksfordā un Veronā.  Gandrīz visu mūžu māksliniece, kurai īpaši tuvs ir akvarelis, dzīvo Itālijā. Viņas darbos satuvinās romāņu un baltu kultūras, Vidusjūra saplūst ar Baltijas jūru. Dzimtenē un Latvijas mākslas vidē viņa atgriezās tikai 1993. gadā. Mākslinieces gleznās reizēm ieskanas dzimtas dzejnieku, mūziķu un vēsturnieku likteņi.

 

Gandrīz ikkatram ir bijis kāds dzīves  posms, kurā izjusts bēgļa gaitu sūrums.

Bēgļu tēma uzrunā visu tautību, dažādu laiku, reliģiju un varu vajātos. Tik maz vardarbīgu konfliktu kā šobrīd, Eiropā nav bijis gandrīz nekad. Tai pašā laikā šī drošība ir ļoti trausla. Lai kā gribētos, ka uzvarētu humānisms, varas un naudas kāri ir grūti apstādināt.

 

Izstādē skan kurdu tautības sīriešu komponista Moutaza Ariana skaņdarbi “Meklējot mieru” un “ Migranti”. Jau četrus gadus viņš ir bēglis Turcijā, pelna iztiku kā ielu muzikants un sapņo savas kompozīcijas reiz atkal dzirdēt īstā koncertā.  Saite uz Ariana mūzikas ierakstiem: https://soundcloud.com/arian-1m.

 

 

Izstādes idejas autore Diāna Jance, tuva Vijas Spekkes radiniece. Diāna Jance: “ Mūsu dzimtā ir kāds sens stāsts. Droši vien tādu stāstu latviešiem ir daudz.

Reiz kāds austrumu izcelsmes bēglis meklēja patvērumu zemē, kas tikai pēc vairākiem gadu desmitiem tika nosaukta vārdā - par Latviju. Visticamāk, viņš bija ar tumšu ādas krāsu, melniem matiem un musulmanis.. Visticamāk, bēglis vai gūsteknis no kara līdzgājējiem. Nostāstā, kurš atceļojis līdz mūsu dienām, bēglis esot nācis no reiz varenās Osmaņu impērijas, no mūsdienu Turcijas. Visdrīzāk viņš klejoja, nemācēdams ne vārda latviski. Un tieši šis austrumu izcelsmes bēglis atrada patvērumu mājās Zemgalē, ko tagad pazīst kā "Billītes" un bija vecvectēvs vienam no latviskākajiem un lielākajiem dzejniekiem - Edvartam Virzam.

 

"Kaut kur deg", 1993

"Ercenģelis", 1992

"Gūstekņi", 1991, triptihs

"Bēgļi", 1991

"Bēgļi"

"Pāris"

"Enģeļi pār pilsētu"

"Cilvēki uz mēness", 1982

"Pašportreti"

"Rīga"

 

 

Papildus informācija: diana.jance@gmail.com, tel. 29299790

 

 

Vija Spekke

 

Paintings “ Refugees-prisoners , painted by Vija Spekke, originaly were created thinking about Golf War in 1991.Unfortunately, there are still ongoing wars in the World and reality of refugees has become part of nowadays Europe.

Vija Spekke is born in Riga, 1922 and already long lives in Italy. Painter returned to Latvia and in life of Latvian art only in 1993. In her paintings one can find not only recalls of Meditarenian art, but also motives of destinies of her family members - there were historians, musicians, also poets, and each one of them for shorter or longer period has felt as refugee.

In diferent times, theme of refugee, haunted by power and war, touches all nationalities and religions. So few violent conflicts like now have almost never been in Europe. In same time this security is very fragile. We wish forhumanism, but it is almost impossible to stop greediness for power and money.

During time of exhibition will be performed record of compositions “ Searching for Peace” and “ Migrants” by Kurdish nationality Syrian refugee composer Moutaz Arian. Already for four years he is refugee in Istambul, works as the street musician and dreams to hear his compositions performed by live orchestra..

 

The author of idea about exhibition Diana Jance is close relative of Vija Spekke. Not long ago she recalled legend from their ancestors:

“We have a legend in our family. Once upon a time, a refugee found himself crossing the southern part of the land that would later  be called Latvia. Probably his skin was dark and he had black hair. Probably he came from  a region of the Ottoman Empire that is modern day Turkey.  Probably he was doing his best to escape from a war. Probably he was Muslim and could not speak a word of Latvian. And exactly this particular refugee, coming from the East, found his shelter in old farm, called Billites. This refugee was destined to be the great grandfather of one of the most Latvian of Latvian poets - Edvarts Virza.”