Es izgāju no istabas
Zelta zvaigznes skatīties:
Zelta zvaigzne noskanēja,
Pie Dieviņa aiziedama.
Agrākos laikos astronomiskās darbības noteica tieši praktiskas vajadzības - prasības pēc ģeogrāfiskās vietas zināšanas karšu sastādīšanas nolūkiem un vajadzība pēc pareizā pulksteņu laika. Tikai vēlāk seko astronomiski novērojumi. Jelgavā Pētera Aakadēmijā (Academia Petrina) 18. gs. 70.tajos gados uzsāk ierīkot astronomisku observatoriju. Jau no 1773. gada uz Jelgavu ceļo observatorijas instrumenti. Observatorijas iekārtošana pēc hercoga Pētera prāta, gādājot smalkus un vērtīgus instrumentus, ilgst vairākus gadus, līdz 1782. gada 17. augustā Pēteris Bīrons ar kundzi Doroteju apskata Jelgavas jauno “Zvaigžņu lūkotavu”. Observatorijā saimnieko matemātikas profesors Vilhelms Gotlībs Fridrihs Beitlers https://ej.uz/9ijw , kuram palīdz Akadēmijas mehāniķis Ernests Bīnemanis https://ej.uz/vtqk.
Pēc Beitlera Jelgavas observatorijas darbs turpinās profesora P a u k e r a laikā https://ej.uz/xb52 (XIX. gs. pirmās gadu desmites), viņš piedalās pirmajos Kurzemes triangulācijas darbos un Strūves grāda mērīšanā. 1822. gadā Paukers cer, ka Jelgavā tiks būvēta jauna observatorija, jo hercoga laika instrumenti morāli noveco, bet līdzekļi tam neatrodas.
19.gs. otrajā pusē skolas pagalmā tiek uzcelta neliela observatorija, kurā kādu laiku saimnieko pētnieks Augusts Napjerskis. Tā paša gs. 90.tajos observatoriju Jelgavā atzīst par lieku un vēlāk nojauc.
1919. gadā bermontieši Akadēmijas ēku nodedzina, līdz ar ko iet bojā arī observatorijas instrumenti, un Zvaigžņu lūkotava Jelgavā aiziet vēstures zvaigznājos.
Sīkāk par Jelgavas observatoriju lasiet:
J. Stradiņš “Jelgavas Pētera akadēmija” https://ej.uz/dk8z
J. Klētnieks “Astronomija un ģeodēzija Latvijā līdz 20. gadsimtam” https://ej.uz/urqd
Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas raksti, Nr.1(01.01.1932) https://ej.uz/39o9