1924. gada 2. septembrī Jelgavā sāk iznākt laikraksts “Zemgales Balss”. Savā pirmajā slejā, atspēkojot iebildi, ka latviešiem avīžu pietiek, ”Zemgales Balss” solās konkurēt ar galvaspilsētā izdoto un apvienot visus latviešu nacionālos spēkus vienā spēcīgā saimē, kas neļautu nekādiem internacionālistiem, kam nekas nav svēts, graut jaundibinātās valsts pamatus. “Zemgales Balss“ sniegs saviem lasītājiem: valdības rīkojumus, ievadrakstus (politiskus, tautsaimnieciskus un par sadzīvi), ārzemju un iekšzemju ziņas, iespējami plašus Jelgavas un apkārtnes notikumus, tiesu ziņas, kā arī ziņas par mākslu un biedrību dzīvi. Feļetonā sniegsim dzejas, stāstus, sīkumus. Labprāt dosim vārdu mūsu jaunajiem rakstniekiem.

Šādu uzskatu vadīta „Zemgales Balss“ uzsāk savu gaitu un uzdrošinās cerēt, ka tā tautas daļa, kam patiesi rūp Latvijas labklājība, būs ar viņu. “Zemgales Balss” iznāk 6 reizes nedēļā, pirmais redaktors ir Ludvigs Griens. L. Griens rakstījis galvenokārt par teātra un saimnieciskās dzīves jautājumiem, viņš arī Pudiķa prototips Augusta Deglava romānā "Rīga". Publicējies arī ar pseidonīmu L. Zemgalietis.

Foto no JPB e-kataloga

1935. gadā “Zemgales Balsi” apvieno ar laikrakstiem “Jaunais Zemgalietis” un “Dobeles Balss”.  Avīze iznāk līdz 1940. gada 8. augustam, kad to aizstāj uz urīnkrāsas papīra sadrukātais “Zemgales Komūnists”.

Avīzes pirmajā un nākamajos numuros lasāms Vitolda Žībeļa* dzejoļu cikls "Jelgava".

Tu Zemgalijas sirds ar vieglumu un smaidiem,

Kur tiekas tagadnes un seno laiku slava,

Un saldīgs zemes prieks kur jaucas drūmiem vaidiem.

Vairāk meklējiet un lasiet: 

Zemgales Balss, Nr.1 (02.09.1924)

e-katalogā