Kaut arī bibliotēkas durvis ciet jau labu laiku, jaunas grāmatas un jauni grāmatu eksemplāri patīkamākai lasīšanai joprojām ienākas. Tieši tagad ir īstais laiks, lai rūpīgi iepazītos ar garumgarajiem lasāmo grāmatu sarakstiem, izstudētu anotācijas, pārlasītu atsauksmes un ieliktu izlasāmo grāmatu listē sev tīkamo. Ar nepacietību gaidām Jauno gadu un laiku, kad grāmatas varēs atkal iekļauties lasītāju dedzīgajās plaukstās un lappuses sniegt prātam un iztēlei neaizmirstamus piedzīvojumus. Lasiet, meklējiet un izvēlieties!

Aizpuriete, Amanda. Pirms izvākšanās. Latviešu dzeja. Rīga: Neputns, 2020. Pieejams: JPB, Miezīte, Pārlielupe, Zinītis.

Šajā Amandas Aizpurietes krājumā apkopoti pēdējo septiņu gadu laikā tapušie dzejoļi. Krājumu veido četras nodaļas. Pirmā nodaļa "Mana mandala" ir dzejnieces ikdienas vērojumi no dzīvesvietām Kauguros un Grīziņkalnā, un šajā ikdienā slēpto dziļāko sakarību meklējumi. Otrā nodaļa "Rekviēms un roze" – par esību blakus mirušam mīļotajam cilvēkam, kuru aizmirst nav vērts pat censties, par emociju atblāzmām mūža turpinājumā. Trešā nodaļa "Jurģu rītā" – pārmaiņu neizbēgamības apjausma. Savukārt ceturtā, noslēdzošā nodaļa "Ja nav iemesla apstāties" ir autores dialogi ar savu iekšējo nepieciešamību rakstīt. 

 

Apals, Gints. Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Latvijas vēsture. Rīga: Aminori, 2020. Pieejams: JPB, Miezīte, Pārlielupe, Zinītis.

Grāmatā meklētas atbildes uz daudziem neērtiem jautājumiem Latvijas vēsturē: kāpēc vācbaltieši ir izslēgti no latviešu vēsturiskās atmiņas un tiek asociēti ar ļaunajiem baroniem, kāpēc Latvijas Republikas vara nenovērtēja vācbaltiešu nopelnus cīņā pret boļševikiem, kāpēc latvieši līdz pat 1940. gadam par galveno eksistenciālo draudu uzskatīja Vāciju, vāciešus un vācbaltiešus, nevis Krieviju. 

 

 

Auseklis. Gaismas pils. Latviešu dzeja. Rīga: Jumava, 2020. Pieejams: JPB, Miezīte.

Alojieši lepojas ar saviem novadniekiem — dzejnieku Ausekli un Dziesmu svētku virsdiriģentu ­Indriķi Zīli. Abu dzīve un daiļrade saistīta ar latviskās pašapziņas veidošanu un dziesmu gara uzturēšanu. Turpinot viņu iesākto un stiprinot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku pamata — a cappella kora dziedāšanas — tradīciju, Alojas pašvaldība kopš 2005. gada ik rudeni organizē bērnu kora dziesmu jaunrades konkursu “Kas mēs bijām, būsim, esam”. Priecājamies par jauniešu uzņēmību un drosmi, uzticot savus pirmos mēģinājumus kompozīcijā publiskam vērtējumam konkursā. Dziesmu vērtētāji — izcilie komponisti Selga Mence, Ēriks Ešenvalds, ­Romualds Kalsons, Uģis Prauliņš, Rihards Dubra un kordiriģente Māra Skride — ar atsaucību dalās zināšanās un pieredzē ar dziesmu autoriem. Milzīgu darbu veic bērnu koru diriģentes un dziedātāji, ik gadu apgūstot konkursa jaundarbus un tos pirm­atskaņojot Alojā. Patiesi sajūsmina, ka Ausekļa mantojums nav ­zudis un sajūtams arī ikdienā Alojas jauniešos. Tas ­iedegas katrā latvietī, kad dziesmu svētkos skan “Gaismas pils”. Šādi brīži dzēš laika robežas un kopā ar pili ceļ mūsu nacionālo pašapziņu un izgaismo ­patiesās vērtības. 

 

Balode, Antra. Lilijas dabā un dārzā. Puķkopība. Rīga: Burtene, 2020. Pieejams: JPB, Miezīte, Pārlielupe.

Grāmatā jūs atradīsiet liliju botānisko raksturojumu un populārāko sugu aprakstus, iepazīsieties ar liliju selekcijas vēsturi no pirmsākumiem līdz mūsdienām, jaunu šķirņu veidošanas metodēm. Jums noderēs arī praktiski padomi liliju audzēšanā - kā sagatavot augsni, cik dziļi stādīt sīpolus, kā kopt stādījumus, ierobežot slimības un kaitēkļus. Plaši izklāstītas pavairošanas metodes un doti ieteikumi liliju izmantošanai dārzos. Grāmatā ir vairāk nekā 500 liliju šķirņu aprakstu ar krāsainiem fotoattēliem.

 

 

Bauere, Inguna.  Marta, mana Andromeda. Latviešu proza. Rīga: Zvaigzne ABC, 2020. Pieejams: JPB, Miezīte, Pārlielupe, Zinītis.

Dzērbenes draudzes skolas darbinieku Toma un Paulīnes Gailīšu piektais bērns, meita Marta, piedzima saltā, spoži zvaigžņotā 1880. gada decembra naktī, kad baltajā Dzērbenes baznīcā klusi skanēja Ziemassvētkus vēstošie zvani. Ne zvaigznēm kaisīts, tomēr Visaugstākā svētīts izrādījās Martas Celmiņas piecdesmit septiņus gadus garais šīszemes ceļš, piedzīvojot lielu mīlestību un strādājot darbu, kura lielākā alga nebija laicīga bagātība, bet gan simtu un tūkstošu cilvēku neizmērojama pateicība par izglābto veselību un dzīvību. Marta Celmiņa - medmāsa, varonīgo latviešu strēlnieku baltais eņģelis, Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja. Hugo viņu sauca par savu Andromedu, jo abi vienlīdz stipri mīlēja zvaigznes un vienlīdz spoži dega tām līdzās. Viņi satikās, lai izšķirtos, un šķirās, lai no jauna satiktos. Hugo Celmiņš - Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ievērojams sabiedriskais darbinieks, komunistu terora upuris. Labais un ļaunais eksistē cieši līdzās. Viss atrodas līdzsvarā. Un tomēr labā uz pasaules noteikti ir vairāk, jo kā gan citādi mēs varētu izdzīvot? Nākotne... Vai mūsu bērniem un bērnu bērniem būs iespējams tas, par ko mēs tagad cīnāmies? Vai tā beidzot būs meklētā un gaidītā laimes zeme? 1905. gada rudenī Marta jautā savā dienasgrāmatā, kuras fragmenti izmantoti grāmatā. Laimes zeme - brīva Latvija - mums šodien pieder, Vai protam tajā justies laimīgi?

 

Bella, Dārsija. Neliela izpalīdzēšana. Amerikāņu romāni. Rīga: Zvaigzne ABC, 2020. Pieejams: JPB, Miezīte, Pārlielupe, Zinītis.

Viņa ir tava labākā draudzene. Viņa zina visus tavus noslēpumus. Tāpēc jau viņa ir tik bīstama. Kad Emīlija lūdz atvest no skolas arī viņas dēlu, Stefānija ar prieku izpalīdz. Abu bērni mācās vienā klasē un ir labākie draugi, un, gluži tāpat kā Emīlija un Stefānija, labprāt pavada laiku kopā. Līdz Stefānija iepazinās ar Emīliju, slavena dizainera Sabiedrisko attiecību vadītāju, viņa šajā mazpilsētā jutās pavisam vientuļa un rakstīja blogu. Tomēr rodas problēma – Emīlija pēc dēla neierodas. Lai ko teiktu policija, Stefānija ir pārliecināta: Emīlija nekad nepamestu savu bērnu. Baidoties, ka noticis kaut kas slikts, Stefānija sazinās ar citām mammām savā blogā un uzrunā arī Emīlijas vīru – tikai lai piedāvātu savu palīdzību. Stefānijai šķiet, ka viņš nav līdz galam atklāts un kaut ko noklusē. Vai tās ir tikai viņas iedomas? Cik labi viņa īstenībā pazīst savu labāko draudzeni? Stefānija sāk noprast, ka nekas – ne draudzība, ne mīlestība, pat ne visparastākā izpalīdzēšana – nav tik vienkārši, kā izskatās. 

 

Bidstrups, Herlufs.  Bidstrups smejas, Bidstrups izsmej. Karikatūras. Rīga: Zvaigzne ABC, 2020. Pieejams: Miezīte, Pārlielupe.

Izdevumā iekļautas vairāk nekā 100 pasaulslavenā karikatūrista Herlufa Bidstrupa darbi, kas sasmīdinās jebkuru lasītāju. Visas Bidstrupa karikatūras caurstrāvo intelektuāli sarkastiski spriedumi par cilvēka dabu un pasaules kārtību.

 

 

 

 

Bogdanovičs, Artūrs. Охота на молодость.Fotomāksla. Iecavas novads: Artūrs Bogdanovičs, 2020. Pieejams: JPB.

Fotogrāmata "Ohota na molodostj" (no krievu: medības pēc jaunības) ir mana gadu gaitā izveidojusies fotogrāfiju kolekcja, ko vācu gan Latvijā, gan ārpus tās. Tā lielākoties sastāv no skeitborda vides, kurā pats tik ļoti apgrozos, un tās dzīvesstila, taču turpat ir atainots arī ikdienas vispārinātais un primitīvais, specifiskais un neierastais. Ar darbu es vēlos parādīt cilvēku kaisli pret lietām, kas tiem ir tuvas, un emocijas, ko tās sniedz. Ar nosaukumu, kas tiek atspoguļots bildēs, vēstīt par nebeidzamām medībām pēc dzīvesprieka, piedzīvojumiem un pozitīvām emocijām. Pēc tā, ar ko bieži vien ir tik pilns tieši jaunības posms. Bet kāpēc lai nedzīvotu pēc jaunības noskaņām arī citos dzīves posmos?! Paralēli attēliem - vairāki apraksti. Ar kopīgu mērķi pastāstīt, dalīties emocijās un atziņās un cerību iedvesmot. No draugiem līdz profesionāliem skeitbordistiem, no vietējām ainām līdz lielajam skeitborda festivālam Kopenhāgenas ielās, no Eiropas čempionāta līdz kārtīgai ballītei. Daudz skeitborda, kaisle, draudzība un vienmēr labi pavadīts laiks. Tas ir tas, par ko šī grāmata vēstī.

 

Brice, Silvija. Baigās piezīmes. Latviešu proza. Rīga: Zvaigzne ABC, 2020. Pieejams: JPB, Miezīte, Pārlielupe, Zinītis.

 Tulkošana ir liela un būtiska manas dzīves daļa. Galva mūžam ir pilna ar vārdiem, un kādā brīdī šie vārdi sāk kondensēties kā rasa uz stikla, savelties lāsēs un ritēt paši no sevis. Bet reālajā pasaulē viss ir tik spilgts un rosinošs citādā veidā nekā svešos tekstos, tas pārsteidz manu untumaino iekšējo bērnu, un viņš ķersta ainas kā taureņus. Šie spontānie vārdu ritējumi ir izveidojuši ko līdzīgu piezīmju grāmatiņai, un šīs piezīmes ir baigas tāpēc, ka pārlieku vaļsirdīgas. Tagad tās tiek atstātas parkā uz soliņa – ja nu kāds tās pašķirsta un atrod kaut ko sev noderīgu.

 

Burga, Anna. Tētis. Latviešu romāni. Rīga: Zvaigzne ABC, 2020. Pieejams: JPB, Miezīte, Pārlielupe, Zinītis.

 Jauns papildinājums "Zvaigznes detektīvu kluba" cienītājiem – aizraujošais un emocionālais Annas Burgas kriminālromāns "Tētis". Māsas Alise un Ieva aug bērnunamā Rundenes muižā, jo viņu māte ir alkoholiķe, bet tēvi – katrai savs – nav zināmi. Meitenēm ir paveicies, jo viņām atrasta audžuģimene Francijā. Taču izrādās, ka viss nav tik vienkārši. Bērnunama kādreizējā audzēkne, tagadējā Francijas vēstniecības darbiniece Tīna Legrāna, apstākļu sakritības dēļ atgriezusies savā bērnības zemē, nojauš, ka skaistā vieta pie ezera slēpj sevī dīvainus un pat baisus notikumus. Neparasti liels psihotropo medikamentu patēriņš, jaunās medmāsiņas Elīnas noslepkavošana pirms dažiem gadiem un pat vēl senāki neparasti notikumi – tas viss liek Tīnai domāt, ka bērnunamā notiek noziedzīgi darījumi. Lai noskaidrotu patiesību, Tīnai ir jāatrod mazās Ieviņas tētis.

 

Ceļš uz izcilību: Latvijas izgudrotāji pasaulē. Rīga: Patentu valde, 2020. Pieejams: JPB.

Izdevums aptver tikai nelielu daļu no latviešu izcelsmes izgudrotāju snieguma aviācijas un avionavigācijas, astronautikas, pārtikas un apģērbu ražošanas, datorzinātņu, medicīnas, biotehnoloģiju, kosmosa pētniecības, autobūves, ķīmijas un fizikas jomās, no unikālas pīpes konstrukcijas radīšanas līdz pasaulē pirmā miniatūrā un leģendām apvītā spiegu fotoaparāta “Minox” konstruēšanai.

 

 

 

Cimermanis, Saulvedis. Tautas celtniecība Latvijas ainavā. Kultūrainava. Rīga: Zinātne, 2020. Pieejams: JPB, Miezīte, Pārlielupe, Zinītis.

LZA akadēmiķa Saulveža Cimermaņa monogrāfijā sniegts ieskats vienā no svarīgākajām tautas tradicionālās materiālās kultūras jomām – zemnieku sociālā slāņa dzīvojamās un saimniecības būvēs, kuru kopumu parasti dēvē par tautas celtniecību. Ar vārdkopām ”tautas celtniecība”, ”tautas celtniecības būve”, ”tautas celtniecības objekts” u. tml. apzīmētas tās lauku ēkas un sētas, arī pilsētu celtnes, kas būvētas bez profesionālo arhitektu, projektētāju un inženierzinībās specializējušos būvuzņēmēju vai būvorganizāciju tiešas līdzdalības. Citādi sakot, – celtnes, sētas, kas tapušas saskaņā ar daudzu paaudžu darbības gaitā izstrādātām atziņām par attiecīgās zemes (apvidus) apstākļiem vispiemērotākajām būvju formām, konstrukcijām, rotājumiem un citu. Jēdzienā ”tautas celtniecība” ietverta arī sētas tuvumā esošā dabas ainava – dārzi, kokaudzes, reljefs, ūdensbaseini, žogi un cits, kas vairāk vai mazāk bija cilvēku darbības sekas un kopā ar ēkām veidoja vienotu, ar iemītnieku gaumēm un prasmēm saskanīgu ansambli. Grāmatā aplūkotas galvenokārt 18. gadsimta – 20. gadsimta pirmo divu gadu desmitu būves un norises jeb laiks, no kura saglabājušās droši raksturojamas ēkas, dokumenti, laikabiedru liecības. Par šo laiku ticami stāsta arī zinātnisko ekspedīciju vākumi. Ieskicēta latviešu zemnieku sētas nozīmīgāko būvju – mājokļu, klēšu, lopu mītņu, riju, piršu, vasaras virtuvju cilme, vēsturiskās attīstības pamatlīnijas, izmantošana. Mēģināts parādīt etniskos, ģeogrāfiskos, sociālekonomiskos, vēsturiskos un citus apstākļus, arī juridiskās normas, kas ietekmēja lauku sētas apbūves un atsevišķu celtņu veidošanos. Lasītāja rīcībā nodotās ziņas un attēli var noderēt kā iero