Reiz pasaule esot bijusi zaļa. Reiz kalnos urdzējuši strauti, pļavās plaukuši ziedi un kokos vīterojuši putnu kori. Reiz… Nara neko no tā neatceras. Viņa visu dzīvi ir pavadījusi augstu mūru ieskautā pilsētā, kopā ar citām dejotājām kalpojot dieviem Tūkstoš zvaigžņu templī. Aiz mūriem plūst varenā Sirra, un tās otrā krastā mājo tauta, uz kuru viņa – kā jau visi pilsētnieki – vienmēr lūkojusies ar aizdomām un naidu. Un tālāk vairs nav nekā. Tikai tuksnesis. Bet kādu dienu viens no nīstajiem aizupiešiem ierodas templī un pieprasa, lai viņa lūgšana tiktu nodota dieviem. Vēl vairāk – viņš grib, lai to izdara tieši Nara. Un gluži kā pirmais vētras vēstnesis viņš nes līdzi jautājumus par pasauli, kuru Nara šķietami pazinusi, par cilvēkiem, kuriem viņa ticējusi, un arī viņas pašas būtību…