Kertai šķiet, ka viņa nekur neiederas. Attiecības ar klasesbiedriem nevarētu saukt par izcilām – meiteni vai nu ķircina, vai nosoda par labām sekmēm mācībās. Arī mājās neklājas labāk – tētis nav sajūsmā, ka viņai grāmatas un lasīšana patīk labāk nekā matemātika un datori, bet mamma, izdzirdot par Kertas problēmām, tikai nopūšas. Viendien, kad skolā gājis pavisam nelāgi, Kerta iepazīstas ar sparīgu horvātu meiteni Luciju, kas palīdz apjaust, ka tieši tādas meitenes kā Kerta ir īstas draudzības vērtas.