Ievērojamā ārsta un valstsvīra memuāri ir stāsts par garu un bagātu mūžu. Bērnība un skolas gadi Tukumā, pieredzētais bēgļu gaitās čehu zemē pēc Otrā pasaules kara, studijas Rīgas Medicīnas akadēmijā. Izaugsme no Stradiņu slimnīcas ārsta par republikas galveno anesteziologu, jaunu tehnoloģiju izstrādes, piedalīšanās zinātniskās konferencēs pasaulē. G. Andrejevs iesaistījās Latvijas Tautas frontē, bija Latvijas Augstākās Padomes deputāts un balsoja par Latvijas Republikas valstisko neatkarību 1990. gada 4. maijā. Kļuva par ārlietu ministru, cīnījās par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Diemžēl sākās čekas piecīšu sāga. G. Andrejevs atteicās no ārlietu ministra amata un uzrakstīja godavīra cienīgu atzīšanos. Bija Latvijas sūtnis Kanādā, Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē, deputāts Eiropas Parlamentā.