Autors izvēlējies savas augstskolas tuvumā nelielu sena meža gabalu, ko nosaucis par mandalu, uzskatot mežu par Dabas mākslas darbu. "Šī grāmata ir meža cildinājums", viņš raksta. Gada ritumā vērota dzīve mežā. Autors aprakstījis mandalas augu valsti - sākot ar ķērpjiem un sūnām, aprakstot krāšņās papardes, košos pavasara ziedaugus, kas tver gaismas starus, kamēr nav salapojuši koki, hikorijas un kļavas, kas dominē mandalā. Mandalā valda iedzimtības un apstākļu noteiktās likumsakarības. Autors mūs izglīto augu fizioloģiskajās norisēs.