Kad laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1933. gadā sāka publicēt Viļa Lāča (1904–1966) pirmo romānu “Zvejnieka dēls”, rakstnieks vēl nenojauta, ka tas kļūs par viņa slavenāko darbu, pēc kura tiks uzņemta arī pirmā latviešu pilnmetrāžas mākslas filma (1939). Latviešu literatūrā tas bija kas jauns: saistošā vēstījumā ievīts plašs zvejnieku dzīves un darba tēlojums, viegli smeldzīga mīlestība un visam centrā – noslēgta, godīga, ar spēcīgu raksturu apveltīta personība. Romāna spraigais sižets un pārdzīvojumu pilnie varoņu attiecību līkloči noteikti piesaistīs arī dažādu paaudžu mūsdienu lasītāju interesi. Viļa Lāča populārā romāna ekranizācija kļuva par nacionālu grāvēju, kas radīja neiedomājamu ažiotāžu, un tās pirmizrādē 1940. gada 2. janvārī greznajā Splendid Palace publika izlauza kinoteātra durvis. Padomju laikos slēpta kā “buržuāziskās Latvijas atlieka”, līdz ar neatkarības atjaunošanu filma atkal ieraudzīja ekrāna gaismu, kļūstot par brīvās Latvijas jaunības simbolu. Mazliet naiva, spirgta kā jūras vējš, sirsnīga un īsta kā dabasbērns – pirmā latvju lielfilma.