Pulkvežleitnants Emanuels Diparkē (Emmanuel du Parquet, 1869–1933) 1919. gada pavasarī tika iecelts par Francijas militāras misijas Latvijā vadītāju. Viņš ieradās Liepājas ostā 1919. gada 20. maijā, dažas dienas pēc mācītāja Andrieva Niedras īstenotā valsts apvērsuma. Savas misijas laikā, kas beidzās 1920. gada vasarā, viņš bija liecinieks notikumiem, kas palīdzēja veidot mūsdienu Latviju. Balstoties uz Francijas Aizsardzības ministrijai nosūtītajiem ziņojumiem un notām un savām personīgajām atmiņām, pulkvežleitnants Emanuels Diparkē attēlo daļu no Latvijas vēstures Pirmā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados. Viņš raksturo Latviju kā kā “modru priekšposteņa sargkareivi – uzticamu un bezgala spējīgu pildīt miera saglabāšanas lomu Eiropā”.